Dumpis Dundagā. Saeima kolceniekiem nespēj palīdzēt

Dundagas novads

11. septembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas deputāti skatīja Kolkas ciema valdes saņemto iesniegumu par situāciju Dundagas novada pašvaldībā. Tā saistīta ar notikumiem 9. augustā, kad Dundagas novada domes ārkārtas sēdē no amata atlaida Kolkas pagasta pārvaldnieku Aldi Pinkenu. Lai gan diskusijas raisījās pusotras stundas garumā, pie konkrēta risinājuma deputāti tā arī nenonāca.
Izvirza jautājumu valsts līmenī
Sēdes sākumā komisijas vadītāja, deputāte Inga Goldberga minēja, ka komisija šajā Saeimas sasaukumā izskata netipisku jautājumu, ko parlamenta komisijai iesniegusi Kolkas ciema valde. Iesniegums, kurā pausta neizpratne, kā no amata Dundagas novada dome atbrīvoja Kolkas pagasta pārvaldnieku un par domes darbu, kas nav uz sabiedrības interešu uzklausīšanu vērsts, adresēts ne tikai minētajai komisijai, bet arī citām valsts institūcijām. Sēdes sākumā izteicās vēstules iesniedzēji, deputātu lūgti komentēt, kā situācija attīstījusies patlaban un vai tai redzams risinājums. Runāja Baiba Šuvcāne. Viņa minēja vairākas aktivitātes, kas izskanējušas visā Latvijā, kurās iedzīvotāji aicināja Dundagas novada domes vadību izvērtēt pieņemto lēmumu un rast risinājumu amatā atjaunot Kolkas pagasta pārvaldnieku Aldi Pinkenu, kā arī izvērtēt Dundagas novada domes vadības darba stilu. Dundagā augustā notika pikets, kur sākumposmā piedalījās ap 300 cilvēku un spēkā bija minētie nosacījumi. Tam sekoja arī cilvēku rokās sadošanās no Dundagas līdz Kolkai Senās uguns nakts pasākumā tā paša mēneša izskaņā. B. Šuvcāne deputātiem teica: «Pēc piketa nekas nemainījās. Dundagas novada domes vadības attieksme palika tikpat autoritāra, totalitāra, neiesaistoties nekādā diskusijā. Nesasauca ne iedzīvotāju sapulci, neskaidroja. Sazināšanās un vēlme uzklausīt iedzīvotājus joprojām nenotiek. Atļaušos mazu žargonu, sakot, ka joprojām Dundagas novada dome rullē un iedzīvotāju viedoklis diemžēl neko nenozīmē. Mēs esam vērsušies visās institūcijās un esam pateicīgi, ka mūs uzklausa, paceļot jautājumu valstiskā līmenī. Pieņemu, ka arī citās pašvaldībās ir līdzīgi jautājumi. Dundagas novada domes vadība absolūti nerēķinās ar iedzīvotāju viedokli nevienā jautājumā.
Man to ir grūti saprast, tāpat arī to, ka pārvaldes vadītājs tiek atlaists nevis par to, ka viņš nav kaut ko izdarījis, par korupciju vai kaut kādiem nodarījumiem, bet cīnījies, darbus darot pagasta iedzīvotāju labā. «Zītaru» mājas būvprojekts tika izmantots kā precīzs iegansts, kā varētu ātri no A. Pinkena tikt vaļā. Par šo periodu esmu izbraukusi visus piekrastes ciemus no Dundagas līdz Kolkai, tikusies ar iedzīvotājiem. Visur dzirdam neizpratni un sašutumu, kā tā var nerēķināties ar iedzīvotājiem. Kas vispār tur (domē — A. N.) notiek un ir izdarīts? Nav redzami darbi. Tai pašā laikā pajautājot, ko A. Pinkens nav izdarījis, atbildes uz šo jautājumu nav. Kas notiks tālāk? Jā, iedzīvotāju vairākums vēlēšanās noticēja solījumam, ka tiks strādāts iedzīvotāju labā. Lielākā daļa iedzīvotāju protestē. Šāds gadījums nekad nav bijis Dundagas novadā. Tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā. Nezinu, kādi ir valstī līdzekļi, kas varētu palīdzēt mums risināt šo jautājumu, jo neesam ar mieru dzīvot šādā novadā, kur jūtamies, ka esam atgriezušies 50.—60. gados. Tas, ko es stāstu, nav tikai manas emocijas. Kad sākumā tikai Kolkas ciema valde domāja, ko darīt un kā protestēt, pievienojās viss novads, arī dundadznieki. Mēs meklējam palīdzību, kā risināt šo jautājumu. Mēs vēlēšanās esam ievēlējuši cilvēkus, bet viņi nestrādā, kā vēlamies. Ko darīt?»
