Rosīgā Kražovsku ģimene mīl izaicinājumus

Lauksaimniecība

Vēl pavisam nesen Dižmāras gadatirgū Talsos satikām Rudes krūmmeleņu tirgotājus. Viņi uzmanību piesaistīja ar skaistu reklāmu uz sava autobusiņa un īpaši lielām melleņogām, un tad kāds «putniņš» pačukstēja, ka pie šīs ģimenes vērts doties ciemos, jo krūmmelleņu audzēšana nepavisam nav vienīgā nodarbe; viņi esot aizrautīgi un izmēģinot visu.
Devāmies pie Kražovsku ģimenes, kur mūs sagaidīja Florians ar sievu Artu, un, kā saka paši vecāki — galvenais boss — meita Beatrise, kas visu iesākusi un ģenerējusi, kaut arī vēl pirms dažiem gadiem ģimenē bijis sauklis: «Visu ko, tikai ne lauksaimniecību!»
Krūmmellenes esot piesaistījušas,
jo pašiem tās ļoti garšojušas un nav bijusi iespēja šīs ogas tik viegli nopirkt, tādēļ viņi iesākuši ar pāris krūmiem, bet nu viss aizgājis tik tālu, ka ir 1,6 hektāru platība ar krūmmellenēm — kopumā ap 3200 krūmiem. Arta atklāj, ka to audzēšana ir specifiska. Neesot tik viegli, kā, piemēram, ar upenēm. Ir nepieciešama skāba augsne un daudz ūdens. Laistīšana laukā notiek ar smidzinātāja palīdzību. Krūmmellenēm Kražovsku ģimenes saimniecībā ir otrais ražošanas gads, bet iestādītas tās tika 2017. gada pavasarī. Arta iepriekš strādājusi Rīgā par silikātu tehnoloģi, bijusi ceļubūves uzņēmumos laboratorijas vadītāja, un šajā amatā nostrādāti gandrīz 20 gadu, bet vīrs zivrūpniecībā vadījis ražošanu, savukārt meita Beatrise pašlaik mācās par veterinārārsti. Darbošanās ar krūmmellenēm iesākusies it kā pa jokam, bet tad iesaistījusies otra meita ar vīru, kuram esot citādāka domāšana. Znots paņēmis kalkulatoru, pastaigājis pa lauku un teicis, ka laukus neapstrādātus nevarot atstāt, esot kaut kas jāstāda. Padomājis par krūmiem, viņš veicis aprēķinus un sacījis, ka tas nesīšot naudu. Ar viņu palīdzību viss arī ticis sastādīts. Paši būtu iestādījuši varbūt mazu pleķīti, un būtu pieticis. Meitas ģiemene skubinājusi neko neatstāt neizmantotu, un tā nu arī darījuši, jo bijis arī materiālais atbalsts no viņu puses.
«Tā mēs iesākām, neko īsti nesaprotot. Sākuma pieredze bija rūgta. Braucām uz Poliju pēc stādiem. Pirmos stādus nopirkām Polijas dienvidos, kas bija audzēti kaut kādā mistiskā kārtā, un ņēmām mazos un lētākos, jo neko nesapratām. It kā bija smuki stādiņi, un visi zaļi. Atvedām mājās, sastādījām, un pavasarī liela, liela daļa bija pagalam,» smejot pieredzētajā dalās Florians. Tajā pavasarī esot uznācis arī pliksals, kas ildzis nedēļu. Pati krūmmelleņu audzēšana tika apgūta internetā. «Ir firmas, kas izplata minerālus un daudz ko māca, kā arī rīko dažādus seminārus, piemēram, «Agrimatcro», un tur meitenes ir specializējušās arī uz krūmmellenēm un dzērvenēm, tāpēc dod vērtīgus padomus. Mēs veicam arī krūmmellenēm lapu analīzi, un pēc tās saprotam, ko darīt ar mēslošanu,» stāsta Arta Kražovska. Krūmmellenēm raža sākas jūlija vidū un turpinās līdz pat septembra vidum, jo to šķirnes atšķiras ar ražošanas laiku — ir agrās, vidējās un vēlās. Tās atšķiras arī pēc krūmu augstuma un garšas īpatnībām. Pašlasītāji atbrauc, paņem līdzi arī bērnus, lasa ogas, un manāms liels prieks par visu šo nodarbi, par ko arī Kražovsku ģimene priecājas un novērtē.
