Uzņēmuma «Green Hive» īpašniekus vieno gatavība riskēt

Uzņēmējdarbība

Biškopības uzņēmums SIA  «Green Hive» (tulkojumā no angļu valodas — zaļais strops) savā pašreizējā mājvietā Laidzes pagasta Rocežos atrodas gadu un nodarbojas ar medus un ogu pārstrādi, kā arī tiek spiestas sulas.
Uzņēmumā, kas atpazīstams ar saukli «Medus citās garšās!»,
pašlaik ir karsts darba laiks, un mūsu tikšanās reizē tikko atbraukts no tirdziņiem. Ražotnes īpašnieki Irita Dorbe un Aivo Krūmiņš atklāj, ka «Green Hive» iesākums meklējams pirms pieciem sešiem gadiem Pastendes dzīvoklī, kur tika testēts, ko ar medu var izdarīt, lai produkcija nebūtu tradicionāla un ierasta.
«Izvēlējāmies darīt kaut ko pavisam jaunu. Sākām ogas apliet ar medu un testēt, jo tajā laikā riekstus ar medu lēja daudzi. Sapratām, ka jādara vēl citādāk, jo, ogas vienkārši aplejot ar medu, nekas īsti nesanāca. «Sākām taisīt pirmos izvilkumus, tapa «Medus — lavanda», «Medus — čili», un tas viss notika katliņos un mazos apjomos. Kad sajaucām pirmo spaini, jau likās, ka ir tik daudz un kā to realizēsim,» stāsta darbīgie uzņēmēji. Tad Ģibuļu pagasta pārvaldes vadītāja Kitija Vecmane pirms pagasta svētkiem teikusi, lai abi beidzot darboties pa mājām un ceļ savu veikumu gaismā, svētkos tirgojot savu produkciju. «Nolēmām pamēģināt. Nokārtojām PVD atļauju, un nu bijām apritē,» skaidro uzņēmuma «Green Hive» īpašnieki.
Pirmie drosmīgie soļi
2014. gadā aizbraukuši uz «Riga Food», pilnīgi neko nezinot. Burciņām ne īsti etiķetes, ne iepakojuma bijis. Kā saka Irita — tagad šīs atmiņas liekot pasmaidīt, bet tādi nu bijuši pirmie drosmīgie soļi. «2014. gadā viss notika dzīvoklī, līdz Ziemassvētkiem tā pārstrādājām vairākas medus tonnas un sapratām, ka jāmeklē telpas. Tai pašā gadā mums tika iedots arī piedāvājums mājražotāju stendā «Klēts». Un visos septiņos Rīgas «Rimi» iegājām ar medutiņiem, kuri iepakoti caurspīdīgos maisiņos ar banti apkārt. Bet, kad pienāca Ziemassvētki un nāca pasūtījumi no «Rimi» kastu kastēm, mēs īsti nezinājām, kā visu izdarīt, jo tas ir smalks un laikietilpīgs darbs — ieliet burciņā, uzlikt vāciņu, izgriezt etiķeti, uzlīmēt to, ielikt maisiņā un aizsiet ar lentīti,» pieredzē dalās Irita. Tad izdomājuši viņas dzimšanas dienā istabā uzklāt garu galdu un saaicināt draugus, radus un kaimiņus palīgā. Visiem bijis savs darbiņš. «Jau sešos no rīta bija jāved prece uz Rīgu. Atceros, ka vīrs mani modināja četros ar šķērēm rokā un teica: «Neguli! Etiķetes griez!» smaidot atceras Irita.
2015. gadā uzņēmums iegājis Pastendes kultūras nama kafejnīcas telpās. Mazliet vairāk nekā 100 kvadrātmetru platība toreiz likusies milzīgi liela. Darbošanās tur notikusi divus gadus.
