Mūsu Cilvēks XXI Gadsimtā

Mazāk mantu rada vairāk brīvas vietas un tīrību mūsu dzīvē un dzīvesvietā — ar šādu pārliecību talseniece Undija Ancēna dzīvo jau vairāk nekā trīs gadu. Apzinoties, cik liela ietekme patērētājiem ir uz Zemes veselības stāvokli un dzīvotspēju, viņa izlēma pievērsties «zero waste» kustībai jeb dzīvei bez atkritumiem. Lai gan Undija sevi sauc par iesācēju, kustības pamatprincipi viņas dzīvē novērojami ik uz soļa.
Iepriekš Undija sevi neuzskatīja par zaļi domājošu cilvēku, bet pirms trīs ar pusi gadiem situācija mainījās. Viņa sāka iedziļināties jautājumos, kas skar vidi, un apjaust, cik lielā mērā patērētāju rīcība ietekmē ogļskābās gāzes un atkritumu daudzumu uz šīs planētas. «Sāku ar atkritumu šķirošanu un soli pa solim eju tālāk. Man liekas, ka es vēl joprojām esmu sākumā. Vēlos būt cilvēks, kurš rūpējas par vidi un dzīvo uz Zemes tā, lai arī cilvēkiem pēc manis būtu tikpat brīnišķīga planēta, kuras labumus un skaistumu izbaudīt. Ja uz katru savu darbību skatos no šāda skatupunkta, ir viegli rīkoties atšķirīgi,» apliecina Undija.
Par vērtīgāko ieguvumu
viņa sauc iespēju dzīvot tā, lai nav kauns skatīties acīs saviem un draugu mazbērniem. Otrs ieguvums ir ekonomiska rakstura — naudas maciņš un ceļojumu konts, pateicoties šim dzīvesveidam, ir tikai ieguvēji. Viņasprāt, atteikties no ierastā komforta lielākajai daļai sabiedrības neļauj slinkums un nepieciešamība mainīt paradumus. «Atceros sevi, kad sāku svētdienās plānot maltītes un iet uz veikalu vienu reizi nedēļā. Sakrāmēju auduma maisiņos sašķirotos atkritumus, izmetu konteineros pa ceļam uz veikalu un ar tiem pašiem auduma maisiņiem gāju uz veikalu. Sanāca divi vienā. Taču pirms darīšanas vienmēr vajag padomāt: pirkšu riekstus vai sēnes? Jāpaņem mazie maisiņi! Gribu marinētu siļķi? Jāpaņem līdzi sava kastīte! Tas prasa nedaudz vairāk plānošanas, bet nedomāju par «zero waste» kā par atteikšanos. Cenšos izdomāt, ko un kā var aizstāt, izmantot atkārtoti. Salmiņš man ir metāla, ūdens — pašas pudelē, maisiņi — sašūti no auduma, pusdienas — no mājām savā kastītē, plānotājs/kalendārs — elektronisks, šampūns — izlejamais, kleita vai aksesuāri — varbūt varu aizņemties. Meklēju dubultu uzvaru — lai daba iegūst, un es arī esmu priecīga. Ir reizes, kad nevaru kaut ko izdarīt. Tad sevi pārlieku nešaustu. Atteikšanos varu attiecināt vien uz impulsīviem pirkumiem — gan pārtikas, gan lietu un apģērbu ziņā. Veikalā sev jautāju: «Vai man šo lietu patiešām vajag?» Varu droši atzīt, ka grūtības sagādā tikai un vienīgi mans slinkums,» smejoties atzīst Undija.
Vislielākās grūtības līdz šim
sagādājis tas, ka dažas lietas bez iepakojuma ir grūti vai neiespējami nopirkt. Jauniete bieži iepērkas svētdienu vakaros, kad tirgus un beziepakojuma preču veikali ir slēgti. Lai tā nenotiktu, nākas piespiesties, mainīt paradumus un iepirkšanās laiku.
Undija ir pārliecināta, ka mazāk mantu rada vairāk brīvas vietas un tīrību mūsu dzīvē un dzīvesvietā. «Man vienmēr licies, ka piebāztas vietas smacē. Tur ir tik daudz ņirboņas un trokšņa, un tas paņem daudz mentālās enerģijas. Atteikšanās ir brīvība un ļauj koncentrēties uz to, kas ir patiesi būtiski un svarīgi. Vēl man šķiet, ka atteikšanās ir «nē» pastāvošajai kārtībai, kurā cilvēks iet uz darbu, lai pelnītu naudu un pēc tam to iztērētu par nevajadzīgām lietām, kuras mārketinga un atlaižu dēļ tomēr pērkam. Mums nekad nav gana. Rats griežas — mēs strādājam vairāk, lai nopirktu vairāk. Man šķiet, ka turīgums slēpjas nevis pirktspējā, bet spējā nopirkt nepieciešamo un pavadīt laiku ar sevi un saviem tuvajiem, ne veikalā. «Zero waste» un savā ziņā arī minimālisma idejas man ir palīdzējušas šo ceļu iet, un es to novēlu ikkatram mūsdienu cilvēkam!»
Uzzinot, ka Undija ir iesaistījusies «zero waste» kustībā, attieksme no apkārtējo puses lielākoties ir pozitīva. Daļa jaunietes draugu ir pārņēmuši šo ideju un kopīgajos pasākumos domā par to, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu. «Man reizēm šķiet, ka dzīvoju burbulī, kur salīdzinoši daudz cilvēku domā par to, kā samazināt radīto atkritumu daudzumu. Tiem, kuri vēl tikai plāno pievērsties «zero waste» kustībai, es ieteiktu sākt ar savu prātu un skatījumu. Ja jums liksies, ka «zero waste» ir kaut kas viegls un foršs, tad viss, ko darīsiet, to apliecinās. Atsakieties no liekā, samaziniet patēriņu, atkārtoti izmantojiet lietas un atkritumus nododiet pārstrādei! Un, protams, nosviniet katru mazo uzvaru! Izcilība nav pašmērķis, svarīgākais ir tiekties uz dzīvi ar mazāk atkritumiem,» uzskata Undija.