SIA «Lubeco» — draudzīgs uzņēmums arī skolēniem

Uzņēmējdarbība

Dzintara Silgala ģimenes uzņēmums SIA «Lubeco» ir atvērts skolēnu ekskursijām. To laikā viņiem pašiem, piemēram, ir iespēja izgatavot savu limonādi un izveidot tai etiķeti — gan paša ar roku veidotu, gan izdrukātu, — tādēļ devāmies pie viņa, lai iepazītos ar ekskursijas un citām darbošanās iespējām šajā uzņēmumā.
— Ar ko parasti iesākat, kad atbrauc pieaugušie ekskursanti?
— Iepazīstinām ar produktiem, ir arī degustācijas iespējas. Sanāk arī pastāstīt, piemēram, ka plastmasa, kurā ievietoti daži mūsu produkti, ir vienīgā, kas pārstrādājama Latvijā, bet maisiņi, kuros ir citi produkti, pārsvarā ir nepārstrādājami, kaut cilvēki pie tiem ir tik ļoti pieraduši, ka, piemēram, tirdziņos, izvēlas tieši šo iepakojumu. Citiem arī liekas, ka plastmasa ir dārgāka. Zemapziņā cilvēkam tā liekas, kaut ekskursantiem es stāstu, ka tad, ka sākam skaitīt centu pie centa, tad plastmasas burciņa ar vāciņu sanāk tikai par trīs centiem dārgāka nekā maisiņš ar dzelzs aizdari, kas šķiet pilnīgi neticami. Bet tāda ir realitāte. Ja es to pats nezinātu, nevarētu arī stāstīt citiem. Bet tā ir aizgājis, ka plastmasa parasti ir dāvanu iesaiņojums, kas ir ļoti ērts arī vešanai uz ārzemēm. Tāpat sadarbības partneris «Lāči» gribēja iet sukāžu lauciņā, bet paši ražot negribēja, tāpēc izmanto mūsu pakalpojumus, bet lielās ģimenes, kas ir cidoniju sukāžu cienītājas, skatās tikai uz lielajiem iepakojumiem, ko vairumā sanāk iegādāties par lētāku cenu. To arī pastāstām.
— Kā radās ideja par ekskursantiem — skolēniem?
— Ekskursantiem mēs esam atvērti divus trīs gadus. Tieši dažādas tūrisma aģentūras piesaista apmeklētājus.
Pašlaik vairāk vai mazāk apmeklētāju plūsmu nodrošina Rīga, Talsu TIC un Valdemārpils TIC.
Un šogad ir tā, ka tieši izglītības iestādes, kam ir mainījušās arī mācību programmas, pievēršas un teic, ka grib atbraukt un redzēt, tikai ir nepieciešams kaut kāds izglītojošs pieskāriens, tāpēc mēs esam iesākuši arī šādu ievirzi. Pavisam drīz gaidāma grupa ar 48 pirmklasniekiem. Tad nu izzināšanas process būs tāds — skolēni tiks sadalīti pa grupām komandās, kur pirmais uzdevums būs salikt lielās tematiskās puzles, kas saistās ar mūsu ražotni. Šis uzdevums saliedē, un nemaz nav tik viegls. Nākamais uzdevums ir sukāžu saraksta atminēšana, kurā ir 13 dažādi veidi. Tas ir gan gards, gan atraktīvs pasākums. Uzvarētājiem, protams, — kādas balviņas. Un tagad mēs iesim arī jaunā industrijā — konditorijā, kas uz Ziemassvēkiem būs piparkūku cepšanas un radošas darbošanās iespēja. Mums ir profesionāla plīts, kas profesionālas pavāres vadībā tiks arī izmantota. Telpu platība uzņēmumā ir liela, un ar laiku varēsim paplašināt darbošanās iespējas arī ekskursantu interešu virzienā.
— Vai skolēniem būs arī kādas iespējas aplūkot jūsu uzņēmuma zemeņu lasīšanas platformu?
