Aicina iesaistīties atbildīgi un saimnieciski

Veselība

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni pirmsskolas izglītības iestādēs Siguldā, ir izdarīts maksimālais, lai jauni saslimšanas gadījumi nenotiktu, 20. septembrī intervijā «Latvijas Radio» sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis. Kāda situācija ir mūsu četros novados ēdināšanā izglītības iestādēs, saruna ar dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāja vietnieci un vecāko pārtikas inspektori Eliko Bērziņu.
— Vai pēc notikumiem Siguldā, kur 5. septembrī zarnu infekcijas simptomi konstatēti vairākiem desmitiem bērnu un darbinieku piecās Siguldas pirmsskolas izglītības ie-stādēs pievēršat pastiprinātu uzmanību mūsu pusē esošo izglītības iestāžu organizētai ēdināšanai?
— Kopumā plānveida pārbaudes izglītības iestādēs veicam trīs reizes gadā. Pašreizējā brīdī izglītības iestādēs notiek šīs plānveida pārbaudes, ko veicam katru gadu, kad atsākas mācību darbs. Lai gan tās ir plānotas, izglītības iestādi neinformējam, kurā dienā ieradīsies inspektori. Mums ir tiesības ierasties neinformējot.
Pārbaudēs skatāmies, kādi ir ēdinātāji un kā viņi ievēro nepieciešamās prasības, tai skaitā higiēnas. Neatkarīgi no tā, vai saslimšana ir kādā rajonā, mūsu veiktās pārbaudes ir stingras, jo lielu uzmanību pievēršam higiēnas nosacījumu un sanitāro apstākļu ievērošanai izglītības iestāžu ēdināšanas blokos, tai skaitā, kādus līdzekļus mazgāšanai un dezinfekcijai izmanto, vai pareizi tos lieto un personāls ir apmācīts, lai zinātu, kā ar tiem rīkoties. Ir bijuši gadījumi, ka dezinfekcijas līdzekļi ir, bet, kā tos izmantot un cik bieži, personāls neprot atbildēt. Skatāmies arī uz uztura normu ievērošanu, par ko varētu daudz nopietnāk runāt. Ir situācijas, kur uzņēmējs no savas puses līgumā ir paredzējis piedāvāt vienus produktus, bet realitātē ir citi. Savukārt pakalpojuma saņēmējs — izglītības iestādes vadība — ne vienmēr pārliecinās, vai uzņēmējs izpilda līguma nosacījumus. Kā piemēru varu minēt, ka ēdienkarte ir sastādīta un apstiprināta nedēļai, bet, kad esam pārbaudēs, redzam, ka bērniem ēdināšanā piedāvāts nevis noteiktais ēdiens, bet cits. Veicam arī porciju svēršanu. Piemēram, kotletes svaram ir jābūt 70 grami. Pārsvarā konstatējam, ka neviena kotlete nav smagāka par 53 gramiem. Skatoties kopumā, vēlos aicināt izglītības iestāžu vadību vai atbildīgās personas par ēdināšanu vairāk pievērst uzmanību tam, kas notiek ēdināšanas blokos: higiēnas normu izpildei, iepirkuma līguma korektai izpildei un kā ēdināšanas blokā esošais personāls ir iesaistīts ēdināšanas pakalpojumā. Par šiem jautājumiem runājam katru gadu, bet joprojām ir situācijas, kurās mums jāpievērš lielāka uzmanība. Ļoti liela atbildība gulstas uz iestāžu vadītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ko viņi piedāvā un sniedz.
— Minējāt, ka šiem jautājumiem uzmanību pievēršat ik gadu un darāmā jo-projām ir daudz? Kas grēko visvairāk –— pirmsskolas izglītības iestādes vai vispārizglītojošās skolas?
— Pamatā vairāk ir skolas, kur ēdinātāji ir komersanti. Bizness ir bizness, un katrs skatās, kur var ieekonomēt. Jāsaprot, ka aiz tā visa stāv ļoti liela sabiedrības daļa, kura ir īpaši jūtīga pret uztura un higiēnas normu izpildi. Mēs stāstām to gadiem. Ļoti liels prieks, ka saņemam signālus arī no bērnu vecākiem, kuri seko izglītības iestāžu iknedēļas piedāvātajam ēdienam un vai bērni saņem to, kas solīts. Diemžēl informācija, ko saņemam no vecākiem, bieži vien ir pamatota, jo bērni saņēmuši citu ēdienu, nekā plānots. Septembrī vairāki šādi vecāku signāli saņemti par ēdināšanu skolās. Es aicinātu visus neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldība, kas ēdina, vai komersants, atbildīgi un saimnieciski attiekties pret šo jautājumu.
