«Informēšana jāveic nepārtraukti»

Mūsu Cilvēks XXI Gadsimtā

To, ka dabas situācija pasliktinās vēl nepieredzētā ātrumā, ir dzirdējuši daudzi, bet nereti cilvēkiem šķiet, ka tas notiek otrā pasaules malā un viņus neskar. Lai noskaidrotu, ar kādām problēmām nākas sastapties mūsu pusē, aicināju uz sarunu Talsu novada pašvaldības vides pārvaldības speciālisti Madaru Vanagu.
— Kā tu raksturotu situāciju Talsu novadā — ar kādiem izaicinājumiem un problēmām vides jomā nākas sastapties?
— Mūsu pusē nav īpaši atšķirīgu vides problēmu kā Latvijā kopumā. Aktuāli vienmēr ir atkritumu un ūdens saimniecības jautājumi. Izaicinājums joprojām ir padomju laika mantojums — militārās būves, vecās izgāztuves un pamestās lopbarības vai minerālmēslu uzglabāšanas vietas, kas ir potenciāli piesārņotas. Tā kā mums šobrīd vēl nav piekrastes, daļa vides problēmu atkrīt, bet, ja teritoriālā reforma stāsies spēkā un Talsu novads iegūs jūras robežu, normatīvie akti, kas attiecas uz ostām un piekrasti, nāks klāt. Iedzīvotājiem aktuālākie ir atkritumu saimniecības jautājumi — laikā, kad tarifs tiek pacelts un ir jāpielāgojas, mums jāmēģina iedzīvotājiem izskaidrot, kāpēc tā ir un ko viņi var darīt. Nākas saskarties ar situācijām, kad cilvēki stāsta: «Es plastmasu sašķiroju, stiklu sašķiroju, papīru sadedzinu, man ir komposta kaudze — atkritumu nav!» Kad parunājam ilgāk, izrādās, ka nav sapratnes, kurus plastmasas atkritumus var šķirot, kurus ne. Tie ir izaicinājumi — informēšana jāveic nepārtraukti. Cenšamies informēt par visiem aktuālajiem jautājumiem, runāt par to atkal un atkal. Varbūt liekas, ka visi visu zina, bet vienalga kāds kaut ko nezinās un nebūs izpratis.
— Kādi ir tavi ikdienas pienākumi un ko līdz šim izdevies paveikt?
— Mani ikdienas pienākumi ir ārpus meža augošo koku ciršanas saskaņošana, koordinējošais darbs ar bezsaimnieku dzīvniekiem un dzīvnieku patversmi «Ausma», risinu arī medību jautājumus un manā pārziņā ir derīgie izrakteņi — izsniedzu atļaujas un sagatavoju izmaiņas. Arvien aktuālāka kļūst derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācija, kas ir būvvaldes pārziņā. Tā kā pamestas derīgo izrakteņu ieguves vietas pārsvarā atrodas laukos, ne vienmēr tās var izkontrolēt un ievērot.
Manuprāt, diezgan veiksmīgi sadarbībā ar uzņēmēju esam īstenojuši nolietoto elektropreču savākšanas akcijas. Pagājušajā gadā īstenojām arī rudens lapu vākšanas akciju. Kādā pilsētā iedzīvotāji ir aktīvāki, kādā mazāk aktīvi, bet tūlīt rudens būs klāt un kopā ar pārvaldniekiem izvērtēsim formu, kādā īstenot akciju. Rudens lapas, vecus ābolus vai jebko citu, kas ir dārzā, kopējos atkritumos mest nevar, jo tie pūst un veidojas dažādas sulas. Tāpat ikdienā izglītojam cilvēkus par koku ciršanu — arvien biežāk ciemos un pilsētās dzīvojošie griežas pie mums un apzinās, ka ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Mazāk ir gadījumu, kad mēs paši ieraugām vai kāds mums ziņo, ka kaut kur nelikumīgi ir nocirsts koks.
— Cik liela loma ir Eiropas Savienības noteiktajiem ierobežojumiem?
— Tie ir būtiski visā valstī, it īpaši atkritumu saimniecībā, kur tūlīt stāsies spēkā jaunās prasības, — no 2021. gada vajadzēs dalīti vākt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Grūti teikt, kā mēs Latvijā to īstenosim. Publiskajā telpā šad tad izskan informācija, bet valstiskā mērogā vēl nav skaidrs, kā mēs to ieviesīsim. Zinot, kā mums šobrīd iet ar šķirošanu, rodas jautājums, vai nesāksies nekontrolēta lapu un citu bioloģisko atkritumu izvešana mežā. ES noteiktie ierobežojumi ir ļoti būtiski — pašvaldība tajos iekļausies kā izpildītājs.
