Atsakoties no ierastā komforta

Viedokļi

Šķiet, ka pēdējā laikā vārdu savienojumu «videi draudzīgs» nākas dzirdēt aizvien biežāk, bet ko tas katram no mums nozīmē ikdienā? Tas droši vien atkarīgs no tā, cik lielā mērā apzināmies savas rīcības sekas un esam gatavi lauzt sevi, lai piedzīvotu izmaiņas.
Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska par visnozīmīgāko dabu ietekmējošo faktoru sauc cilvēka darbību. Cilvēks ir izmainījis gandrīz visas ainavas uz planētas un turpina pārveidot dabu līdz šim nebijušos tempos. Nepārdomātas un neilgtspējīgas cilvēka darbības ir radījušas klimata krīzi un izraisījušas vēl nepieredzētu dabas daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Redzamākās pārmaiņu sekas globālā mērogā ir ārkārtas dabas katastrofas — plūdi, viesuļvētras un zemestrīces. Tā kā cilvēks ir viena no dzīvo radību sugām, kas ir atkarīga no kopējā dzīvības tīkla, sugu daudzveidības samazināšanās rada tiešus draudus cilvēku labklājībai. Biedējoši? Ja šādā pat veidā turpināsim dzīvot, tas būs tikai sākums. Tiem, kuri neredz tālāk par savu degungalu, varētu šķist, ka problēmas otrā planētas malā tur arī paliks, bet patiesībā tās agri vai vēlu skars mūs visus. Arī Talsu novada pašvaldības vides pārvaldības speciāliste Madara Vanaga atzīst, ka viens no galvenajiem klimata izmaiņu cēloņiem ir patēriņš un mūsu lielā gribēšana. Dažreiz atliek vien pabrīnīties par ieganstiem, kādus izmantojam, lai attaisnotu savu darbību. Piedāvājumu klāsts ir milzīgs, un mēs pie tā nemanāmi esam pieraduši. Kas notiktu, ja vienu dienu mums to visu atņemtu?
Šajā «Talsu Vēstu» numurā iespējams lasīt dažādus viedokļus un pieredzes stāstus par videi draudzīgu dzīvesveidu un saimniekošanu. Viens no tiem ir talsenieces Undijas Ancēnas stāsts. Pēc tam, kad jauniete apjauta, cik lielā mērā patērētāju rīcība ietekmē ogļskābās gāzes un atkritumu daudzumu uz šīs planētas, viņa izlēma pievērsties «zero waste» kustībai jeb dzīvei bez atkritumiem. «Zero waste» un minimālisma idejas viņai ir palīdzējušas iet ceļu, kas lielākajai daļai sabiedrības sagādā grūtības. Atteikties no ierastā komforta visbiežāk neļauj slinkums un nepieciešamība mainīt paradumus. Kurš gan nav piedzīvojis situāciju, kad slinkuma dēļ moka sirdsapziņas pārmetumi un, domājot par nepadarīto darbu, pārņem vainas izjūta? Tādām pašām izjūtām būtu jāparādās brīdī, kad grēkojam vides jomā. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ šo jautājumu esam atstājuši novārtā. Jautājums tikai — cik ilgi?
«Es domāju, ka vajag sākt ar sevi, nevis domāt par to, kā glābt pandas Ķīnā. Domāt par savu ikdienu, pārskatīt patēriņu, dodoties uz veikalu, paņemt savu daudzreiz lietojamo auduma maisiņu, pārskatīt pārvietošanās veidu, sākt ar mazumiņu un neuzņemties par daudz,» aicina M. Vanaga. Palēnām sajūtot īsto virzienu, daudzas lietas kļūs skaidrākas un saprotamākas, taču, lai līdz tam nokļūtu, nāksies pielikt pūles ne vien valstiskā, bet arī globālā mērogā. Tas ir kopdarbs, kuru iespējams paveikt, tikai sastrādājoties un ieklausoties citam citā. Lai ietekmētu situāciju globālā mērogā, būs nepieciešams ilgāks laiks, bet ikviena darbība ir nozīmīga, sākot ar iepakojuma izvēli veikalā, produktiem, ko pērkam, un beidzot ar lidojumu plāna pārskati un videi draudzīgāku transportu. Lai mums izdodas!