«Esam savas pilsētas patrioti»

Uzņēmējdarbība

Neraugoties uz sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par problēmām, kas rodas, ja laulātie strādā vienā darbavietā, mūsdienās ģimenes uzņēmumu kļūst aizvien vairāk. Olga un Māris Kiršentāli ir spilgts piemērs tam, kā iespējams kopīgi nodibināt uzņēmumu un veiksmīgi darboties izvēlētajā jomā — no maza uzņēmuma SIA «Feramagus» pārtapis par ietekmīgu tirgus spēlētāju.
SIA «Feramagus» pirmsākumi meklējami 2015. gada 30. septembrī. Ideja dibināt savu uzņēmumu Olgai un Mārim radās, pateicoties mājas mīluļiem — dobermaņiem. Tas sākās kā vaļasprieks — braukājot pa izstādēm, viņiem drīz vien dzima ideja par zoopreču tirgošanu. Iepriekš Māris strādāja algotu darbu un gandrīz 20 gadu tirgoja lauksaimniecības tehniku. «Dibinot firmu, pie sevis domāju — cik tad ilgi strādāsi pie cita, jāsāk strādāt sev! Tā zooprecēm klāt nāca lauksaimniecības tehnika — turpināju darīt to pašu, ko visu laiku, tikai savā uzņēmumā. Zooprecēm ir cita specifika, un lauksaimniecības precēm cita specifika — tā ir vairāk vai mazāk sezonāla. Ziemā zemniekiem ir neliela atelpa, bet tad jāapgūst Eiropas projekti un ir citas lietas ko darīt — par garlaicību nevar sūdzēties,» atklāj Māris.
Pāris atzīst, ka sākums bija grūts — visur, kur vien viņi gāja, kāds jau bija priekšā. Lai izcīnītu savu vietu, nācās pielikt lielas pūles. Sākotnēji sadarbības partneri pat negribēja ar viņiem runāt, taču ar neatlaidīgu darbu uzņēmumam izdevies sevi pierādīt. Šobrīd situācija ir mainījusies — pāris izvērtē līguma nosacījumus, diktē spēles noteikumus un paši izvēlas, ar ko sadarboties un ar ko ne. Pateicoties apņēmībai, uzņēmumu par mazu vairs nevar nosaukt. Lai gan ar lieliem tirdzniecības tīkliem strādāt nav viegli, jo apmaksas termiņi ir gari un soda sankcijas tiek piemērotas ļoti ātri, SIA «Feramagus» strādā arī ar tirdzniecības tīkliem un globāliem klientiem — nemitīgi notiek pārrunas un sadarbība.
Vieglāk dibināt biznesa attiecības
Tā kā Olga un Māris savu darbu īpaši neafišē, daudzi vietējie nemaz nenojauš par šāda uzņēmuma eksistenci. «Visiem liekas, ka bizness var būt tikai Rīgā, bet īstenībā mēs visu organizējam tepat, mazpilsētā. Esam savas pilsētas patrioti — stāstām visiem, no kurienes esam, un aicinām ciemos, arī biznesa partneri brauc pie mums uz Talsiem. Tas viss, pateicoties mūsu četrkājainajiem draugiem! Pirmo suni man uzdāvināja paziņa no Rīgas. Viņš teica — atbrauc, apskaties; ja gribi, uzdāvināsim. Viņš zināja, ka mēs visu mūžu esam gribējuši dobermaņus. Savā starpā runājām — ja ņemsim suni, tad tikai dobermani! Šī šķirne mums asociējas ar kaut ko graciozu. No sākuma bija nedaudz bail, dobermaņi tiek uzskatīti par agresīviem suņiem, bet tie ir tikai iespaidi no filmām un grāmatām. Mums pašiem divi bērni ir izauguši kopā ar suņiem. Sākotnēji gribējām mājas suni, bet drīz vien mūs pierunāja aizbraukt uz izstādi,» atminas Māris.
