«Jādara viss iespējamais, lai paturētu to, kas mums ir»

Mūsu Cilvēks XXI Gadsimtā

«Ir svarīgi pārskatīt savu izpratni par to, kas ir labklājība, lai tā netiktu sasniegta uz dabas resursu pārtēriņa rēķina,» uzsver Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja un «GrassLIFE» projekta vadītāja Inga Račinska. Ņemot vērā, ka nepārdomātas cilvēka darbības dabā ir radījušas virkni izmaiņu, viņa aicina apzināties savas rīcības sekas un piedomāt pie ikdienas izvēlēm.
Par visnozīmīgāko dabu ietekmējošo faktoru I. Račinska sauc cilvēka darbību. Cilvēks ir izmainījis gandrīz visas ainavas uz planētas un turpina pārveidot dabu līdz šim nebijušos tempos, pārspējot visas cikliskās dabiskās izmaiņas, kas uz planētas notiek. Nepārdomātas un neilgtspējīgas cilvēka darbības ir radījušas klimata krīzi un izraisījušas vēl nepieredzētu dabas daudzveidības izzušanu. «Cilvēks ir suga, kas ir pielāgojusies noteiktiem dzīves apstākļiem, salīdzinoši šauram dabas apstākļu diapazonam (temperatūrai, gaisa kvalitātei un resursu pieejamībai). Nebūtu labi mainīt šīs pamatvērtības. Par kvalitāti runājot, mēs esam tas, ko mēs ēdam, elpojam un jūtam. Daba piedāvā mums tīru pārtiku, tīru gaisu un telpu atpūtai, ja vien mēs tai ļaujam strādāt mūsu labā,» skaidro I. Račinska.
Ikviena darbība ir nozīmīga
Redzamākās pārmaiņu sekas globālā mērogā ir biežākas ārkārtas dabas katastrofas — plūdi, viesuļvētras un zemestrīces. Latvija neatrodas viesuļvētru un zemestrīču zonā, tāpēc piedzīvojam mazākas pārmaiņas — temperatūras svārstības, plūdus un lietavas. Izzūdot dabiskajām pļavām un veciem mežiem, mainās arī Latvijas ainavas kvalitāte. Lai mainītu situāciju un īstenotu izmaiņas, svarīgākais ir atbalstīt zemes īpašniekus dabai draudzīgā saimniekošanā. Lai pļavas tiktu apsaimniekotas, tām nepieciešamas mazās lauku saimniecības, kurās tiek turēti lopi, pļauts siens un uzturētas ganības. Nepieciešami veci meži, kas nodrošina atpūtas, sēņošanas un ogošanas vietas. Lai ietekmētu situāciju globālā mērogā, būs nepieciešams ilgāks laiks, bet ikviena darbība ir nozīmīga, sākot ar iepakojuma izvēli veikalā, produktiem, ko pērkam, un beidzot ar lidojumu plāna pārskati un videi draudzīgāku transportu.
Latvijā cilvēki idejiski pauž lielu atbalstu dabai un dabas saglabāšanai. 2017. gadā veiktajā aptaujā 94 procenti Latvijas iedzīvotāju uzsvēra, ka Latvijas daba ir vērtība, kas jāsargā. Diemžēl cilvēki ir kūtri uz praktiskām darbībām — piedalīšanos dabas atjaunošanas talkās, iesaistīšanos sabiedriskajā darbā un sava viedokļa paušanā. Liela loma globālā dabas daudzveidības saglabāšanā ir Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem ierobežojumiem — ES uzrauga, lai tās dalībvalstis neaizmirstu par kopējo labumu un pataupītu dabas daudzveidību un tās sniegtos pakalpojumus nākamajām paaudzēm.
«Esam atkarīgi no dabas sniegtajiem pakalpojumiem»
Nesen klajā laists «Globālais bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma ziņojums», kas ir pats nozīmīgākais un arī izpētes un informācijas apjoma ziņā vērienīgākais darbs, kāds līdz šim paveikts dabas daudzveidības situācijas izvērtēšanā pasaulē. Pie tā strādājuši simtiem zinātnieku vairākus gadus, un diemžēl secinājumi ir skarbi. «Dabas daudzveidība ir kā drošības tīkls cilvēkam. Izzūdot vienai sugai, to varbūt pat nepamanīsim. Izzūdot desmit vai simts sugām, to noteikti pamanīsim, jo pēkšņi daba mums vairs nevarēs nodrošināt to, ar ko esam pieraduši rēķināties — apputeksnētus kultūraugus, līdzsvaru dabas sistēmās, augsnes kvalitāti, ūdens attīrīšanu, klimata kontroli. Ir grūti precīzi prognozēt, kas notiks, pamazām zaudējot dabas daudzveidību, jo šādas pieredzes cilvēces vēsturē nav.