Kļūst par šauru
«Pagājušajā gadā pavasarī sākām «Leader» projektu. Gribējām arī no pašvaldības īrēt pasta ēku, bet bija daži kavēkļi. Iekārtas jau bija atvestas un gaidīt nevarējām, jo augustā bija jānodod projekts,» stāsta Aivo. Uzņēmuma vadītāji intensīvi meklējuši piemērotas telpas un atrada tās Rocežos. «Ātri ievācāmies šeit, lai augustā varētu nodot ekspluatācijā projektu. Nu jau iet otrais gads, un liekas, ka mums ir par šauru šajos 400 kvadrātmetros. Esam atvēruši savas durvis arī interesentiem — uzņēmumu prezentējam, sākot no četru cilvēku liela interesentu skaita. Piedāvājam aplūkot, kā mums top produkti, kurus ir iespēja arī iegādāties. Bet tad, kad atbrauc autobuss ar 30 cilvēkiem, mums reāli nav vietas, kur tos uzņemt, bet kaut kā tiekam cauri, jo visi saprot, ka vietas ir tik, cik ir, un saspiežas ciešāk,» turpina Irita.
Produktos izmantots pašu medus, bet, tā kā jau trešo gadu ar pašu medu ir par maz, jo tad būtu jāattīsta sava biškopība, kam fiziski nepietiktu laika, uzņēmumam ir ļoti labi sadarbības partneri, kuriem ir pa 200 vai 300 bišu saimēm. «Mums ir bitenieki — pārbaudītas vērtības, kuriem ir ļoti labs medus, un tie ir pat no Latgales puses. Mēs zinām, ka tur apkārt nemiglo laukus un medus ir tīrs,» saka Irita Dorbe.
Aivo atklāj, ka pats ir biškopis
un šajā profesijā apzināti izskolojies. Visa bērnība pavadīta pie bitēm, jo tēvs bijis bitenieks. Zlēkās tēvam bijušas 400 bišu saimes un gribot negribot bijis jāiet pie tām.
Abi uzņēmēji nāk no Ventspils novada. Irita 30 gadus nodzīvojusi Usmā un pēc tam pārcēlusies uz Pastendi, bet Aivo dzīvojis Zlēkās, tad Rīgā, un abi viens otram ir jaunības mīlestība. Sanācis katram aiziet savu ceļu, bet nu jau 12 gadus pāris ir kopā. Irita smejas: «Aivo tad uzkūlās ar savām bitēm. Man īsti nekas pret tām arī nebija, un tās man kaut kā nekož. Daudz gan no biškopības nesaprotu, bet pamatlietas zinu. Tāpēc, kas zina, — varbūt kādreiz arī es būšu biteniece,» smaidot teic Irita, piebilstot, ka abos līdzīgs ir «tas dullums riskēt, jo visu laiku ir nenormāls risks». «Un, ja redzi lielo mērķi, kas mums abiem ir daudzmaz līdzīgs, tad ir vieglāk. Ja vienu brīdi viens pagurst, otrs stumj un teic, ka nav nekādas sēdēšanas. Un mums jau no bērnības abiem ir iedota prasme strādāt. Priecājos, ka esmu ieguvusi divas profesijas — esmu kultūras darbiniece un pedagoģe. Šobrīd strādāju privātā uzņēmumā, bet iegūtā profesija jau nekur nepazūd. Tāpat, braucot uz tirdziņiem vai strādājot ar cilvēkiem, pedagoģija vien turpat ir. Un man ļoti patīk darbošanās ar bērniem. Nākotnē ir plāns izveidot zaļo skoliņu, kurā bērniem pamācīties par augiem, medu, bitēm un varbūt par kukaiņiem,» iecerē dalās apņēmīgā «Green Hive» īpašniece.
Ar ražotni vien — par maz
Aivo smejoties turpina, ka laikam ar ražošanu bijis par maz, tāpēc kopš pagājušā gada tiek attīstīta arī sava saimniecība ar 20 ha zemes, kurā «ar visām četrām» esot jau iekšā. Izmēģināts stādīt kartupeļus, dārzeņus klientiem un sev. Doma ir audzēt arī lielu daļu nepieciešamā, kas vajadzīgs medus produktiem. «Mēs kā uzņēmums ejam uz bioloģisko sertifikāciju, lai nodrošinātu kvalitāti, tādēļ lielu daļu audzēsim paši. Nevaram jau konkurēt nedz ar lielajiem Latvijas tirgotājiem, nedz, piemēram, ar Ukrainas medu. Mēs tādā tirgū esam tik mazi, bet varam konkurēt ar bioloģisko produkciju un augstu kvalitāti,» atzīst Aivo. Tāds lēmums ir pieņemts, un abu saimniecība «Kalna Kārļi» ir «Lauku ceļotāja» biedri, kas rīko atvērtās durvju dienas. «Saimniecība atrodas Laidzes pagastā, aiz «Stūrīšiem». Mums ir ļoti sens ķiršu dārzs — apmēram simtgadīgs. Un aina, kad ķirši zied, izskatās grandioza,» prieku neslēpj Irita Dorbe.
