Dot iespēju laukos dzīvot un strādāt

Viedokļi

Laukos nav vērojama paaužu nomaiņa un galvenokārt strādā tie, kam ir 50 un vairāk gadu, skan mūsu novadu lauku speciālistu viens no secinājumiem, skatoties, kā šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā notikusi lauku attīstība. Septiņi gadi drīz būs pagājuši, un secinājums ir visai tiešs un nepārprotams politikas veidotājiem, kuri domā, kādu atbalstu un kam nākamajā Eiropas Savienības plānošanas periodā vajadzētu novirzīt. Ja reiz ir vēlme redzēt Latvijā attīstītus laukus, par šīm lietām būtu jādomā.
Latvija nevar lepoties ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, tieši otrādi — katru gadu skaitļi nepielūdzami rāda, ka paliekam mazāk. Daļa aiziet Mūžībā, citi joprojām izbrauc labāka darba un dzīves meklējumos uz ārvalstīm. Arī dzimstība joprojām nepārsniedz mirstības rādītājus.
Šajā avīzes numurā varam lasīt divu gados jaunu lauksaimnieku stāstus. Abi teic, ka lielākā neziņa ir par to, kā situācija attīstīsies turpmāk. Ja, startējot Eiropas Savienības atbalstītajos projektos, lauku uzņēmējam prasa parādīt savu darbību pāris gadu uz priekšu, tad valsts šajā ziņā lepoties ar tālredzību nevar. Lai gan pavasarī valdības vadītājs publiski apliecināja, ka nodokļi vismaz šogad netiks mainīti un to darīs tikai 2021. gadā, daži skaļi uzsaucieni no valdības nama ir bijuši. Vēl jūlijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits publiski pieļāva, ka autoceļu finansēšanai varētu celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Pamatojums tam ir vēlme pāriet uz draudzīgāku sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā. Viņa paustais izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, jo jebkurš saprot, ka tad sadārdzināsies viss. Cik līdz šim publiski nav bijuši aicinājumi atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, kas arī daudzus iedzīvotājus dzen izmisumā. Arī šo jautājumu sola skatīt kopā ar nodokļu izmaiņām tikai nākamajā gadā, protams, ja nepiemirsīs.
To, ka cilvēki vēlas saimniekot un dzīvot laukos, var manīt arī dažādās izveidotajās grupās sociālajos tīklos, kur tie apmainās viedokļiem un domām, gaida piedāvājumus, kur pausta iespēja iegādāties vai nomāt kādu lauku īpašumu. Cilvēki gatavi pieciest neērtības, lai tikai būtu pašiem sava vieta, klusums un miers, ko baudīt. Ne velti populāros pašmāju žurnālos stāstīts par sabiedrībā zināmiem ļaudīm, kuri reiz iegādājušies kādu lauku īpašumu, lēnām atjauno un tajā uzturas vasarās, citi — pārvācas uz dzīvi pavisam.
Atgriežoties pie lauku attīstības speciālistu teiktā, jāpiekrīt paustajam, ka nākamajā plānošanas periodā vairāk uzmanības vajadzētu pievērst, kā jaunajai paaudzei uzsākt saimniekot laukos. Tas nenozīmē uztaisīt prasību «sietu», kur jaunais lauksaimnieks var tikai kāri noskatīties uz piedāvāto atbalstu, bet to reāli arī saņemt uzņēmējdarbības uzsākšanai. Ne viens vien uzrunātais pauž, ka kredītu devēji šobrīd ir piesardzīgi aizdevumu izsniegšanā lauku apvidos dzīvojošajiem. Katrs vēlas nopelnīt, un arī kredītu devēju galvenais uzdevums tāds ir. Taču, ja valsts ar savu nostāju skaidri paudīs, ka vēlas turpmāk redzēt stiprus lauku reģionus un strādāt tā, lai cilvēkiem palīdzētu tādus veidot, iespējams, arī citi naudas aizdevēji domas pamainīs. Līdz šim tas ne visai veiksmīgi noticis.