«Ja man būtu miljons, es šā vai tā audzētu tomātus»

Lauksaimniecība

Lai saprastu, kā norit tomātu audzēšanas darbs un kādas galu galā var būt tomātu šķirnes, ko kāds varbūt no senajiem mītu laikiem par to kaitīgumu tā arī nekad nav nogaršojis, dodamies pie tomātu audzētāja Valda Pūliņa.
Viņš patiešām kā savas jomas pārzinātājs, izrādot siltumnīcas, arī pastāsta par savu lolojumu, kur dažu brīdi grūti pat noticēt, ka aplūkojamais patiešām ir tomāts, jo nav nedz ierastās krāsas, nedz formas, un arī izmērs šķiet neierasti neparasts. Aplūkojam dzeltenus, zilus, melnus, oranžus, brūnus, zaļus un visādi citādus tomātus.
Saimnieks Valdis Pūliņš audzē tomātus ne tikai pārdošanai, bet galvenokārt to dara sēklu iegūšanai, kas arī esot smalks darbs. Tomāts tiek izspiests glāzē un apmēram trīs dienas raudzēts, tad sēklas tiek izskalotas un liktas žāvēties aparātā, kas divu stundu laikā 35 grādos arī nožūst. Varot žāvēt arī ilgāk. Kolekcionēšana viņam esot vairāk vaļasprieks, un, tā kā ir atļauja ievākt sēklu, tas sekmīgi arī tiek darīts. Citreiz pircēju ir tik daudz, un katrs ar savām vajadzībām, ka jāatdod pat tomāti, kas bija paredzēti sēklu iegūšanai. Cilvēki zina, kur saimnieko Valdis, un ražas laikā ir bieži ciemiņi.
Valdis teic, ka ik pa laikam siltumnīcā ložņājot kartupeļu bieds — Kolorādo vaboles, bet esot jau izkopts, kā tikt ar tām galā. Lai vaboles nemestos virsū augošajiem tomātiem, var nolikt uz zemes iekostu tomātu, un vaboles vispirms dosies tā virzienā, un tad ir iespēja ātri tās likvidēt. Interesanti esot ar cilvēkiem, kad tie atbrauc un prasa tomātus, bet, kad tiek piedāvāti tomāti ar interesantu krāsu, garšu vai formu, tie atbild: «Tu mani nesaprati, es gribēju tomātus, nevis tos…» Tie meklē sarkanos un nepieņem neko citādāku, un paliek savos rāmjos, kaut ir tik daudz variantu un iespēju. Raibie, zilie, krāsainie, viņuprāt, nav tomāti. Un melnās vai izteikti tumšās krāsas tomāti daudziem šķiet pat biedējoši, par ko, protams, jāpasmaida. Eksotika daudziem nepatīk. Valdis zina pastāstīt arī stāstus, kas saistās ar tomātu nosaukumiem. Ir, piemēram, tomātu šķirne ’Meitenes dīvainā lieta’, kas esot skaists tomāts. Un nosaukumam ir sava vēsture, proti, kāds suns, kuru uzrunāja par meiteni (angļu valodā — girl), kā dzīvniekus pierasts uzrunāt arī pie mums, mūždien mājās stiepis kaut ko interesantu, un reiz saimniecei atnesis tomātu un ar to spēlējies.
Un tā nu tomāts ticis pie tāda it kā mulsinoša nosaukuma ar pavisam loģisku un vienkāršu paskaidrojumu.
Valdim Pūliņam saimniekošanas sezona sākoties ar puķēm podos pavasarī, bet kundze iemīļojusi zemeņu audzēšanu, ko meita reiz izreklamējusi facebook, un tad nu visi izbaudījuši interneta spēku, jo zemenes burtiski tika izķertas un pēdējam gribētājam pat nepieticis. Tirgošanās iespējas tirgos Valdim galīgi neesot pa prātam. Tāpat meita palīdzot ar tulkošanas darbiem, ja ir vajadzīgi sēklu apraksti un informācija angļu valodā. Meita strādā par tulci. Arī krievu valodai viņam ir palīgs, jo sēklu aprakstos ir specifiska valoda.
