Katrs jaunais pedagogs dod interesantu pienesumu mācību procesam

Izglītība

Sākoties jaunajam mācību cēlienam vispārizglītojošajās skolās, arī profesionālās ievirzes skolas un interešu pulciņi atsākuši darbību. Kas šajā gadā jauns Dundagas Mākslas un mūzikas skolā, stāsta tās direktore Dace Čodera, direktores vietniece izglītības jomā Linda Celma un izglītības programmu vadītāja Kolkā Dzintra Tauniņa.
Pašlaik Dundagas Mākslas un mūzikas skolā profesionālās ievirzes izglītības programmās mācās 118 skolēni, viens no bērniem ir divās izglītības programmās — mākslā un mūzikā. Audzēkņu skaits nav samazinājies, bet ir pamainījies pa izglītības programmām, jo ir tādi, kas iepriekš apguva mākslu, bet tagad izvēlējušies deju. Iestādes direktores vietniece Linda Celma teic, ka skolēnu skaita sarukums nav vērojams un tas ir tikpat liels, cik 2009. gadā, kad iedzīvotāju Dundagā bija vairāk nekā tagad.
Jauno pedagogu pienesums
Mācību iestādē darbu uzsākuši trīs jauni pedagogi: klavierspēli bērniem māca Raitis Kveska, zīmēšanu, darbu materiālā un formas mācību — Ginta Upnere, bet mākslas valodas pamatus, gleznošanu jaunākajām klasēm un kompozīciju — Aija Gūtmane. Jaunie pedagogi skolā ienākuši ar bagātīgu pieredzi. «Viņi pauduši, ka mums ir brīnišķīga skola, ērti iekārtoti kabineti, ļoti laba materiāli tehniskā bāze, radot skolēniem un pedagogiem kvalitatīvus darba apstākļus. Stundu laikā, ieejot klasēs, var redzēt, ka darbs nav samākslots, jo pedagogi ir gatavojušies stundām. Ir prieks redzēt klasē radošu atmosfēru un cik pedagogs no sevis pielicis, lai tāda būtu,» saka direktores vietniece L. Celma.
Katrs skolotājs mācību iestādē ienāk ar savu varēšanu un to, kas vislabāk padodas, un iegūst mācību process. L. Celma priecājas, ka līdz ar Raita Kveska atnākšanu skolai būs pašai savs koncertmeistars. Ja līdz šim ļoti lielas sarežģītības pakāpes dēļ koncertmeistara izpildījumā sitaminstrumentu spēlē valsts konkursā ņemts ārpakalpojums, tagad tāds vairs nebūs vajadzīgs. Sitaminstrumentu pasniedzējs Gundars Lintiņš skolēniem ir latiņu uzlicis ļoti augstu. Neesot tādas reizes, kad no konkursiem skolēni neatbrauktu ar labām vietām un diplomiem. «Ja vēlamies būt konkurētspējīgi, ir jāapgūst attiecīgs repertuārs, kas prasa arī koncertmeistara līmeni. Esmu pārliecināta, ka R. Kveska mums to varēs paveikt,» uzskata L. Celma.
Otro gadu skolā strādā arī vokālā pedagoģe Megija Krista Strautmane, Ernests Zviedris. Skolas vadība cer, ka ar jaunajiem pedagogiem sadarbība būs laba un uz rezultātu vērsta. Skolotāju kolektīvs ir nokomplektēts, un mācību iestāde ir veiksmīgi uzsākusi šo mācību gadu.