— Vasarās tas pie mums ir visapskatāmākais objekts, jo Latvijā un tuvākajās ārzemēs tādas iespējas nav. Lasīšanas iekārta nāk no Eiropas, kur ar tādu lasa gurķus. Viņiem gan nav jumta, kas ir mums, bet ideja ir stipri līdzīga. Igaunijā viens zemnieks uztaisīja šādu ierīci, un mēs pārņēmām ideju — platumos un augstumos. Labprāt uzņemtu arī skolēnus, lai apskatās. Pavasarī viss sākas ar ravēšanu, kad tiek ravētas zemenes ar šo platformu, kas nodrošina vienlaicīgu darba izpildi, jo cilvēki, kas atrodas guļus uz platformas, gan ravē, gan nākamajā reizē arī mēslo, ja vajag mēslot, bet, ja jālasa, tad arī lasa. Un pavasarī arī stādām šādā pašā veidā. Nekāds brīnums jau tur nav — ideālā shēma ir tāda: visi 14 cilvēki, kas atrodas guļus uz platformas, strādā vienā laikā. Nav tā, ka var kāds kasīt degunu vai aiziet uzsmēķēt (smaida). Un tā ir fiziskā ekonomija. Man kā uzņēmējam mīnuss ir tas, ka vajadzīgs traktors, kas to dzelzi velk un 30—40 litri degvielas dienā. Šī ir laba ekskursijas iespēja mūsu uzņēmumā, ko piedāvājam pavasarī un vasarā.
— Kādas iespējas vēl piedāvājat?
— Vēl ir iespēja bērnam pašam radīt savu limonādi, un viņam ir vairākas opcijas ar etiķetes izgatavošanu. Viņš var paņemt līmējamo lapiņu un pats uzzīmēt savu etiķeti, kur visbiežāk ir uzraksts — «manai mīļajai mammai» vai «mīļajam tētim», un otrs variants ir izlaist caur datoru un printeri kaut ko krāsainu ar uzrakstu, par ko daudzi bērni ir vienkārši starā. Bērniem ir prieks, ka var šādi padarboties.
— Un kādas ir nākotnes ieceres?
— Ir iecere sadarbībā ar pašvaldību. Mūsu uzņēmumam, kas atrodas bijušā bērnudārza telpās, blakus ir parks ar seniem kokiem — tieši blakus ezeram. Tur ir labi iekārtota peldvieta, kas piesaistītu vasarā, bet rudenī varētu izveidot aktivitātes parkā. No drošības viedokļa slikti ir tas, ka tuvumā ir ezers, bet, ja tas tiktu atrisināts, tad sugu daudzveidība un variācija šajā parkā ir ļoti plaša, ko varētu izmantot praktiski. Mūsdienās, piemēram, ir problēma, kas tika atspoguļota arī kādas skolas vecāku kopsapulcē. Kad tika organizēts pārgājiens, kas parāda skolēnu praktiskās iemaņas, tika saprasts, ka liela daļa puišu nemaz bez degšķidruma palīdzības neprot iekurt ugunskuru, par pogas iešūšanu nemaz nerunājot. Tas parāda jauniešu praktisko prasmju tendences kopumā, pie kurām ir jāstrādā, tāpēc šī būtu laba iespēju vieta. Varētu uztaisīt projektiņu un sapirkt kaut kādas nepieciešamās lietas, un domāju, ka pašvaldība nāktu pretī. Tagad mēs ar katru grupu mācāmies un saprotam, kas viņiem vispār interesē, lai pēc tam varētu to praktiski izmantot iecerēs.
— Kā vēl esat pieejami apskatei?
— «Lubeco» kā firma piedalās arī «Talsu novada garšu tūrē». Es vadu kooperatīvu «Talsu novada garša», un mēs kā biedri esam uztaisījuši garšu tūri, kur ir kādas septiņas astoņas pieturas, kas atrodas samērā tuvu cita citai, un tad, piemēram, rīdzinieki atbrauc un priecājas, ka viss ir ērti un praktiski apskatāms, un ir iespējas apskatīt pat astoņas saimniecības nepilnās sešās stundās. Mums šeit uzņēmumā ir arī viena balta siena, kas nav nejauši, jo tāpat kā pie mums mājās, kad reizi nedēļā ir filmu vakars, arī te, kad atbrauc mazie, mēs piedāvājam arī uz sienas ar projektoru paskatīt kaut ko sirdij tuvu. Tad 15 minūtes, kas parasti ir mazāko uzmanības noturēšanas laiks, tiem ir saistoša nodarbe.
— Kas vada ekskursijas?
— Galvenais runātājs esmu es un brīnišķīgā palīdze Antra, kura rūpējas par ikdienas soli šeit uzņēmumā. Vadām mēs ar sievu, bet bez Antras tas nebūtu iespējams. Kandavas un Tukuma skolēni sāka aktīvi braukt, un mums tas arī ir ieguvums, jo redzam, kas skolēniem interesē, un mums ir iespējas paplašināt piedāvājumu. Ir doma šo uzņēmuma apskati apvienot ar zemeņu lauku un nopirkt mazu vilcieniņu, kas vestu no vienas vietas uz otru. Mums mazais traktoriņš — vilcējiņš ir, tagad tik vajag mazas piekabītes, jo tām mazajām dvēselītēm ar kājām staigāt būtu grūti.