— Siguldas gadījumā izskanēja ziņa, ka ir notikusi arī nelegāla ēdināšana izglītības iestādē? Vai šādi gadījumi bijuši arī mūsu novados?
— Nē. Mūsu novados esošajās izglītības iestādēs ēdinātāji ir zināmi. Dienestā strādāju vairāk nekā 20 gadu, un nav bijuši tādi gadījumi, ka skolu un bērnudārzu ēdināšanā iesaistās uzņēmumi, kas nav reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā, kuriem nav atļauts veikt darbības ēdināšanas jomā izglītības iestādēs. Siguldā notiekošais ir ārkārtējs gadījums, un izbrīna fakts, kā tas vispār varēja notikt.
— Cik atbilstoši prasībām ir izglītības iestādēs esošie ēdināšanas bloki? Vai ir vietas, kur nepieciešams ieguldīt līdzekļus, lai tās sakārtotu?
— Lielākā vai mazākā mērā var runāt par katru izglītības iestāžu ēdināšanas bloku. Gadījumos, kad nepieciešams ēdiena gatavošanas vietas sakārtot un kur vajadzīgi nopietni ieguldījumi, dienests ziņo arī pašvaldībai. Šāds gadījums bija Sabilē, kad pirmsskolas izglītības iestāde pārvācās no bērnudārza telpām uz pielāgotajām pagaidu telpām, bet ēdināšanas bloks sākotnēji palika vecajās bērnudārza telpās. Tad bija jāiesaistās diezgan stingrā veidā, iesaistot arī pašvaldību. Kopīgiem spēkiem atrisināja jautājumu, atrodot iespēju ēdināšanas bloku izveidot telpās, kur tagad atrodas pirmsskolas izglītības iestāde.
— Kas ēdina mūsu bērnus? Vai tie ir vietējie uzņēmēji?
— Patlaban citu valstu ēdinātāju mūsu novados nav. Pirms kādiem trīs vai četriem gadiem bija lietuviešu uzņēmums, kas šādu pakalpojumu nodrošināja. Viņi nebija ieinteresēti strādāt tā, kā prasījām. Pašlaik ir latviešu uzņēmēji, bet parādās tendence, ka iepirkumos uzvar lieli uzņēmēji, kas nodrošina šo pakalpojumu vairākās pilsētās un skolās. Es ieteiktu izvērtēt šo situāciju, jo iepirkums paredz zināmus nosacījumus. Ir uzņēmēji, kas apsola zemāko cenu, zinot, ka tā nav adekvāta izvirzītajām prasībām. Kad pakalpojumu sākuši piedāvāt, pēc pāris mēnešiem vēršas pašvaldībā, lūgdami atbalstu, jo nevar nosauktajā cenā iekļauties. Tas nozīmē, ka lielie komersanti uzvar iepirkumos, izspiežot mazos, vietējos uzņēmējus, bet izpildīt prasības par piedāvāto cenu nevar. Tāpēc parādās jau minētie fakti: mazākas kotletes, porciju palielina uz kartupeļu daudzuma rēķina, piedāvājumā ir ēst vairāk zupu. Tas nav tas, ko paredz uztura normas. Bizness paliek bizness, un tas operē ar skaitļiem. Pašreiz šī tendence ir izteikta.
Mans aicinājums šajā brīdī būtu izvērtēt zemākās cenas piedāvājumu un cik par konkrēto summu izvirzītās prasības ir izpildāmas. Kā par 1,17 eiro šodien var piedāvāt ēdināšanu, ja ievēro zaļā iepirkuma nosacījumus, visas uztura normas! Mēs nevaram iejaukties iepirkuma procedūrā, bet diemžēl konstatējam faktus, kad tas noticis. Siguldā notiekošais vēlreiz atgādina par šīm lietām. Aicinātu visiem iesaistīties atbildīgi un saimnieciski arī ikdienā! Tie ir mūsu bērni un nākotne. Pret viņiem jāizturas ļoti atbildīgi.