— Cik lielā mērā izdevies iesaistīt iedzīvotājus vides saglabāšanā un atveseļošanā?
— Iespēju iesaistīties ir daudz. Skolas ir aicinātas iesaistīties starptautiskajā ekoskolu programmā, kur darbojas arī vairākas Talsu novada skolas un divas pirmsskolas izglītības iestādes. Šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Pasaules Dabas fondu īsteno iniciatīvu «Dari labu dabai», mājaslapā www.darudabai.lv jebkurš iedzīvotājs, firma, uzņēmums vai draugu grupa var atrast labos darbus un palīdzēt dabai. Valsts vides dienests joprojām īsteno sabiedrisko vides inspektoru programmu zivsaimniecības jomā — iedzīvotājs, nokārtojot pārbaudes, iegūst sabiedriskā vides inspektora apliecību un var piedalīties maluzvejniecības kontrolē. Mēs kā pašvaldība, izmantojot savu platformu, varam par šīm iniciatīvām informēt sabiedrību. Ne vienmēr tās publiski izskan un ne vienmēr citām organizācijām pietiek resursu, lai aptvertu sabiedrību. Labi strādā Valsts vides dienesta mobilā lietotne «Vides SOS», kur iedzīvotājiem ir iespēja par nepilnībām vides jomā informēt Valsts vides dienesta inspektorus. Ja tā ir pašvaldības kompetence, viņi ziņojumu nodod mums, ja ne, risina paši. Mēs diezgan regulāri saņemam ziņojumus, ko tālāk nododam pašvaldības policijai. Lielākoties tiek ziņots par atkritumu jautājumiem — kaut kas ir izmests vai kaut kas nav savākts.
— Kā veicas ar bērnu un jauniešu izglītošanu?
— Manuprāt, ekoskolu programma vides izglītībā strādā visaptverošāk — tas nav viens atsevišķs pulciņš vai divas, trīs akcijas gadā. Ekoskolu programma vides jautājumus integrē mācību procesā, un tas ir visaptveroši. Akcijas ir laba lieta, bet uz cik ilgu laiku dzirdētais mūs aizķer? Par to ir jārunā visu laiku. Ir skolas, kuras nav iesaistījušās ekoskolu programmā, bet tāpat vides darbiņus dara. Pārsvarā tās ir pirmsskolas izglītības iestādes. Vides izglītības fonds īsteno arī ekosertifikācijas programmu «Zaļā atslēga», kas veicina videi draudzīgu saimniekošanu tūrisma jomā. Izpildot konkrētas prasības, viesnīcas un hosteļi var saņemt ekosertifikātu un «Zaļo atslēgu», kas kaut kādā mērā var noderēt tūrismā. Ja ierodas zaļi domājoši tūristi un viņiem ir jāizvēlas no vairākām viesnīcām vai hosteļiem, viņi, visticamāk, izvēlēsies to, kam ir «Zaļās atslēgas» sertifikāts. Iespēju ir daudz, ir tikai jāmeklē.
— Kam nākotnē pašvaldībai un iedzīvotājiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību?
— 2021. gads klauvē pie durvīm, un atkritumu jautājumi būs aktuāli vienmēr. Ja Eiropas Savienības prasība stāsies spēkā, iedzīvotājiem būs jāmaina paradumi un lielāka uzmanība jāpievērš šķirošanai. Es nedomāju, ka atkritumu saimniecības izmaksas samazināsies, drīzāk pieaugs — daļēji tas varētu strādāt kā motivators, pātagas princips. Pašvaldība noteikti nāks pretī iedzīvotājiem — ja mēs vēl mācīsimies šķirot, rīkosim rudens lapu vākšanas akcijas, noteikti būs jādomā par kompostēšanas laukumiem vai kompostēšanas vietām. Šobrīd mums novadā ir tikai viens kompostēšanas laukums. Būs jādomā arī par šķirošanas laukumu, kas citos novados ļoti labi strādā. Diemžēl Talsu novadā vienīgais šķirošanas laukums atrodas poligona teritorijā, bet jādomā par to, lai tas atrastos tuvāk iedzīvotājiem. Izaicinājums noteikti būs derīgo izrakteņu un citu potenciāli piesārņoto vietu sanācija. Arvien aktuālāka paliek arī invazīvo sugu parādīšanās — latvānis jau ir visiem zināms, un ar to mēs turpinām cīnīties, bet arvien aktuālāka kļūst arī Kanādas zeltslotiņu izplatīšanās, kas atšķirībā no latvāņa nav bīstamas, bet ir ļoti invazīvas un izspiež mūsu dabiskās sugas. Tā kā pašvaldībai ir daudz zemes īpašumu, tas būs kopīgs darbs. Turpinām saņemt ziņas no mūsu novada iedzīvotājiem par to, ka parādās arvien vairāk Spānijas kailgliemežu — tā ir invazīva suga, kas mitinās dārzos. Ar invazīvajām sugām ir ļoti grūti cīnīties. Klimata pārmaiņu rezultātā šī problēma kļūs aktuālāka un mūsu vidē ienāks jauni dzīvnieki un dažādas augu sugas. Ja mēs savu vidi gribēsim saglabāt, tas prasīs līdzekļus gan valstiskā mērogā, gan no pašvaldības. Iedzīvotāji varēs nākt talkā, un kopīgiem spēkiem tas būs jārisina.