Vārdu deva arī Dundagas novada domes priekšsēdētājam Aldim Feltam, kurš pauda, ka viņam ir grūti sniegt kādu viedokli Šuvcānes kundzes teiktajam. «Šobrīd esmu gatavs apliecināt, ka Dundagas novada dome strādā pēc pašvaldības nolikuma un pēc likuma «Par pašvaldībām». Ja ir kādi pieņemti lēmumi, kas rada šaubas vai to atbilstība rada šaubas, droši vien jāvērtē to atbilstība likumam un nolikumam. Kas attiecas par Kolkas pagasta pārvaldes vadītāja amatu, tas nav politisks amats. Viņš ir pašvaldības darbinieks, ko pieņem darbā pašvaldības izpilddirektore. Pašvaldības izpilddirektore, kā izskatās, bija izsmēlusi visas savas vadības sviras, lai vadītu šo darbinieku, tad izvēlējās galējo līdzekli, kā darba uzteikumu. To, ka tas ir sarežģīti, esmu vērojis vairāk nekā gada garumā, ka pašvaldības izpilddirektore nav spējīga veikt savus pienākumus, jo tiek traucēta. Tā vietā, lai nāktu ar konstruktīviem priekšlikumiem un idejām, tiek sniegtas sūdzības, iesniegumi, e-pasti, kas satur aizvainojumu un apsūdzības. Šādā veidā neredzu, ka pašvaldībā var strādāt tāds cilvēks. Kas attiecas uz pieminēto «Zītaru» ēku, līdz šim Kolkas pagasta pārvaldnieks ir slēdzis līgumus — gan darba, gan uzņēmuma un saimnieciskos pēc saviem ieskatiem, gan pēc savas izvēles par sadarbības partneriem, gan līguma cenu. Tai pašā laikā mums pašvaldībā ir iepirkumu komisijas nolikums, iepirkumu komisija un skaidri noteikts, ka šos jautājumus lemj iepirkumu komisija Pārvaldes un iestāžu vadītājiem ir tikai tiesības slēgt līgumus līdz 5000 eiro bez saskaņošanas ar izpilddirektoru. Šajā gadījumā šis projektēšanas pakalpojums ir sadalīts daļās, lai šo slieksni nepārsniegtu. Tāpat ir sadalīts daļās, lai nepārsniegtu Iepirkuma likumā noteikto slieksni, no kuras sāk piemērot iepirkumu procedūru. Nezinu, kā var izskaidrot to, ka līgums tiek slēgts ar atmaksas termiņu trīs dienas, jo katru rēķinu pašvaldības darbinieki izvērtē un nav pateikts, cik ilgā laikā tas ir jāizdara. Kā līgumu var slēgt ar 50 procentu priekšapmaksu par neko un par kuru kvalitāti mēs nevaram pārliecināties. Mēs noslēdzam priekšapmaksas līgumu ar nodokļu parādnieku, kura nodokļa parāda apjoms vairākkārt pārsniedz maksātnespējas slieksni, kas noteikts likumā. Tas nozīmē, ja samaksātu priekšapmaksu, mēs patiesībā šo naudu varam arī zaudēt. Likums par publiskas personas mantas izšķērdēšanu nosaka: pašvaldība nedrīkst izsniegt aizdevumus. Vai priekšapmaksa par nepadarītiem darbiem ir vai nav aizdevums? Jebkurš to var klasificēt kā slēptu aizdevumu. Aizdevumu nodokļu nemaksātājam. Tai pašā laikā esam lūguši A. Pinkenu līgumu pārskatīt, meklēt iespējas rediģēt to. Viņš uz to nav atsaucies. Mēs esam saņēmuši vairākus e-pastus ar draudiem, kas patiesībā aizstāv šī uzņēmēja interesi, ar iespējamām soda sankcijām un citām apsūdzībām. Es šādu maksājuma uzdevumu nevaru dot. Ja mani kāds pārliecinās, ka man tāds ir jādod, tad varētu runāt arī par kaut ko citu. Šobrīd es to nevaru darīt.»
