Maza skola Latvijā ir ekskluzīvs un dārgs izaicinājums

Dundagas novads

Samazinoties iedzīvotāju skaitam lauku apvidos, likumsakarīgi, ka arī bērnu skaits tur esošajās izglītības iestādēs rūk. Dundagas novadā pēc bērnu skaita mazākā vispārējās izglītības iestāde ir Kolkas pamatskola. Kādas ir mazās skolas iespējas un trūkumi, viedokli pauž vairāki šīs mācību iestādes pedagogi.
Pašlaik pirmsskolas programmu Kolkā apgūst 29 bērni, bet pamatizglītības programmu — 34. Kolkas pamatskolā ir 1., 2. 5., 8. un 9. klase, apvienota — 6. un 7. klase. Skola īpaša arī sava novietojuma dēļ, jo tuvākās skolas Rojā un Dundagā atrodas 30 kilometru attālumā.
Situācija nav izdevīga pašvaldībai
Ieceres reorganizēt Kolkas pamatskolu, kur mācības varētu notikt līdz ceturtajai vai sestajai klasei, izskanēja jau iepriekšējā Dundagas novada domes sasaukumā. Toreiz deputāti konkrētu lēmumu nepieņēma. 26. septembra Dundagas novada domes sēdē, ziņojot par septembra aktualitātēm, domes vadītājs Aldis Felts pauda, ka ar novadā esošo skolu vadītājiem septembra sākumā piedalījies Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā sanāksmē. «Nekādas rekomendācijas, ieteikumus vai lēmumus nepieņēmām. Lielākā daļa sanāksmes aizritēja par Kolkas pamatskolas nākotni. Iespējams, pašvaldībai šis jautājums būtu jāaktualizē un jādomā par risinājumiem. Mēs varam gaidīt reģionālo reformu. Ja tā notiks, iespējams, daudz ko atrisinās. Ja pusotru gadu dzīvosim tādā situācijā, kāda ir šobrīd, tā nav sevišķi izdevīga pašvaldībai. Bērni ir bērni un mums par viņiem ir jārūpējas,» sacīja A. Felts, konkrēti nepasakot, vai un kad jautājums par Kolkas pamatskolas tālāko darbību būs domes dienaskārtībā.
Jautāta, kādas ir mazo skolu iespējas un trūkumi
un kā mazapdzīvotā ciemā ir iespējams izdzīvot skolēnu skaita ziņā mazai skolai, komentāru sniedz Kolkas pamatskolas direktore un vairāki pedagogi. Direktore Antra Laukšteine teic, ka šodien maza skola Latvijā ir liels izaicinājums. Ekskluzīvs un dārgs! Neērts tiem, kuri redz Latviju koncentrētu pilsētās, ar iztukšotiem un pamestiem laukiem. «Neskatoties uz ārējo spiedienu, Kolkā joprojām pastāv pamatskola ar deviņām klasēm. Par to pateicamies Kolkas, Dundagas un Rojas pagasta bērnu vecākiem, novada pašvaldībai, kas nodrošina nepieciešamo papildu finansējumu izglītības procesam, pedagogu un tehnisko darbinieku kolektīvam, kuri nebaidās no jauninājumiem un izaicinājumiem šādas skolas darbībā,» saka direktore. Sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrijā runāts par skolu tīkla attīstību Dundagas novadā. «Paudu pārliecību, ka Kolkas pamatskola, kurā mācās 63 bērni no pirmsskolas līdz 9. klasei, ir «saimes skola». Mans un ministrijas viedoklis šajā jautājumā atšķīrās. Ministrijas plānoto modeli Kolkā nav iespējams īstenot, jo tādas dzimstības laukos nav: 30 bērni no pirmās līdz sestajai klasei,» teic A. Laukšteine. Jautāta, kādu saredz skolas turpmāko attīstību, direktore pauž, ka skolas turpmākās pastāvēšanas iespējas ir apspriestas novada izveidotā darba grupā. «Reorganizācija uz zemākas pakāpes skolu ir līdzvērtīga tās likvidācijai. Jau iepriekš ir izskatīta citu skolu pieredze. Ir iespēja izveidot citas skolas filiāli vai mācību punktu, kā, piemēram, mūzikas skola, kas ir Dundagas mūzikas un mākslas skolas sastāvdaļa. Finansiālais ieguvums neliels. Domājot par jauno ģimeņu piesaisti novadam, noteikti jāiegulda līdzekļi dzīvokļu piedāvājumā,» uzskata skolas direktore.