Ir papildināti nošu krājumi un mūzikas instrumentu klāsts ar kvalitatīviem instrumentiem: dažādiem sitaminstrumentiem, saksofoniem, klarnetēm, vijolēm, sākts uzlabot profesionālās ievirzes izglītības programmai «Ģitārpsēle» nepieciešamo instrumentu klāstu. Šogad iegādāti dubultie, hidrauliskie klaviersoli, kas paredzēti kolektīvajai muzicēšanai, kad pie klavierēm uzstājas duets. Problemātiskāk ir ar klavierēm, jo iestādē no 11 pianīniem tikai viens ir kvalitātei atbilstošs. Pārējie instrumenti savu laiku vairāk vai mazāk ir nokalpojuši. Nepieciešama arī jauna marimba, lai skolas audzēkņi veiksmīgāk piedalītos valsts konkursos, no kuriem vienmēr atgriežas ar godalgotām vietām un diplomiem. Skola plāno lūgt sadarboties sponsorus un izglītības procesa nodrošinājumam — mecenātus, kuru palīdzība instrumentu iegādē tiktu augstu novērtēta.
Izmaiņas un jaunumi mācību programmās
Šogad piedāvātajās mācību programmās ir vairākas izmaiņas. Kā jauna programma minama «Klarnetes spēle», kuru plānots akreditēt decembrī, kad skolai gaidāma arī akreditācija.
Mākslā bērni varēs apgūt formas mācību. Tas tāpēc, lai audzēkņi, kas vēlēsies turpmāko izglītību saistīt ar mākslu saistītās kultūrizglītības iestādēs, iegūtu daudz vairāk pamata zināšanu.
Izmaiņas notikušas arī mācību plānā programmā «Deja». Tur vairs nav teorijas priekšmeti, bet tie integrēti praktiskajā mācībā. Šajā programmā bērniem paliek septiņi priekšmeti, kas jāapgūst, — vingrošana, mūsdienu deja, improvizācijas un kompozīcijas pamati. Klasiskā deja paliek kā bāzes mācību priekšmets, uz ko šī izglītības programma veidota. Agrāk šajā programmā bija arī teorijas priekšmeti, kas mazajiem bērniem bija par smagu, jo šāda mācību viela būtu apgūstama vidusskolā. Mācību plāns bija neadekvāts konkrētajam vecuma posmam. «Esam pirmā skola Latvijā, kas ir izmainījusi šo plānu. Tagad tas ir piemērots bērniem gan pēc vecuma posma, gan satura. Lielu ieguldījumu sniedz pedagogi, jo visas mācību programmas ir jāizstrādā viņiem,» paskaidro direktores vietniece.
Jautātas, vai skolēni vēl var pieteikties mācībām Dundagas Mākslas un mūzikas skolā, skan atbilde, ka var papildināt klašu grupas mākslā, tai skaitā sagatavošanas klasē, kur var pieteikties divi, trīs piecus un sešus gadus veci bērni. Mākslā septiņgadīgo grupā, kas arī skaitās sagatavošanas grupa, vēl var uzņemt divus audzēkņus. Arī vecākajās klasēs mākslā vēl iespējams papildināt mācību grupas. Dejā gan visas vietas ir piepildītas.
Bez minētajām programmām skola piedāvā arī interešu izglītību ar mērķi skolēniem papildināt zināšanas. Tā ir mūsdienu deja (tai skaitā deju grupa «Sensus»), vokālais ansamblis, pirmsskolas vecuma bērniem — iespēja apgūt mākslu, mūziku un deju. Kolkā ir sagatavošanas klase mūzikā. Mazajiem bērniem programma izveidota, lai iepazītu visus trīs virzienus, kurus Dundagas Mākslas un mūzikas skola piedāvā. Skolotājs var novērtēt, kādā virzienā bērnam tālāk doties. Diemžēl skolas resursi nav tik lieli, lai īstenotu interešu izglītību pieaugušajiem, kas tikai bagātinātu skolas dzīvi. Skolēni muzicēšanu apgūst arī skolas izglītības programmu realizācijas otrā adresē — Kolkā. Tur iespējams iet kora klasē un apgūt kokles spēli. Obligāta visiem ir arī klavierspēles apmācība. Kolkā mūzikas izglītību apgūst 18 audzēkņi un viens skolēns ir sagatavošanas klasē. Iegādāts arī jauns aprīkojums mācību procesa nodrošināšanai — projektors, dators, ekrāns. «Koklētāji šogad aktīvi gatavojas Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks nākamgad,» saka pedagoģe Dzintra Tauniņa.