Strīda atrisinājums — tiesa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls pauda, ka aicinātu pašvaldību vairāk komunicēt ar iedzīvotājiem un skaidrot pieņemtos lēmumus ne tikai šajā situācijā, bet arī citās. «Lasot šos iesniegumus, ir sajūta, ka vajadzētu šo jautājumu uzlabot. Ja runājam par konkrēto situāciju, ministrija ir paprasījusi skaidrojumu pašvaldībai un pašvaldība ir sniegusi atbildi. Lielos vilcienos ministrijas pārraudzības apjoms ir ierobežots. Lēmums par kādas amatpersonas iecelšanu vai darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ministrs nevar ietekmēt nekādā veidā. Šī strīda gala atrisinājums, visticamāk, ir tiesa, kas vērtēs abu pušu iesniegtos pierādījumus: vai Dundagas novada domes lēmumā uzskaitītie pārkāpumi ir pamatoti, cik smagi un atbilstoši tam, lai izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar konkrēto pašvaldības amatpersonu,» viņš teica, piebilstot, ka ministrijas rīcībā neesot tādas informācijas, uz kā pamata tagad varētu rosināt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata.
Ar administratīvo vadību pašvaldībā viss nav kārtībā
Viedokli bija aicināti izteikt arī Tiesībsarga biroja pārstāvji. Sēdē piedalījās biroja sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska un šīs pašas nodaļas vadītāja vietnieks Raimonds Koņuševskis, kuri pauda savus secinājumus, kas izdarīti gan pēc iepazīšanās ar iesniegumu, gan no sarunām ar vairākiem Dundagas novada domes darbiniekiem, ar kuriem tikušies šonedēļ. «Par prasību atjaunot Pinkena kungu amatā, var lemt tikai tiesa. Cik mums zināms, Pinkena kungs ir iesniedzis prasības pieteikumu tiesā. Tiesībsargs nevar iejaukties arī domes politiskajā darbībā, vērtēt, vai domei ir attīstības mērķi un veids, kā tie tiek sasniegti. Domes politisko darbību var izmainīt nākamās vēlēšanas. Tiesībsarga jautājums ir laba pārvaldība, ko arī skatījāmies visvairāk,» sacīja I. Rezevska. Laba pārvaldība nozīmē gan pašvaldības darbinieku attieksmi pret iedzīvotājiem, gan pašvaldības amatpersonu attieksmi pret saviem darbiniekiem. I. Rezevska teica, ka šajā nedēļā bijusi Dundagas novadā, runājot ar domes vadītāju, izpilddirektori un struktūrvienību vadītājiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem. Pēc sarunām radušies arī pirmie secinājumi. «Izpilddirektore pārmetumus par savu attieksmi, kas pausta pret darbiniekiem, pamatoja, ka viņa ir ļoti prasīga, bet darbinieki ir pieraduši darīt pa vecam. Tai pašā laikā viņa uzsvēra, ka šobrīd situācija ir normalizējusies. Savukārt atbildi, ka darbinieki nav varējuši sastrādāties ar izpilddirektori, Tiesībsarga biroja pārstāvji nesaņēma. Sadzirdot, ka situācija ir normalizējusies, man bija svarīgi runāt arī ar struktūrvienību vadītājiem. Diemžēl 80 procentu aptaujāto darbinieku pauda, ka izpilddirektore joprojām izmanto nepieņemamas komunikācijas metodes, aizskarošas, uzbrūkošas. Mūsu ieskatā, tas robežojas ar mobinga pazīmēm. Protams, izskanēja ētiski nepieņemami