Skaidrs ir viens — pazaudētu dabas daudzveidību ir ļoti grūti atjaunot, tāpēc jādara viss iespējamais, lai paturētu to, kas mums ir,» uzsver Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja. Tā kā cilvēks ir viena no dzīvo radību sugām, kas ir atkarīga no kopējā dzīvības tīkla, sugu daudzveidības samazināšanās rada tiešus draudus cilvēku labklājībai. Visas sekas nav iespējams prognozēt, taču esam atkarīgi no dabas sniegtajiem pakalpojumiem vistiešākajā veidā. Ja turpināsies kukaiņu masas samazināšanās, būs problēmas ar apputeksnēšanu, un tas radīs lielas izmaiņas pārtikas nodrošinājumā. Šī iemesla dēļ ir svarīgi pārskatīt izpratni par to, kas ir labklājība, lai tā netiktu sasniegta uz dabas resursu pārtēriņa rēķina.
Kāpinot efektivitāti, bet nedomājot par ilgtspēju
Kopš 1992. gada pilsētu teritorijas palielinājušās vairāk nekā divas reizes — tā ir tikai daļa no kopējās bildes, bet ir cieši saistīta ar to, ka cilvēki šobrīd dabas resursus izmanto intensīvā veidā, arvien kāpinot efektivitāti, bet nedomājot par ilgtspēju. Lauksaimniecībā ir nepieciešams mazāk darba roku, un cilvēku dzīve arvien vairāk koncentrējas pilsētās. Tas ir vērojams arī Latvijā — intensīvā un efektīvi ražojošā lauksaimniecība ir augsti mehanizēta un prasa arvien mazāk cilvēku klātbūtnes.
Arī plastmasas piesārņojums kopš 1980. gada ir ievērojami palielinājies. «Domāju, ka svarīgākais ir domāt un rīkoties attiecībā uz plastmasas piesārņojuma cēloni, un tas ir mūsu patēriņš. Mēs redzam šausminošus skatus — ūdeņi ir pilni ar plastmasu, bet mēs bieži vien nodomājam, ka tā nav mūsu problēma, pie mums viss ir kārtībā, jo varam peldēties jūrā, ne plastmasas atkritumu zupā. Taču patiesībā tieši Rietumu valstis ir tās, kuras rada visvairāk plastmasas piesārņojuma, vienkārši mēs to aizsūtām apglabāt uz citām valstīm. Plastmasas atrašanās vidē kaitē dzīvajiem organismiem tiešā veidā, piesārņo ūdeni, un, pamazām sadaloties, plastmasas mikrodaļiņas nokļūst dzeramā ūdens apritē, citos organismos un beigās atgriežas mūsos pašos. Savukārt tā plastmasa, kas ir apglabāta poligonos, tur paliks simtiem gadu un ar to vairs neko nevar izdarīt — iespēja pārstrādāt ir zudusi. Tas, ka mēs to neredzam savā ikdienā, nenozīmē, ka tā nepastāv,» norāda I. Račinska.
Cilvēki, kuri uzrunā, aizrauj, aizkustina
Cilvēkiem, kuri apzinās savas rīcības sekas un vēlas kaut ko mainīt, viņa iesaka sākt ar mazumiņu, piedomāt pie ikdienas izvēlēm un palēnām sajust savu virzienu, piemēram, sākt ar pārtiku. Pirkt tikai tādu gaļu, kas nāk no Latvijas saimniekiem un augusi dabiskajās pļavās, vai pirkt tikai tādu medu, kuru bites vākušas dabas teritorijās. Interesenti tiek aicināti piedalīties arī Latvijas Dabas fonda pasākumos dabas iepazīšanai un saglabāšanai. Dabas aizsardzībā strādājošie vienmēr ir pievērsuši lielu uzmanību bērniem un jauniešiem, lai jau no agra vecuma veidotu izpratni par dabu, ieliktu pamata vērtības un principus. «Ir liels gandarījums par to, ka šobrīd zināmus jautājumus savās rokās ir ņēmuši tieši jaunieši, — jaunieši ir tie, kuri, iedvesmojoties no zviedru skolnieces Grētas Tunbergas, visā pasaulē nodibinājuši kustību «Fridays for Future» un rīko gājienus, lai pievērstu uzmanību klimata krīzei. Izglītībai ir liela nozīme, un tagad mēs jūtam gadiem ilgi veiktā darba rezultātu, taču, lai iedegtu dzirksteli darbībai, ar to nepietiek. Ir nepieciešami cilvēki, kuri jauniešus uzrunā, aizrauj, aizkustina — tādi kā Grēta. Tāpat ir skaidrs, ka no lekciju lasīšanas mūsdienās ir maza jēga, — ir svarīgi vest dabā, veidot saikni ar dabu, iesaistīt, fiziski parādīt, kāda ir daba un tās vērtības. Tikai tad mēs varam cerēt uz rīcības un domāšanas maiņu,» pārliecību pauž I. Račinska.