Vairāk uzticības speciālistiem
Skola ik gadu saņem ne tikai valsts, bet arī pašvaldības atbalstu izglītības programmu īstenošanai. Skolas vadība cer, ka pašvaldības pārstāvji novērtē skolas nozīmīgumu novada kultūras dzīves bagātināšanā, nesot Dundagas vārdu arī Latvijā. Sadarbība ar pašvaldību esot ļoti nepieciešama un tās vērtējums arī. Tāpēc skola cer uz atbalstu arī turpmāk. Līdzko būs zināms valsts finansējums jeb dotācija, arī šogad pašvaldībai tiks lūgts finansiāls atbalsts darbības nodrošināšanai. L. Celma saka: «Pagājušajā gadā pašvaldībai bija jāskaidro šeit notiekošais. Sajutu, ka uz skolu ir vērsta tāda kā aizdomu ēna, vai pieprasītais finansējums ir pamatots. Esam skaidrojuši un stāstījuši. Jebkurā laikā ir iespējams pārliecināties par līdzekļu izlietojumu. Vienmēr esam gatavi stāstīt un rādīt, bet tai pašā laikā ir jāprot novērtēt arī citu darba laiku un paveikto, pie viena skaidrojuma neatgriežoties desmitkārt. Ceru, ka šogad šis process būs ātrāks, jo cilvēki, kuri lemj par finansējumu, nav mainījušies. Finansējumu prasām mūsu novada bērniem. Saprotam, ka skola pašvaldībai nozīmē tikai izdevumus. Vai ir cita alternatīva, ko piedāvāt? Nekalpojam tikai kā profesionālā ievirze ar domu sagatavot jaunus mūziķus, māksliniekus, baleta meistarus. Veicam arī sociālo funkciju. Bērni jau no mazotnes iemācās plānot laiku un uzņemties atbildību. Apmācāmie šajā izglītībā ir tikai ieguvēji.»
Arī skolas direktore D. Čodera teic, ka gada laikā, kopš atrodas direktora amatā, daudz ir papildu mācījusies un apmeklējusi dažādus kursus, lai iestādes vadība būtu atbilstoša likumā noteiktajam, jo pirms stāšanās amatā daudzas lietas nebija sakārtotas. Arī viņa teic, ka daudz lielāku uzmanību vēlētos no pašvaldības atbildīgās sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas locekļu puses: iedziļināšanos skolas problēmās, veiksmēs un arī piedalīšanos dažādos pasākumos, kur iesaistīti skolas audzēkņi, lai novērtētu viņu veikumu. Vēlme ir sajust arī lielāku uzticēšanos izglītības jomas darbiniekiem — gan izglītības darba speciālistam, gan izglītības iestādes vadībai.
Top skolas simbolika
Šogad ir uzsākts darbs pie skolas simbolikas izveides, ko veido pieredzējis mākslinieks Valters Verners. Viņa darbi apskatāmi arī interneta vietnē http://walterwerner.design/. Šī mākslinieka darbības joma ir saistīta ar dažādu plakātu veidošanu, viņš strādājis vairākās reklāmas aģentūrās. «Ir redzēti pirmie varianti, kas vēl pilnveidojami. Ceram līdz gada beigām skola tiks pie jaunas simbolikas,» saka D. Čodera. Skolas simbolikas izveidē ietilpst daudz komponentu, daži no tiem: skolas logo izveide, iestādes oficiālās veidlapas simbolika, kur būs redzams gan jaunais logo, gan Dundagas simbols — mednis. Iegādātajiem mūzikas instrumentiem, piemēram, solo bungām un lielajām bungām iecerēts izveidot uzlīmes ar skolas simboliku. Skolā izveidos arī gaismas lampu, uz kuras būs redzama skolas simbolika. Pirmreizējā ideja logo izveidē — tiek apspēlēts skolas nosaukuma saīsinājums DMMS.