— Kas, tavuprāt, globāli ir nozīmīgākie vides izmaiņu cēloņi? Kā tie ietekmē pasauli mums apkārt un cilvēku dzīves kvalitāti?
— Par globālo sasilšanu mēs vairs nerunājam, mēs runājam par klimata izmaiņām. Cēloņi ir dažādi, arī klimata izmaiņu ekspertiem ir dažādi viedokļi. Citi uzskata, ka tas ir dabīgs process un cilvēks pie tā nemaz nav vainīgs, bet es domāju, ka cilvēks lielā mērā ir atbildīgs par nodarīto kaitējumu. Viens no galvenajiem klimata izmaiņu cēloņiem ir patēriņš un mūsu lielā gribēšana. Cilvēku paliek arvien vairāk, vajadzību mums ir daudz, patēriņš un vajadzība pēc atjaunojamiem un neatjaunojamiem resursiem pieaug. Mēs šeit Latvijā nevaram sevi atšķirt no pārējās planētas, jo esam daļa no tās. Globālās problēmas ir mūsu nepiepildāmais patēriņš — mums vajag, mēs gribam un mēs to varam saņemt.
— Kā cilvēkam, kurš nolēmis dzīvot dabai draudzīgi, mainīt savus lēmumus un izvēles? Ar ko sākt?
— Es domāju, ka vajag sākt ar sevi, nevis domāt par to, kā glābt pandas Ķīnā. Sākt ar savu ikdienu, kas jau tā būs grūti un uzreiz noteikti neizdosies. Domāt par savu ikdienu, pārskatīt patēriņu — vai tiešām man ziemā, pavasarī, vasarā un rudens sezonā vajag jaunāko kleitu, vai es tomēr varu iztikt ar to, kas man jau ir? Apģērbu ražošana atstāj milzīgu ietekmi uz vidi, ūdens patēriņš un ķīmija, ko mēs izmantojam, ir milzīga. Pārdomāt to, ko mēs darām. Dodoties uz veikalu, paņemt savu daudzreiz lietojamo auduma maisiņu, piena produktus iegādāties savos iepakojumos — Talsos šāda iespēja ir vismaz divos veikalos. Padomju laikos tas likās loģiski, bet nu mēs no tā esam atradinājušies, jo piedāvājums ir milzīgs. Tas prasa plānošanu un pielāgošanos. Varbūt var pārskatīt pārvietošanās veidu — ja es dzīvoju tuvu darbam vai skolai, varbūt man nav ar mašīnu jābrauc katru dienu. Tā pati sadzīves ķīmija — klasiskā soda, etiķis un citrons strādā, bet, ja ir vajadzība pēc ķīmijas, jāseko līdzi ekomarķējumiem. Mājaslapā www.ekomarkejums.lv ir parādīti visi ekomarķējumi, lai cilvēks neuzķertos uz smukas zaļas emblēmas. Sākt ar savu ikdienu, sākt ar mazumiņu, neuzņemties par daudz — ja cilvēks uzņemsies par daudz, viņš no tā var nogurt. Sākt ar vienu lietu, veikalā sekot līdzi pārtikas daudzumam, lai nesanāk tā, ka uz akciju tiek nopirkts liels daudzums pārtikas, ko beigās nav iespējams apēst un sanāk izmest. Pārtikas atkritumu daudzums ir pietiekami liels. Sākt ar mazumiņu, pirkt lokāli, izvēlēties vietējo, varbūt pirkt dārgāk, bet mazāk, un lielākus pirkumus plānot.