Ģimene audzējot arī sausseržus — ogas, kas atgādinot zilenes. «Tās ir agrākas par zemenēm un ļoti vērtīgas, bet Latvijā ir mazāk zināmas,» skaidro Arta. «Sausserži nāk no Kanādas, un tās sauc arī par kamčatkām. Ogas ir stipras pēc garšas, un to uzglabāšanas periods ir ļoti īss. Tās ātri paliek mīkstas… Nolasījām tikai pusi, kādus 30 kilogramus, un nebija laika meklēt realizācijas iespējas. Tās ir labas svaig-ēdājiem, un var izmantot konditorejā, jo krāsa ir ļoti skaista. Šīs ogas ir veselīgākas nekā mellenes.»
Ar ķirbjiem saimniecībā esot tā —
tas arī iesācies kā joks. Piepirkti klāt 5,5 hektāri zemes un vajadzējis kaut ko ar tiem darīt. Nolemts stādīt ķirbjus. Saimniecei ļoti patīk ķirbji, tas nekas, ka neviens ģimenē īsti tos neēd un nevienam citam tie nepatīk. Tie arī ielabo augsni. «Ķirbjus nevis stādījām, bet sējām. Izlasījām, ka ir tādas šķirnes, ko var sēt, un to izmēģinājām. Un arī kaut kas izauga. Tā kā zeme tikai šajā pavasarī tika arta, kultivēta un frēzēta un vēl 2. jūnijā bija salnas, vēlu tos sanāca iesēt. Ķirbji ziedējuši daudz un skaisti, aizmetušies arī, bet tas, vai tie paspēs nobriest, vēl ir jautājums,» bilst Arta. Viens ķirbis pirms kāda laika ticis pārgriezts, un sēklas vēl nebija gatavas. Saimnieki smaida, ka uz lauka augot 760 ķirbji. No tiem var spiest sulu un iegūt arī sēklas un eļļu. Iespēju ir daudz. «Mēs neraizējamies par to, kur ķirbjus liksim, ja nu visi saaugs. Tāpat bija ar mellenēm — cilvēki paši uzrodas, kam vajag. Tad vajadzēs iet uz lielāku tirgu,» smaida darbīgā Kražovsku ģimene.
Pamazām mainoties arī apkārtējā ekosistēma, atzīst saimniece. Krūmmellenes ir ilgdzīvotājas un var izaugt pat divu metru augstumā, un tad jau te arī izskatīšoties daudz citādāk. Tagad, kamēr krūmi mazi, visiem lasītājiem dibeni ir gaisā, un katrs lasa, kā ērtāk. Tiek piedāvāti arī ķeblīši, bet cits labprātāk lasa tupus vai rāpus. Un šīs ogas ātri salasāmas — vienīgi tas, ka krūmmellenes ķekarā nenogatavojas visas uzreiz, tāpēc jālasa izlases kārtā. Kražovsku ģimenes 1,6 hektāros ir šķirnes — ’Chandler’, ’Bluecrop’, ’Darrow’ un ’Duke’.
Vēl esot iestādījuši 50 ābelītes —
doma bijusi, ka tas ir arī labs vēja aizsargs, kad tās paaugsies, un, protams, būs arī sulas. Ābelītēm kā goda sardze pa gabalu redzamas skaistas saulespuķes. «Pagājušajā gadā aizvedām ābolus uz «Iceberry», lai izspiestu sulu, un izdzērām pa ziemu kādus 300 litrus. Kādreiz ābolu sula man negaršoja, bet, tā kā šī bija pašu spiesta, bija vien jādzer. Agrāk dzērām «Coca colu», to nomainījām uz ābolu sulu, bet tagad dzeram ūdeni,» smejas saimnieks, turpinot stāstīt, ka ciema ūdens skaisti izskatoties, bet garšīgs neesot nemaz. 