Dosies uz Šanhaju
Aivo atzīst, ka šis gads iesācies samērā smagi. Nākuši klāt papildu izdevumi, bet rudenī jau ejot labāk. Viņš uzteic uzņēmumus, kas ir saprotoši un nāk pretī dažādos sarežģījumos. Ja Latvijā nebūtu savstarpējās uzņēmumu sapratnes, ka vienam kādā brīdī var būt pavisam grūti un otrs piepalīdz, tad uzņēmums «Green Hive» nebūtu varējis iet tik raiti uz priekšu. Interesi par produktiem izrādot daudzas valstis. «Mums prece ir diezgan smaga, un ir šķidrums, līdz ar to pastāv dažādas eksportēšanas nianses. Brauksim uz Šanhajas izstādi, bet pagājušogad bijām Taivānā, un tur aizvedām produktu «Medus — upene». Interese Āzijas valstīs ir ļoti liela. Bet viņiem paši uzņēmumi nedrīkst importēt, ir jābūt speciālai atļaujai. Mums jāmeklē speciāls dīleris, kas ar to nodarbojas. Bet tas neliedz meklēt mazos kontaktus, nosacīti mazos, jo, kā mēs smējām, Taivānā mums pienāca kāds izstādes apmeklētājs un teica, ka gribētu tirgot mūsu produktus, bet viņam esot tikai kādi trīs kioski. Kad prasījām, cik cilvēku dienā iziet cauri kioskam, atbilde bija — «nieka» divdesmit trīsdesmit tūkstoši… Mūsu medus tur ir augstā cieņā, savu produkciju viņi neuzskata par medu, jo tas bieži tiek veidots mākslīgi. Un šogad nolēmām piedalīties arī Šanhajas izstādē, kur sūtīsim jauno menedžeri. Pie mums tikko darbu ir sācis spēcīgs menedžeris no Rīgas. Ja agrāk kādu uzrunāja, lai atnāk palīgā, tad attieksme bija: «Nu ko tad tu? Tikko sācis…» Šogad ir jau trešais cilvēks, kas bijis augsta līmeņa vadītājs un piedāvā savu palīdzību. Viņi pamēģina un saprot — ir viņu lauciņš vai nav,» teic Aivo, bet Irita piebilst — durvis paver arī tas, ka viņi ar savu produkciju iegājuši ļoti daudzos veikalos un cilvēki uzņēmumu atpazīst. Viņus pašus priecē iespēja braukt pa tirdziņiem, kur nāk un pērk, un vairs jau neprasa par produkciju, jo to pazīst, bet sākumā, tikai dodot nogaršot, cilvēks ko nopircis.
Irita neslēpj, ka lepojas ar uzņēmumu, jo no līmeņa, kas zemāks pat par nulli, abi kopā ir cēluši un cēluši, un zina par katru vāciņu, kā tas ir ienācis uzņēmumā.
«Šobrīd arī mēs nevaram atļauties ienākumus izšķiest pa labi un kreisi. Peļņu liekam atpakaļ uzņēmumā, lai ietu uz priekšu. Esam arī, piemēram, sportistu atbalstītāji, ko ļoti labprāt darām. Atbalstām arī dejotājus. Ir atbalstītas daudzas jauniešu grupas ar produktiem dažādos pasākumos. Katru gadu tiek izlemts, cik sponsorēsim un ziedosim, bet vienmēr sanāk pārkāpt pāri nolemtajam, jo to nevar ielikt rāmī. Tāpat skolām ir pasūtījumi, piemēram, uz Ziemassvētkiem. Skolām tiek piešķirtas labas atlaides, jo saprotam, ka budžets tām ir tik, cik ir,» stāsta Irita un Aivo.
