Pirms mācībām skolā dodas vides izziņas pārgājienā

Izglītība

Vispirms jau paldies visiem, kas uzticēja mums savas atvases 1. septembrī, lai ļautu viņiem baudīt atvadas no vasaras pirms skolas gaitu atsākšanas vai sākšanas!
Katrs 1. septembris ir īpašs ne vien skolēniem, bet arī viņu vecākiem. Un tā šoreiz, lai vecākiem būtu iespēja dienu pirms svinīgā pasākuma sameklēt krāšņākos ziedus skolotājiem, bērnudārza audzinātājām un auklītēm un lai būtu laiks mierā un klusumā sagatavot svētku drēbes, nolēmu šogad dāvināt bērniem nevis radošu darbošanos informācijas centra telpās, bet gan vides izziņas pārgājienu. Ko tik mēs mežā nesadarījām, ja vien tie vecāki zinātu…
Mums bija priežu čiekuru un egļu čiekuru komanda, un katrai no tām bija jāveic savs ceļa uzdevums — lasīt «nesamo dzejolīti» un atrast ceļā lietas, kas dzejolī minētas. Katram bija arī īpašie uzdevumi: vienam atrast trīs celmus, citam skaitīt jūrtakas marķētos kokus pārgājiena laikā, vēl kādam jāmeklē sēnes, kādam citam — jāstāsta mums visiem, ko un kāpēc dabā noteikti nedrīkst darīt.
Minējām mīklas par dabu, lasījām interesantus faktus par kokiem, augiem un jūru. Uzzinājām, ka «mērnieks ar garām kājām un sarkanu cigāru mutē» ir nevis stārķis, bet celtnieks (Marta). Kā šautriņas mērķī mešanai izmantojām čiekurus, un tur puiku — priežu čiekuru komanda — uzvarēja dāmas! Meklējām mežā noslēpušos dzijas pavedienus, nesām tos komandu kapteiņiem, kas kopā ar komandu pirms piknika sasēja atrasto garā «diegā», veicām arī atradumu mērīšanu. Uzvarēja egles čiekuru komanda!
Protams, tika dots arī starts iekura meklēšanai mežā. Piecu minūšu laikā sev līdzās dabā mēģinājām atrast augus no kartītēm. Izdevās un gribējās meklēt vēl. Pie viena uzzinājām par augiem daudz interesantu lietu. Mēģinājām iepazīt kokus ar tausti, aizsietām acīm, iegaumējot katra koka īpatnības. Pēc tam vaļējām acīm bija jāatrod, kurš koks aptaustīts. Komandām bija uzdevums atrast noteiktas krāsas akmeņus jūras krastā. Tās izspēlēja arī maņu un īpašību spēli, meklējot četras dažādas īpašības dabā — «kaut kas lipīgs», «kaut kas smaržīgs» utt. Radījām kopīgu koka stāstu par bērzu un to, ko bērzs savas dzīves laikā redzējis un piedzīvojis. Spēlējām plēsējus un laupītājus, gāja jautri! Ēdām desas, izsmējāmies, uzzinājām, ka cilvēki dzīves laikā pamatā izmanto redzi un nevis citas maņas, iepazinām pasauli ap sevi tuvāk un nospriedām — jātiekas būs atkal!
Paldies par palīdzību arī Sandijai Štreinertei un Jānim Joņinam! Uz tikšanos skolā!

Inga Hartika,
Mērsraga informācijas centra vadītāja