Šobrīd Olga un Māris rūpējas par diviem dobermaņiem — Nairu un Taifūnu, bet Fergus jau ir devies aizsaulē. Pateicoties suņiem, pārim ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī pasaulē izdevies gūt atpazīstamību un izveidot plašu paziņu loku. «Pateicoties suņiem, mums ir vieglāk dibināt biznesa attiecības. Bērnus un suņus gandrīz vienmēr ņemam līdzi. Vecākais bērns iet 4. klasē, viņam ir gan treniņi, gan skola, bet viņš mums vienmēr brauc palīgā. Uz izstādēm dodamies gandrīz katru nedēļas nogali; ja mēnesī ir viena brīva sestdiena un svētdiena, tas jau ir daudz. Ja neesam Latvijā, esam Lietuvā, ja neesam Lietuvā, esam Igaunijā vai kaut kur citur. Tagad sākam braukāt uz izstādēm arī pa Skandināviju. Mums ir liela pieredze, un ar mums jau rēķinās. Jebkurā izstādē nav iespējams tā vienkārši iekļūt, jo vietas ir gadiem aizņemtas un vietu ir tik, cik ir. Tā ir atsevišķa nozare — braukt uz izstādēm un tirgoties, bet lielākoties mēs braucam, lai reklamētu kompāniju, ko Baltijas valstīs pārstāvam. Tā kā esam Talsu kinoloģiskā kluba biedri, sākumā gribējām tikai pareklamēt savu veikalu. Pēc tam, kad bijām atvēruši veikalu Talsos, atvērām vēl divus veikalus Rīgā un vienu Jelgavā. Mums piedāvā paplašināties, bet šobrīd ļoti izvērtējam savu laiku — fiziski nevaram visu paspēt. Mūsu rīts parasti sākas 5.00 vai 6.00, un darbojamies līdz vēlam vakaram. Jāizvērtē iespējas, bet jebkurā gadījumā attīstāmies un meklējam jaunus virzienus. Pirmajā veikalā Raiņa ielā mums bija mazs kabūzītis, pēc tam pārcēlāmies uz «Kurzemes sēklu» teritoriju, un šobrīd blakus telpā notiek remonts — tur mums būs birojs, bet šeit būs noliktava. Nākotnē plānojam paši kaut ko sākt ražot, bet tā ir tikai doma. Visam jaunajam esam atvērti,» uzsver Māris.
Kopdarbs ir atmaksājies
Paralēli darbam uzņēmumā Māris ražo izstāžu suņu stājas apmācības trenažierus. Ar trenažiera palīdzību sunim var iemācīt pareizi novietot kājas — katru no diskiem, uz kura tiek novietotas ķepas, var nobīdīt nepieciešamajā attālumā. «Uztaisīju šādu trenažieri savam sunim, pie mums atbrauca draugi no Norvēģijas, ieraudzīja un teica — uztaisi mums arī, mēs nopirksim! Lai iegūtu nepieciešamo stāju, dobermanim jāizceļ krūtis un aizmugurējās kājas jānovieto konkrētā leņķī. Izstādes laikā, kamēr tiesnesis viņu apraksta, sunim jāatrodas miera stāvoklī. No mazām dienām kucēnu pieradina pie trenažiera — viņš uzkāpj uz tā ar priekškājām, noliek pakaļkājas un pēc kāda laika automātiski apgūst miera stāju. Veidojam arī treniņu lupatu un dzīvnieku mājiņu dizainu — izdomājam, kādām tām jābūt, un mums tās uzšuj. Mēģinām ar kaut ko atšķirties no konkurentiem,» skaidro Māris.
Sabiedrībā valdošos stereotipus un uzskatu, ka laulātajiem nevajadzētu strādāt vienā darbavietā, pāris neuztver nopietni — viņu gadījumā kopdarbs ir atmaksājies. Viņi visu dara kopā un ir ne tikai vīrs un sieva, bet arī draugi un kolēģi. Arī uzņēmuma nosaukums «Feramagus» nav nejaušs — dibinot uzņēmumu, Olga nosaukumā iekļāvusi visu, kas viņai daudz nozīmējis, — vīru, dēlu Ralfu un pirmo dobermani.