Rindā uz testēšanu — «Medus — lakrica»
«Green Hive» medus produktiem garšas visas ir dabīgas. «Lavandas ziedi ir pievienoti medum, un medus izvelk garšu. Aiznākamajā gadā noteikti saimniecībā būs lavandu lauks, kur varēs arī fotografēties,» smaidot saka Aivo. Irita piemetina, ka plāni esot lieli un ir vēlēšanās paplašināt medus garšas — gan ar garšaugiem, gan ogām. No Indijas izteikta vēlme pēc medus ar kurkumu. «Uztaisījām pirmos testus, un klients ir apmierināts. Pēc garšas medus arī šķiet labs, kaut gan mums tā garša šķiet sveša,» gaumju atšķirības neslēpj Irita un atklāj, ka pašai ļoti garšojot lakrica, kas bieži citiem negaršo, un «Medus — lakrica» ir rindā uz testēšanu. Nevar notestēt mazu tilpumu, ir vajadzīgs vismaz 30 kilogramu. Citreiz tas ir ziedojums 100 eiro apmērā, ja kaut kas nesanāk. Testam šobrīd nav īsti laika, jo ir iegājies noteikts ritms un nāk sulu spiešanas pasūtījumi. Sākumā visu darījuši divatā ar bērniem, bet pamazām to sāk uzticēt darbiniekiem.
Rudens laiks ir visaktīvākais,
jo uzņēmums veic ābolu spiešanas pakalpojumu. «Spiežam jebko — arī ķirbjus, burkānus, bietes, vīnogas. Tas mazliet sarežģī — iekārta ir jāskalo, jo nākamais klients diez vai gribēs klāt, piemēram, bieti,» saka Aivo un piebilst, ka viņi garantējot 99 procentus klientu sulas. Daudz kas iepriekš palicis pa ceļam caurulēs, tādēļ nākamā klienta produkts bijis ar iepriekšējā piemaisījumu, jo apmēram desmit litri palikuši caurulēs, tāpēc daudz kas no iekārtas tika noņemts un tagad vairāk jāpielieto roku darbs, bet ir garantija, ka tā ir klientu sula.
Īpašnieki izrāda medus telpu un pirmās iekārtas, ko paši iegādājušies, izmēģinājuši un bijuši priecīgi, ka vairs nav jāmaisa ar rokām. Nopirkuši ierīci, kur gājuši iekšā divi spaiņi, kas licies ļoti daudz. Kad sākuši nākt lielie pasūtījumi pa 300 burkām, tas dzinis izmisumā, tāpēc aparāts bija kā atbilde vajadzībai. Iekārtas var strādāt visu diennakti un ir automātiskas. Tad tika nopirkta vēl viena ierīce, kas uzreiz deva jau četrus spaiņus. Projekta ietvaros iegādāti četrreiz lielāki aparāti, kas silda un uztur siltumu. Princips, kā tiek gatavots medus produkts: sakaltētas ogas, pēc nepieciešamības — arī samaltas, tiek aplietas ar medu, svarīgi tās noturēt 40 grādu temperatūrā un ik pa laikam apmaisīt, lai no auga tiek izvilkts ārā tas, kas tajā iekšā. Princips ir tāds pats, kā gatavojot tēju, tikai process ilgāks. «Mums ir vajadzīgas divas trīs diennaktis. Medus savu vērtību nezaudē, jo to līdz 45 grādiem var karsēt,» piebilst Aivo un parāda arī pasterizēšanas ierīces un spiedes, ar kādām strādāts sākumā un tagad. Un redzams liels progress. Viņš piebilst, ka klienti tiek apkalpoti visu gadu. Ziemā, piemēram, braucot spiest smiltsērkšķus. Aplūkojam arī kaltes, kur tiek kaltētas ogas, un lielo saldētavu. Visas ogas pirms spiešanas ir jāsasaldē, jo tad tās labāk atdod sulu. Īpašniekiem ir doma par divām lielām saldētavām, kurās varētu salikt kādas desmit tonnas. Tāpat Irita neslēpj ieceri turpat uzņēmumā pie ieejas ierīkot veikaliņu, jo vieta to atļaujot.