«Mellenēm vajag skābu augsni, un tāpēc mēs to skābinām, izmantojot slāpekļskābi. Pirmos eksperimentus veicām tā — mums ir speciāla muca no miglotāja ar 600 litru tilpumu. Ielaidām tajā pilsētas ūdeni no krāna, lējām klāt skābi un mērījām skābumu. Uz 500 litriem ūdens laikam bija divi litri slāpekļskābes, kamēr sasniedzām vajadzīgo PH 4. Tad mums krāna ūdens apnika un ņēmām ūdeni no dīķa, un tur slāpekļskābe bija vajadzīga uz pusi mazāk, lai PH līmenis sasniegtu vajadzīgo atzīmi — četri. Ūdens PH līmenis abos gadījumos bijis ar atzīmi «septiņi». Tas bija mūsu pamācošais eksperiments, kas lika aizdomāties par ūdeni kā tādu,» pieredzē dalās ģimene.
Beatrise parāda savu siltumnīcas eksperimentu —
sojas pupiņas, kas esot arī izaugušas. Bijusi doma pašiem audzēt krūmmelleņu stādiņus, bet tam visam apakšā esot liela zinātne, un nekas dižs neesot sanācis. Bet ir vismaz pamēģināts, taču vieglāk esot aizbraukt uz kārtīgu stādaudzētavu un nopirkt stādus. Polijā tie esot uz pusi lētāki nekā tepat Latvijā. Tāpat Beatrise izmēģinājusi roku turku zirņu audzēšanā, un ģimene audzē arī nātres.
Kražovsku ģimenei ir arī sava tehnika — ravētājs, vagotājs, šķūris, arkls, miglotājs, laistāmkaste, kultivators, frēze, šķeldotājs, kartupeļu stādītājs un traktoriņš. Lai gan traktors esot mazs, Arta smaidot teic, ka vīram esot liela pacietība.
Ģimene iepazīstina vēl ar diviem eksperimentiem — tā audzē arī tūjas, kas, par brīnumu, arī augot. Tāpat gatavota tika nātru virca, jo nātres bija labi saaugušas un bijis kaut kas ar tām jādara. Ar vircu tika aplaistīti ķirbji un tomāti, un visiem produkts esot ļoti paticis. Tāpat ģimene mums parāda krūmmelleņu šķirnes ’Patriots’ un citu šķirņu bērnudārzu, — kā šo norobežoto vietu sauc viņi paši. Pagājušā gada augusta beigās braukts uz stādaudzētavu Polijā pēc stādiem, un tagad Beatrise tos ir pārstādījusi jau divas reizes podos, jo tie ir jāaklimatizē, lai tie pierod, un tie jau ir pārziemojuši. Tad stādi tika salikti guļus un apsegti. Bērnudārziņā esot ap 1000 stādu, un ir doma šoruden kādu pushektāru jau iestādīt, bet ģimene vēl lūkos, kā veiksies. Tāpat dārziņā blakus krūmmelleņu mazuļiem ir pašu audzētas cidonijas. Ledusskapī tika stratificētas sēkliņas — turētas mitrā kūdrā un aukstumā, tad pavasarī tika sētas kastē, tad piķētas un pēc tam pārceltas uz podiem. Pa vasaru cidonijas podiņos jau ir tā izaugušas, ka tās var stādīt. Arta parāda arī sojas pupu eksperimentu, kas galu galā arī sanācis. Bez šaubām — Kražovsku ģimene neapstājas un nebaidās riskēt, un visu dara ar entuziasmu, un viņiem patiešām labi izdodas. Viņi aktīvi darbojas, un šis ir kā apstiprinājums tam, ka neviens čakls un darbīgs cilvēks nestāv ar izstieptu roku, lūdzot palīdzību no citiem, jo viņi dara un viņiem viss lieliski izdodas. No Kražovskiem ir, ko pamācīties!