izteicieni par kolēģiem. Normāla komunikācija ar izpilddirektori ir tad, kad viedokļi sakrīt, atšķirīga viedokļa nepieņemšana un noraidoša attieksme pret to, bezierunu pakļaušanās. Mūsu ieskatā, tas robežojas ar mazliet pārprastu varas izpausmi un nav savienojama ar tik augstas amatpersonas vadības stilu un darbību. Ir darbinieki, kas teica, ka baidās atbildēt uz telefona zvaniem, kad zvana izpilddirektore. Ir ļoti jāsaņemas, jo nav zināms, kāds izpilddirektorei būs garastāvoklis. Piekritīsiet, ka tas nav nekādā veidā savienojams ar tik augstas amatpersonas darbības stilu. Protams, par iejaukšanos iestāžu iekšējos darbos, norādījumi, ko pieņemt darbā un ko atlaist, pat līdz izteikumiem — šo nevaram ņemt darbā, jo cilvēks izskatās tā un tā. No Tiesībsarga puses visi šie pārmetumi ir nopietns signāls, ka ar administratīvo vadību pašvaldībā viss nav kārtībā. Līdz ar to šobrīd mums ir ierosināta pārbaudes lieta. Pirmie secinājumi ir, ka izpilddirektores darbības stilā aizvien ir vērojamas mobinga un bosinga pazīmes. Struktūrvienību vadītāji par to ir norādījuši arī domes politiskajai vadībai. Ja darbinieki ir šādā situācijā, Darba likuma prasība par drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem netiek nodrošināta, jo darbiniekiem ir psihoemocionālais stress. Domes politiskā vadība par to ir atbildīga, jo izpilddirektore ir ļoti augsta amatpersona. Ja politiskai vadībai nāk sūdzības no darbiniekiem, tā nav tikai domes administratīvā aparāta iekšējā lieta.»
Konkrēti secinājumi un rekomendācijas būs tad, kad Tiesībsarga birojs būs pabeidzis atzinumu, ko sola izdarīt mēneša laikā. «Lai kā mēs gribējām sadzirdēt, ka situācija ir normalizējusies un darbs notiek iedzīvotāju interešu labā, diemžēl mums tāda pārliecība nepalika,» komentārus sniedza Tiesībsarga biroja pārstāvji.
Diskusijās iesaistījās arī vairāki Saeimas deputāti. Janīna Kursīte-Pakule pauda, ka šis gadījums parāda situāciju, ka likums ir jāmaina. «Tā nedrīkstētu būt, ka tik liels Dundagas iedzīvotāju vairums uzstājas par savām tiesībām tikt uzklausītiem, un joprojām es saprotu, ka Dundagas novada dome augstprātīgi neuzklausa. Tā ir nenormāla situācija. Felta kungs, jūs pat nevērsāties pret cienījamo Šuvcānes kundzi, sakot, ka risināsim jautājumu, kas ir samilzis. Ja novada dome un izpilddirektore uzskata, ka iedzīvotāji nav jāuzklausa, nezinu, ko jūs sagaidāt, — ka ar mietiem lībieši nāks?! Es nezinu nevienu pašvaldību, kur ignorētu komunikāciju ar sabiedrību. Viņi jūs ievēlēja…»
Arī citi komisijas deputāti aicināja Dundagas domes vadītājam meklēt risinājumu šajā jautājumā un komunicēt ar saviem iedzīvotājiem. Tāpat sēdē izskanēja, ka Dundagā notiekošais vēl vairāk apliecina, ka Saeimas deputātiem aktīvāk jāvirza jautājums par Vietējo pašvaldību referenduma likuma izskatīšanu un pieņemšanu, kas paredzētu arī iespēju referendumā lemt par domes atlaišanu, kā arī izmaiņām likumā «Par pašvaldībām», nosakot, ka izpilddirektora amatam tiek noteikts termiņš.
Sēdes beigās komisijas priekšsēdētāja I. Goldberga aicināja pašvaldības vadību apzināties, ka savāktie paraksti ir ļoti nozīmīgi un tos nevar neņemt vērā. Jāatrod veids, kā sarunāties ar cilvēkiem. Lai atvieglotu sarunu uzsākšanu, viņa lūdza A. Feltu pieiet pie katra klātesošā sava novadnieka un, paskatoties acīs, paspiest viņam roku, ko viņš arī izdarīja. Rokasspiedienam atsaucās arī no amata atbrīvotais A. Pinkens.
Pēc sēdes un par tajā dzirdēto
Dundagas novada domes priekšsēdētājs A. Felts pauda: «Bija ļoti daudz interpretāciju un maldu. Secinājums ir viens — pret savu gribu esmu ierauts politikā, kur šādas izpausmes kalpo kā argumenti cilvēku pārliecināšanai. Uz šādiem principiem ir balstīti arī Kolkas ciema valdes vārdā vāktie iedzīvotāju paraksti un iesniegums valsts pārvaldes institūcijām. Ja sēdē dalību ņēmušie deputāti paši neiedziļinās situācijā, tad šādi pastāv iespēja manipulēt ar viņu viedokli. Komisija pirms šīs sēdes pašvaldības viedokli nemēģināja pieprasīt. Vērtējot sēdes sastāvu un toni, man tā izskatījās pēc politiska pasūtījuma pret nepolitisku domes vadītāju. Ļoti ērta situācija, jo visi var izteikties, neapdraudot partiju intereses, tajā pašā laikā tā nevienam nepalīdzēja. Piekrītu, jo sabiedrība ir pelnījusi zināt patiesību, daudzas lietas ir nepateiktas vai sagrozītas. Iedzīvotāju viedokļi noteikti ir dažādi, tikai ne visi nonāk publiskajā telpā. Diemžēl pašvaldības resursi ir nepietiekami apjomīgi un motivēti, lai sacenstos ar Jaunās konservatīvās partijas uzsākto kampaņu, kas norit rūdītu polittehnologu vadībā. Partija ļoti mērķtiecīgi pavērš pašvaldības resursus un finansētus pasākumus savas kampaņas īstenošanai, un diezin, vai to spēs atšifrēt arī priekšvēlēšanu kampaņas finansējumu uzraugošā institūcija. Sabiedrību mazāk interesē lietišķi lēmumi, vairāk — skaļi lēmumi, uz to norāda arī dīvaini balsojumi un galēji aplamu lēmumu virzīšana, lai vienkārši radītu troksni. No šīs sēdes Tiesībsarga biroja pārstāvju vērtējums man šķita vissaistošākais. Sapratu gan to, ka daudz ko nezinu, gan to, ka darbinieki vēlas paklausīgu vadītāju, kas ir saprotami. Es reizēm saņemu informāciju par strīdīgām situācijām, tomēr man nav pamata tās vērtēt caur Darba likuma normām, jo tam nepieciešami dokumentēti fakti. Man svarīgs noteikti būtu iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības darbinieku darbu.
Savukārt sarunā ar «Talsu Vēstīm» bijušais Kolkas pagasta pārvaldnieks A. Pinkens atzina, ka iesniedzis prasību Kurzemes rajona tiesā, kam būs jāvērtē, vai un cik likumīgi Dundagas novada dome viņu 9. augusta ārkārtas sēdē atbrīvoja no amata, prasot atjaunot amatā, izmaksāt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku, kā arī morālo kompensāciju desmit tūkstošu eiro apmērā.