Valdis pašlaik gatavojas tomātu izstādei
Tallinas botāniskajā dārzā Igaunijā 21. un 22. septembrī, kur cilvēki grib arī sēklas. Izstāde ritēšot pat līdz 29. septembrim, bet Valdis būs tās divas dienas. Tomātiem izstādē ir jāizskatās labi, tādēļ, lai līdz tam tie nepārgatavotos, tagad saimnieks to augšanu ir mazliet piebremzējis, palaižot vairāk zaļo masu, kad briešana un tomātu nogatavošanās arī apstājas. Arī tikko kā Brenguļos bijuši tomātu svētki, kur Valdis piedalījies jau trešo gadu. Tomātus, kas bija izstādē, pēc tam izmantos sēklu iegūšanai. Kā saka Valdis — kad būs īstais laiks un brīdis. Viņam ir savs kalendārs un arī konsultanti Ventspilī un Krievijā, kas pasaka, kad labāk ko darīt. Saimnieks parāda tomātu šķirni ’Kazuļa 125’, kas izskatās zaļa, bet izrādās, ka tā jau ir gatava ēšanai. Bet bulgāru ’Rozā sapnis’ blakus šai šķirnei izskatās īsta romantika — patiešām dzīvīgā, sulīgi rozā krāsā, kas arī atšķiras no ierastās sarkanās tomātu krāsas. Uz Brenguļu svētkiem Valdis aizvedis 50 tomātu šķirnes, bet uz Igauniju doma esot vest ap 50—70 šķirnēm. Tagad jāizveido saraksts, lai organizētāji aprakstu un nosaukumus var iztulkot igauņu valodā. Dalība Igaunijas izstādē esot pieteikta arī jau uz nākamo gadu.
Šogad Valdis Pūliņš iestādījis 200 tomātu šķirnes, bet pagājušajā gadā sanācis iestādīt pat 250. Tas viss ir pēc vajadzības. Viņš ar tomātu audzēšanu nopietni nodarbojas jau septiņus līdz astoņus gadus. Kā saka Valdis — vēl pagājušajā gadsimtā esot audzējis kartupeļus, bet nebijis, kur tos likt. Valdis saka: audzēt tomātus neesot grūti. Zināšanām kaut kādām ir jābūt. Ir bijuši kadri, kas tomātus, kad tie neauguši, izdomājuši apliet ar spirtoto dzērienu, lai it kā dezinficētu. «Sēklas dezinficēt vajag, bet ne jau ar šņabi, un laistīt ar to — tas nu nav prāta darbs. Jebkuru sēklu pirms sēšanas vajag dezinficēt, un parasti izmanto zilos graudiņus, bet kāds iesaka parasto dzeramo sodu. Bet tas viss dezinficē tikai sēklu no virspuses, bet, ja kaut kas nelabs ir pašā sēklā, tas nelīdzēs,» pastāsta tomātu audzētājs. Tomātu stādi, protams, ir jālaista, un Valdis siltumnīcā izmanto pilienlaistīšanas metodi. Tāpat bieži ir jāpārbauda, vai tomātos nav iemetušās, piemēram, ūdensžurkas, kas iznīcina ražu.
Jautāts, cik lielu ražu var dot tomātu stāds,
V. Pūliņš saka: tas atkarīgs no šķirnes. Tomāti ļoti atšķiras pēc izmēriem un svara. Piemēram, no šķirnes ’Kurta netīrais’ stāda kopā varot iegūt pat 6—8 kg tomātu. Šī šķirne ir par godu selekcionāram Kurtam Džonsonam. Ir arī ’Kurta netīrais — strīpainais’, ko aplūkojam siltumnīcā. Valdis Pūliņš parāda tomātu šķirni ’Musketieri’, kas atrodas blakus ‘Kurta netīrajam’, un arī ‘Kapučīno’ — un manāmi pārsteidz to atšķirība, nemaz nerunājot par visām tomātu šķirnēm kopumā, kas aug saimnieka siltumnīcās. Tomātu audzētājs pastāsta, ka sēklas pirkt internetā esot riskanti, jo notiekot šmaukšanās, un atsūtītais neatbilst aprakstam.