Pirmsskolas skolotāja Tabita Runce uzskata, ka viena no lielākajām vērtībām mazā skolā ir skolotāja iespēja redzēt un strādāt ar katru bērnu individuāli, precīzāk novērot viņa attīstību, izcelt un bagātināt talantus un atbalstīt problēmās. Mazā skolā ir mierīgāka atmosfēra, kas īpaši svarīgi jaunāko klašu skolēniem. Tāpat iespējams veiksmīgāk nodrošināt tikumiskās un tradicionālās vērtībās balstītu personības izaugsmi, nodibināt ciešākus un atbalstošākus kontaktus ar bērna ģimeni. Mazo skolu pastāvēšanu būtiski ietekmē arī valsts un vietējās pašvaldības spēja radīt labvēlīgus apstākļus jaunajām ģimenēm, īpaši veicinot mazā privātā biznesa attīstību, lai ģimenes būtu pašpietiekamas laukos un mazajos ciematos. Nozīmīga ir arī pedagoga prestiža celšana sabiedrībā.
Skolotāja Dace Rožkalne, kura darbu Kolkas pamatskolā uzsāk šoruden, atzīst, ka Kolkas skola atrodas īpašā vietā — līvu krastā. «Likvidēt skolas ar nelielu bērnu skaitu ir pavisam vienkārši,» viņa saka, minot arī piemēru. To parādot nesen notikušais Kursīšu pamatskolas likvidācijas process Saldus novadā. «Atstājot tikai 1.—6. klases, izrādījās, ka lielajiem brāļiem un māsām uz pilsētas skolām līdzi dodas arī mazākie. 1. septembrī skolā ieradās tikai seši skolēni. Tagad notiek šīs skolas likvidācijas process. Ko tas nozīmē pagastam, nav grūti iedomāties. Kāds klusums iestāsies, kad pagastā neskanēs skolas bērnu balsis!» teic skolotāja. Kā mīnusu mazajās skolās viņa min, ka, skolēniem, ieejot lielākā kolektīvā, var būt komunikācijas iemaņu trūkums, bet arī tas atkarīgs no katra skolēna.
Ja vien ir vēlme darīt
Vides izglītības koordinatore Aija Valciņa atminas laiku, kad pati gājusi skolā Pierīgā. «Klasē bijām 28, bet Rīgā — 30. Dažkārt cilvēki domā, ka skolā bērnu mācīties stimulē konkurence, ko nevajadzētu just. Maldīgi domāt, ka tā liks viņam sasparoties un vairāk censties. Gluži otrādi. Konkurence iet roku rokā ar tādām īpašībām kā skaudība, nenovīdība, aprunāšana, intrigas.
Mazā skolā šīs lietas tiek laikus pamanītas un pieredzējušu pedagogu novērstas,» skolotāja pauž viedokli un nepiekrīt apgalvojumam, ka audzēkņu skaita ziņā lielākā skolā ir plašākas iespējas.
«Lielāka pulciņu daudzveidība? Cik daudzus pulciņus reāli var apmeklēt skolēns, kuru pēc stundām gaida autobuss, lai vestu mājās? Maza skola ir ģimeniskāka. Ikvienu pamana, viņa spējas novērtē. Visi piedalās pasākumos, katram ir iespēja uzstāties, parādot savas pulciņos gūtās prasmes,» viņa saka. Kaut arī kādreiz Kolkas pamatskolā bija lielāks skolēnu skaits, tā vienmēr ir bijusi maza skola. Tas nav traucējis Kolkas pamatskolas absolventiem iegūt augstāko izglītību gan Latvijā, gan ārpus tās, ja vien paši to ir gribējuši. Viss ir atkarīgs no pašu vēlēšanās sasniegt mērķi un no ģimenes atbalsta. Viņasprāt, šobrīd svarīgs ir mērķis, vīzija, kādu vēlamies redzēt nākotnē savu ciemu, novadu, Latviju. Līdzīgu viedokli pauž arī pirmsskolas izglītības skolotāja Ieva Otomere, sakot, ka pašvaldībai vajadzētu vairāk paļauties uz saviem darbiniekiem un ļaut strādāt cilvēkiem, kuriem patiesi rūp, lai Kolkas ciems attīstītos. Mazo skolu saglabāšana ir ļoti nozīmīga gan pašam skolēnam un vecākam, kurš drošāk jūtas tuvāk savai mājvietai, gan pašvaldības iedzīvotājam, kurš nodarbināts ciema mazajā skolā.
Jautājums par Kolkas mūzikas nodaļas turpmāku pastāvēšanu
Pamatizglītības skolotāja Dzintra Tauniņa, kura ir arī Dundagas mākslas un mūzikas skolas Kolkas mūzikas nodaļas skolotāja, atgādina, ka 26 gadus Kolkā darbojas mūzikas skola. Tās darbība cieši saistīta ar Kolkas pamatskolas darbību. Ja būs samazināts skolas apmācības laiks uz četrām vai sešām klasēm, mūzikas skolas programmas vairs nebūs iespējams realizēt. Tas ir jautājums arī par mūzikas nodaļas turpmāku pastāvēšanu Kolkā.