Spiegu stāsts par dubultaģentu — arī Talsos

Kultūra

Jau drīz pie skatītājiem Latvijā nonāks pašmāju spiegu stāsts par divu politisko lielvaru (ASV un PSRS) dubultaģentu aukstā kara laikā — Imantu Lešinski. Režisoru Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālās filmas «Spiegs, kurš mans tēvs» pirmizrāde notika 5. septembrī, bet no šodienas tā būs skatāma kinoteātros Latvijā, arī Talsos.
Filma ir personisks tulkotājas un atdzejotājas Ievas Lešinskas-Geiberes stāsts par viņas tēvu Imantu Lešinski, kurš bija pazīstams gan PSRS, gan ASV politiskajā sistēmā; viņa pārbēgšana uz ASV 1978. gadā kļuva par skandalozu starptautisko notikumu. Imants Lešinskis bija dubultaģents, kurš dzīvoja un darbojās, mainot identitātes; pēc tam, kad Lešinskis bija publiski nācis klajā ar faktiem, kas izgaismoja Valsts drošības komitejas (VDK) darbību Latvijā, viņš mira nenoskaidrotos apstākļos.
Filma balstīta Ievas Lešinskas-Geiberes atmiņās un dienasgrāmatu ierakstos, tas ir mēģinājums noskaidrot patiesību par savu tēvu un aukstā kara notikumiem, kuros viņa bijusi iesaistīta, pašai neapzinoties. Dokumentālās filmas veidošanā piedalījušies arī notikumu aculiecinieki, bijušie ASV Federālās izmeklēšanas biroja un Centrālās izlūkošanas pārvaldes, PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, izlūkdienestu vēstures eksperti.
«Spiegi ir reāla parādība, viņu darbs ir izspiegot citas valstis. Spiegi ir arī gluži reāli cilvēki ar īstām ģimenēm, viņiem ir bērni. Kinofilmās visbiežāk uzmanības centrā ir spožuma auras apvīts, bet fiktīvs spiegs — vienmēr šarmanti elegants, vienmēr vīrietis bez bērniem —, savukārt filma «Spiegs, kurš mans tēvs» ir meistarīgs ieskats pasaulē, kam šīs filmas nekad nepievēršas, — proti, tajā, ar ko nodarbojas īsti spiegi, un iespaidā, ko šis darbs atstāj uz viņu bērniem.
Filma atsedz aso kontrastu starp mūsu klišejisko, kino iespaidā tapušo priekšstatu par spiegu dzīvi un padomju spiega drūmo un brutālo karjeru — realitāti, ko uzskatāmi parādījuši arī pēdējā laika notikumi, piemēram, padomju izlūkdienesta neveiksmīgais mēģinājums noindēt krievu spiegu Sergeju Skripaļu un viņa meitu. Filmā «Spiegs, kurš mans tēvs» režisori Jāks Kilmi un Gints Grūbe, izmantojot dokumentālus kadrus, inscenētas ainas un Ievas Lešinskas stāstījumu, parāda dzīves pusi, ko spēj iztēloties tikai retais no mums,» vērtē Tomass Henriks Ilvess, bijušais Igaunijas prezidents un filmas varones kolēģis no radio «Brīvā Eiropa» laikiem.
Režiju un scenāriju veidojuši Jāks Kilmi un Gints Grūbe, filmas operators ir Aigars Sērmukšs. Filma veidota filmu studijā «Mistrus Media» kopprodukcijā ar Vācijas filmu kompāniju «Kick Films», Čehijas kompāniju «8 Head Productions» un Igaunijas kompāniju «Pimik».

Marta Lagzdiņa,
filmas komunikācijas konsultante