Jautāts par to, kā sanācis aizrauties ar tomātiem, Valdis smejot saka: «Nezinu. Kaut kas jau bija jādara… Tētis audzēja, un tas laikam aizķēries no viņa.» V. Pūliņš atzīst: «Ja es būtu miljonārs, tad šā vai tā audzētu tomātus.» Tomātu audzētājs pastāsta, ka bijis aukstāks laiks, un bijusi doma nedaudz «uzdot» zaļo masu un viņš pašpricējis lapas ar karbonātu, bet pēc tam pēkšņi uznācis liels karstums, un tomāti uzsākuši augt milzīgā ātrumā. Jo vairāk nolauztu lapu, jo ātrāk gatavojas tomāti, ko viņš mums parāda arī praktiski. To visu var regulēt. Sarunas laikā saimnieks parāda jaunu šķirni ’Adjutants’ , kurai blakus aug ’Melnā sirds’ , ’Melnā sirds ar deguntiņu’, ’Vērša sirds’, ’Melnā piramīda’ , kuru nosaukums ir veidojies uz tieša līdzības pamata. Aplūkojam arī bārkšķainos jeb pūkainos tomātus — ’Samtainais koks’. Pamanām, ka arī tomātu augļi paši ir gan matēti, gan ļoti izteikti spīdīgi — gluži kā glancēti.
Siltumnīcās stādu audzēšanas laikā arī ir apkure. Tomātu šķirnes atšķiras arī pēc ražas gatavības laika. Ir ātrās, vidējās un vēlākas šķirnes. «Es cenšos iestādīt, lai raža būtu atšķirīgos laikos un ilgākā periodā. Vienā laikā arī nevar visu paspēt,» padalās V. Pūliņš.
Šķirne ’Monforda brīnums’
arī izskatās pēc brīnuma — tomātiem ir gan citādāka krāsa, gan forma, nekā ierasts redzēt. Turpat blakus aug tomātu šķirne ’Vinnijs Pūks’, un Valdis vēlāk parāda arī ’Mašu un lāci’, ’Pekausi’, ’Vectēvu Ivanu’, kas esot ļoti iecienīta šķirne un ļoti spīdot, tāpat ’Buļļa medu’, ’Ivanušakas sirdi’, ’Vectēvu Grišu’, kas esot tautas šķirne. Tomāti atšķiras pēc garšas — ir saldāki, skābāki, sulīgāki, miltaināki. Iepazīstamies arī ar ’Jūrnieka laimi’, kas izskatās pēc mini arbūza, ’Šokolādes ogu’, kas iemantojusi nosaukumu krāsas dēļ, un arī ’Kazahstānas melno princi’, par kura krāsu nojaušam jau pēc nosaukuma. Tāpat ’Šokolādes sirsniņa’ ne krāsas, ne formas ziņā smalkāku aprakstu neprasa.
Valdis teic, ka jaunas sēklu šķirnes iegūst maiņas ceļā, jo, kā jau minēja iepriekš, pasūtot bezpersoniski, sanāk dažādas vilšanās.
Saimnieks par tomātu šķirnēm zina stāstīt daudz. Ejot lasīt ķiršu tomātiņus, viņš izrāda ’Akordeonu’ un parāda arī ’Matušku Lidiju’. Kā manām, ir daudz slāvisku nosaukumu, un Valdis saka: arī amerikāņi, kad sakrusto tomātu šķirnes, liek klāt slāviskus nosaukumus, piemēram, ’Orange Russian 117’. Valdis Pūliņš dalās, ka pašam mīļākā šķirne ir ’Rūbīna pārsteigums’ — tomāts ir brūns, iekšā sarkans, ļoti garšīgs un ir sena krievu šķirne. Tāpat iemīļota ir ’Baba Nadja’, ’Vecmāmiņas vērša sirds’, kas arī ir ļoti sena šķirne, vairāk nekā 100 gadu veca.
Ziemā tomātu audzētāji gatavojas jaunajai sezonai un norit darbs ar sēklām. Raža jaunajā gadā ir atkarīga no tā, kā tiek sagatavota zeme. Valdis parāda arī vēl palikušos zilos tomātus un iepazīstina ar ’Vecmāmiņas medu’, ’Lielo Ņinu’, ’Tantes Lū pazemes ceļu’, ’Sumo’, ’Vaņku’, ’Sarkano bumbieri — arbūzu’, ’Vecmāmiņas sviežamo’ un citām šķirnēm. Saimnieks pastāsta, ka pie mums negrib reģistrēt šķirnes ar personvārdiem, bet tās esot ļoti populāras. ’Vecmāmiņas sviežamajam’ arī ir vēsture — kāds esot gribējis iet parunāt ar vecomāti siltumnīcā, bet tā nodomājusi, ka tas grib zagt, tādēļ šī paņēmusi un sviedusi ar tomātu, kas trāpījis pa ausi. Kā nopratām, tomātu nosaukumi slēpj arī aizraujošus izcelšanās stāstus, un to audzētāji ir labi stāstnieki.