Talsu skolu pedagogi — mākslinieki

Kultūra

Talsu novada muzejā līdz 29. septembrim apskatāma izstāde, kas veltīta divu Talsu skolu simtgadei — Talsu pamatskolas un Talsu Valsts ģimnāzijas.
Tajā izstādīti priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas un citi materiāli, liecinājumi no Talsu muzeja krājuma. Laika gaitā muzeja darbiniekiem radās ideja rādīt arī abu šo skolu pedagogu — mākslinieku devumu Talsos un ne tikai: Talsiem ar zīmēšanas (vizuālās mākslas) skolotājiem, nudien, ir laimējies! Daļa no viņiem ir pratuši pedagoga misiju skolās savienot ar radošo darbu un kļūt par labi zināmiem māksliniekiem Latvijā.
Bet visa sākums
ir Talsu pamatskolas skolotāja Kārļa Šprunka (1892—1942) slavenais zīmēšanas pulciņš 20. gados, kad tur savas pirmās prasmes zīmēšanā sāka apgūt divi Kārļi — Sūniņš un Freimanis, Līze Dzeguze un Jānis Alsbergs — vēlāk labi zināmi mākslinieki Latvijā jau pirms 2. Pasaules kara, kā arī, protams, pēc tam. Kārlis Šprunks pats varbūt nekad nesasniedza savu labāko skolēnu mākslas līmeni, bet viņa lomu kā procesu rosinātājam un aizsācējam nevarētu nekad novērtēt par zemu; arī toreiz, 1929. gadā, kā Talsu apriņķa gleznotāju darbu izstāžu sarīkošanas tradīcijas pirmajam rīkotājam. Tā ir tradīcija, kuru mēs uzturam vēl līdz šai dienai.
Pārējie zīmēšanas skolotāji — mākslinieki ir strādājuši gan Talsu Valsts ģimnāzijā, gan citās Talsu un rajona skolās, paralēli vēl pasniedzot rasēšanu vai mākslas vēsturi, vai darbmācību, darot arī bibliotekāra darbu (J. Spriņģis).
Maizes pelnīšanas darbs skolās
pēc Mākslas akadēmijas beigšanas bija pati par sevi saprotama lieta, arī došanās strādāt ārpus dižā mākslas centra — Rīgas. Mākslinieki piedalījās Talsu izstādēs un veda darbus Rīgas izstādēm. Šodien varam teikt, ka viņi visi, kuri Talsos kā zīmēšanas skolotāji nostrādājuši ilgus gadus, ir bijuši ļoti labi un godprātīgi pedagogi, izcili darījuši savu darbu un atstājuši aiz sevis mākslas cienītājus un pazinējus, virzījuši jaunus cilvēkus turpināt mācības sev izvēlētajā mākslas virzienā. Tie ir Jēkabs Spriņģis (1907—2004), Atis (Oto) Viduks (1887—1967) un Fricis Makstnieks (1936—1994 ). Turklāt arī viņu mākslas sniegums ir bijis augstvērtīgs, un tagad tas skatāms ne tikai Talsu novada muzeja krājumos; Latvijas mākslas vēsturē šie vārdi, cerams, nekad neizgaisīs…
Izstādē ir eksponēti
piecu mākslinieku — pedagogu darbi. Daži no viņiem strādājuši Talsu ģimnāzijā pavisam neilgu laiku — Kārlis Freimanis 1934/35. mācību gadā, Arnolds Griķis 1937./38. mācību gadā (pa J. Spriņģa dienesta laiku Latvijas armijā). Šoreiz laiks piespēlēja iespēju pirmo reizi plašāk iepazīstināt ar gleznotāja Arnolda Griķa (1908—1980) daiļradi. Šo rindu autorei un ne tikai — daudzi Latvijā zināmi mākslinieki, kuri mācījušies R. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā laikā no 1946. līdz 1977. gadam, min Arnoldu Griķi kā neaizmirstamu šīs skolas zīmēšanas un gleznošanas pasniedzēju. Gandrīz vai nejaušas tikšanās ar mākslinieka mazmeitu Ievu rezultātā nu ir iespēja apskatīt deviņus Arnolda Griķa darbus, arī viņa leģendāro «Pašportretu», kas gleznots 15 gadu garumā! Atceros, kā viņš dzirkstošām acīm, mums, skolēniem, stāstīja par šo ideju un bildi: sevi uzgleznot kā ģipša galvu, bet ar «dzīvām» acīm — tā 60. gadu beigās bija liela spītība un uzdrošināšanās, ko dēvēja par formālismu (dažs labs to sauca arī par novatorismu). No Latvijas Mākslinieku savienības Arnoldu Griķi gan izslēdza, gan atkal uzņēma 1978. gadā, bija laiks, kad mākslinieks nevēlējās izstādēs piedalīties vispār. Viņš bija savrupa ceļa gājējs, par ko liecina tagad izstādītie darbi. Šķiet, ka izvēlētie gleznojamie motīvi ir grūti un sarežģīti (pilsētu ainavas ar daudzām cilvēku figūrām un padomju laika arhitektūru, darba tēmas utt.). Bet dīvainā kārtā mākslinieks ar to ir ticis galā, un liekas, ka te talkā nākusi atkal viņa spītība un neatlaidība, arī azarts, un tādu es viņu arī atceros no rozentālskolas laikiem, bieži vien kādas idejas pārņemtu. Dažreiz sajutu no viņa neviltotu sirsnību, tāpēc, ka esmu no Talsiem…
Ir izstādīti 60.—70. gadu darbi,
pirmskara laikā tapušo vairs nav, jo gandrīz visi sadeguši viņa mājā Kandavā kara gados. Pēc īsā skolas gada Talsos Arnolds Griķis strādāja Kandavas Valsts arodskolā. Viņš un Jēkabs Spriņģis bija draugi, vienā gadā beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju (1936), un abi bija mākslinieku vienotnes «Zaļā zeme» biedri. Rīgas mākslas antikvariātos var sastapt Griķīša gleznotās Talsu ainavas, viņa darbus kolekcionāri iepērk un glabā («Sniega mežģīnes» šajā izstādē ir galerijas «Jēkabs» īpašums), Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 1998. gadā sarīkoja Arnolda Griķa piemiņas izstādi. Viņa gleznās ir tas, kā daudziem ir pietrūcis un ko nav varējuši ne panākt, ne saglabāt — cilvēcisks siltums un intimitāte, esot pats savā pasaulē un sev nolemto laiku tēlojot.

Guna Millersone,
Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos