Talsu pilsētā un novadā turpinās izglītības iestāžu apsekošana

Izglītība

Komisija, kas darbu uzsāka 26. augustā un kuras sastāvā ietilpst Talsu novada izglītības pārvaldes darbinieki un novada domes deputāti, turpina doties uz visām Talsu pilsētas un novada skolām, kā arī pirmsskolas izglītības iestādēm. Tā iepazīstas ar izglītības iestādēs paveiktajiem darbiem vasaras laikā, ar to, cik audzēkņu mācīsies skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs jaunajā mācību gadā, un pārrunā dažādus citus svarīgus jautājumus ar skolu un bērnudārzu vadītājiem.
30. augustā komisija Valdemārpilī apmeklēja vidusskolu, mūzikas un mākslas skolu un pirmsskolas izglītības iestādi (PII) «Saulstariņš», viesojās Pūņu pamatskolā un tās pirmsskolas grupās, kā arī Talsu novada sporta skolā.
Valdemārpils vidusskolas
direktors Andris Dzenis izrādīja skolas telpas un pastāstīja, ka skola jaunajam mācību gadam ir sagatavojusies, bet, protams, esot dažas lietas, kas vēl būtu nepieciešamas vai būtu jāuzlabo, piemēram, aktu zāles skatuves aizkari jāapstrādā ar speciālu ugunsdrošu šķīdumu, kā arī sporta zāles grīdu būtu nepieciešams pārlakot. Viens no sāpīgākajām jautājumiem, kā atklāja direktors, ir sporta ģērbtuvju dušas, kur no sienām krīt nost flīzes. Piecu gadu garantijas laiku tās ir izturējušas, bet šobrīd skats nav īpaši patīkams. A. Dzenis sacīja, ka jau trīs reizes mēģināts sazināties ar būvnieku, kas šajā gadījumā bijis SIA «Pretpils», lai izrunātu šo problēmu un rastu risinājumu, bet būvnieks nav atsaucies un izrādījis interesi sadarboties.
Komisijai tika parādīta arī LEGO robotikas pulciņa telpa, kas iekārtota vienā no informātikas kabinetiem. Pulciņa dalībnieki jau vairākus gadus piedalās arī «LEGO League» turnīros, kuru sagatavošanās posmā vairāku mēnešu garumā skolēni konstruē dažādus robotus, piemeklē tiem piemērotākos dizainus un izvērtē robotu funkcionalitāti misiju veikšanai, pēc kā seko programmēšana un programmu testēšana. LEGO robotikas pulciņa programmas mērķis ir iedvesmot skolēnus pievērsties tādām nozarēm kā zinātne, tehnoloģijas, inženierija, matemātika, kā arī attīstīt tiem nepieciešamās zināšanas un iemaņas, bet, kā atklāja A. Dzenis, ja sākotnēji bērniem interese par šo ārpusskolas nodarbību bijusi lielāka, tad šobrīd jāsaskaras ar to, ka interese ir visai īslaicīga. «Ar dažādām mobilajām lietotnēm un aplikācijām bērni rīkojas veikli, tas ir fakts, bet ja pirmajos gados aktivitāte bija liela un veidot robotus bērniem bezgala patika, tad šobrīd skolotājam ir ļoti jāpacenšas, lai radītu vēlmi darboties. Trūkst vēlmes ilglaicīgi darīt vienu lietu un to atstrādāt līdz pilnībai,» atzina direktors un piebilda, ka šobrīd vislielākais satraukums viņam esot par jauno speciālistu trūkumu. Ja septembrī, uzsākot jauno mācību gadu, viss vēl esot samērā mierīgi, tad ar uztraukumiem vienmēr tiek gaidīts aprīlis, maijs un vasaras mēneši. «Pedagogi izvēlas mainīt dzīvesvietas. Šobrīd daudzi pietuvojas arī pensionēšanās vecumam, par ko arī tiek runāts pārāk maz,» atzīst A. Dzenis. «Iepriekšējā gadā pensionējās divi pedagogi, nākamajos piecos gados — trīs, bet jau nākamajos desmit gados no 30 pedagogiem mūsu skolā pensionēsies desmit. Arī tas nav nopietni, ka pedagogi tiek pārvilināti no skolas uz skolu, kā tas šogad notika ar angļu valodas pedagogu, kuru aizvilināja Talsu Valsts ģimnāzija,» skaidroja A. Dzenis un vērsās pie komisijas ar lūgumu, lai pēc jaunā mācību gada uzsākšanas pie viena galda sēstos gan izglītības pārvaldes darbinieki un skolu direktori, gan deputāti un notiktu diskusijas par to, kā Talsu novada skolām piesaistīt jaunos pedagogus.
Kā centās skaidrot komisijā esošie izglītības pārvaldes darbinieki, tad šāda pārvilināšana esot tikai normāls darba process. «Šeit sāpe ir par to, ka viens direktors paliek priecīgs un laimīgs no tā, ka viņš ir dabūjis sev nepieciešamo kadru, bet otrs paliek bez šī kadra. Tas jau arī neatrisina kopējo situāciju novadā,» bilda Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps.
«Runājot par jaunajiem speciālistiem arī izglītības pārvaldē, es, piemēram, jaunus speciālistus neredzu. Tas nav nekas personīgs, bet arī šim jautājumam vajadzētu pievērsties,» domas izteica apsekošanas komisijas loceklis un Talsu novada domes deputāts Edgars Zelderis. «Būtu tikai loģiski, ja tiešām visas iesaistītās puses apsēstos pie viena galda un izrunātu situāciju un šos pārvilināšanas gadījumus, jo, ja jūs kā skola paliekat bez kāda speciālista, tad rodas jautājums, vai jūs šo speciālistu vēl kādreiz dabūsiet un cik tam būs smagas sekas.»
Diskusijas apsekošanas komisijas starpā, atrodoties Valdemārpils vidusskolā, izvērtās arī par skolas stadiona projektu, kas šobrīd ir viens no diskutējamākajiem jautājumiem gan projekta izmaksu, gan dažādu citu aspektu dēļ.
Šogad komisija viesojās
arī Talsu novada sporta skolā, jo tās direktors Kaspars Sakniņš ļoti vēlējās, lai komisija apskatītu, kādas reāli izskatās gan skolas telpas, kur notiek jauno sportistu treniņi, gan pastāstītu par skolas darbību kopumā. Apskate tika sākta ar skolas telpām, kas atrodas Talsu sporta namā. K. Sakniņš kopā ar skolas sporta organizatoru Kārli Vanagu komisijas pārstāvjiem parādīja gan ģērbtuves, kur komandas pārģērbjas pirms sporta spēlēm un treniņiem, gan zāles, kur notiek treniņi. Viena no zālēm, kur pagājušajā mācību gadā darbojušās un trenējušās basketbolistes meitenes, šogad trenēsies mazie futbolisti, jo pagājušajā gadā tajā nomainīts grīdas segums, — pirms tam tas bijis tāds, ka bērni varējuši gan ieraut skabargas treniņa laikā, gan satraumēties. Šādu segumu paredzēts ieklāt arī zālē, kas atrodas Talsu 2. vidusskolas telpās, kur notiek badmintona treniņi, jo grīdas segums arī tur ir sliktā stāvoklī un nav mainīts no pašiem ēkas pirmsākumiem.
«Telpas pārvalda Talsu novada kultūras un sporta attīstības nodaļa, apsaimnieko — SIA «Talsu namsaimnieks». Mēs tikai mēģinām visu laiku informēt, ka kaut kas neatbilst prasībām. Cik nu mūs sadzird, tik sadzird,» bilda K. Sakniņš.
Vislielākā problēma šobrīd ir telpas, kur trenēties airētājiem. Ja ārā ir labi laika apstākļi, treniņi notiek Vilkmuižas ezerā, bet sliktos laika apstākļos jaunajiem sportistiem nākas trenēties telpās pagrabstāvā — garā gaitenī, kas ved uz trenažieru zāli, jo nav citu iespēju. Jauno airētāju treniņus grūtākus padara arī tas, ka laivas no garāžām, kur tās novietotas, jānes krietnu gabalu līdz ezeram, pārvarot gan viesnīcas kalnu, gan vecās kāpnes, un, kā atzina K. Vanags, ja aiznest laivu līdz ūdenim ir salīdzinoši viegli, tad pēc treniņiem doties ar to atpakaļ ir daudz grūtāk, jo tad tās audzēkņiem jānes tieši kalnā. «Esam domājuši par to, ka varētu novietot vagonveida konteineru, kam apkārt būtu žogs, pie airētāju laipas pretējā ezera krastā, kur varētu novietot laivas, lai bērniem būtu vieglāk,» pauž Talsu novada sporta skolas direktors.
Komisijas pārstāvjus K. Sakniņš aizveda arī uz telpām, kurās pirms vairākiem gadiem atradās boulinga zāle. Šīs telpas šobrīd neviens neizmanto, tajās atrodas gan vecais boulinga aprīkojums, gan vairāki plaukti ar grāmatām un kinoteātra «Auseklis» pirms rekonstrukcijas demontētie krēsli, kas vienkārši samesti telpas stūrī. «Šī ir telpa, kuru mēs ļoti vēlētos un varētu izmantot mūsu treniņu vajadzībām,» skaidroja K. Sakniņš.
Pēc tam komisija ar sporta skolas pārstāvjiem
devās uz Talsu sporta halli, apmeklēja biatlonistu āra treniņu laukumu, kas atrodas aiz Talsu 2. vidusskolas sporta laukuma. Arī šeit šobrīd būtu nepieciešams atjaunot vagonveida konteineru, kur glabājas šaušanas mērķi, biatlona paklāji un pārējais aprīkojums, jo esošais ir sevi nokalpojis. «Jauna konteinera izmaksas ir 5000 eiro, jo šajā ieguldīt līdzekļus nav jēgas,» skaidroja K. Vanags.
K. Sakniņš arī atklāja savu ideju par to, ka šobrīd tiek daudz runāts par aizsardzības mācības apguvi skolās, un būtu labi, ja to liktu Talsu 2. vidusskolā, jo šeit ir gan āra, gan iekštelpu šautuve, kur papildus aizsardzības mācībai var attīstīt arī biatlonu. «Visi domā, ka viss ir ļoti jauki un skaisti, bet realitāte atšķiras. Pat braucot uz sacensībām ar bērniem, šoferi ir paši treneri, jo, lai algotu šoferi, nepieciešami līdzekļi,» skaidroja skolas direktors.
Būtisks jautājums, par kuru vajadzētu aizdomāties, kā uzskata K. Vanags, ir arī, kur darbosies riteņbraucēju sekcija, kuras telpas šobrīd atrodas 2. vidusskolas metodiskajā centrā.
Pēc skolas telpu apskates K. Sakniņš komisijas pārstāvjiem — Talsu novada izglītības pārvaldes vadītājam U. Katlapam, izglītības metodiķei Lienītei Krūzītei, izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklei un Talsu novada domes deputātei Ilvai Norenbergai un finanšu un tautsaimniecības komitejas loceklim un Talsu novada domes deputātam E. Zelderim — parādīja sagatavoto prezentāciju, kuras laikā bija iespējams sīkāk iepazīties gan ar sporta skolas dažādo piedāvājumu, gan dažādiem sadarbības partneriem un nākotnes attīstības plāniem, ko skola cer realizēt.
Apsekošanas komisija turpinās darbu šonedēļ.