Lauksaimniecība ir ļoti lēns bizness

Lauksaimniecība Mūsu Cilvēks XXI Gadsimtā

SIA «Dižvilki» Rojas novadā saimnieko Andris un Līga Celovi, kas nodarbojas ar piena lopkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Pirms pāris gadiem piesaistīts Eiropas Savienības sniegtais atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, par ko iegādāta nepieciešamā lauksaimniecības tehnika. Devāmies uz saimniecību, lai uzzinātu, ko nozīmē gados jauniem cilvēkiem saimniekot laukos.
Andris saimniekot sācis, darbu pārņemot no tēva. Vecāki pēc kolhoza laikiem bija privatizējuši fermu. Agrāk viņi audzēja cūkas, bijuši citi lopi. Kad Andris no tēva pārņēmis saimniecību, lauksaimniecības dzīvnieku skaits bija ap 90. Bijusi vēlme attīstīties, tāpēc tas palielināts. Tagad saimniecībā ir 150 dzīvnieki, lai gan novietnē vietas ir 200. Piena devējas ir ap 40, gaļas liellopi — 50, pārējie nobarojamie buļļi un jaunlopi. Dienā vidēji iegūst 500 līdz 600 litru piena un to trīs reizes nedēļā nodod piena kooperatīvam Dundagā, jo šis pārstrādes uzņēmums atrodas vistuvāk. Gaļas liellopus nodod izsoļu namam Saldū. Pašpatēriņam kūtī ir arī pa kādam ruksim. Lai būtu lopbarība, saimnieki apsaimnieko arī 200 hektārus zemes, no kuras 100 hektāri ir īpašumā, pārējā — nomas zeme. Saimnieks smejoties teic, ka sienu vāc no Rudes līdz Kaļķiem Dundagas pusē. Tālākais gals, no kura jāved siens mājās, ir 25 kilometru attālumā. Neesot variantu, jo pērn siena rullis maksāja ļoti dārgi. Lielā sausuma dēļ pērn dzīvnieku skaits nav samazināts, bet piepirkti vēl klāt. Pārdoti tikai tie, kas izbrāķēti.
Pirmais projekts īstenots
Jautāti, kā izdomājuši startēt jaunā lauksaimnieku programmā, kur bija iespējams saņemt vienreizēju atbalstu 40 tūkstošu eiro apmērā, Andris teic, ka liels nopelns tam ir Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļas vadītājam Alfonam Spēkam, kurš iedrošinājis nebaidīties un pieteikties programmai. Visas vajadzīgās prasības izpildītas, un atbalsts saimniecības attīstībai saņemts. Par finansējumu Andris iegādājies nepieciešamo tehniku. Ieguvums noteikti ir daudzfunkcionālais mini traktors «Avant» ar frontālo iekrāvēju jeb avantiņš, kā saimnieki paši to dēvē.
Iegādāta arī siena prese, ruļļu ietinējs, ganību ecēšas un liellopu sprosti. Lai gan vecā padomju tehnika arī vēl darbināma, domājot par efektīvu darbu, kaut kas modernāks esot vajadzīgs. Papīra lietas gan prasījušas daudz laika, jo bijušas neskaidrības, kādu tehniku tad īsti var iegādāties: jaunu, lietotu vai mazlietotu. «Dokumentus sarakstot, biju vairāk nosvīdis, nekā darot lauku darbus,» smejoties teic saimnieks.
Šis Celoviem bijis pirmais Eiropas Savienības atbalstītais projekts, kas īstenots. Domājot par attīstību, plānos ir vēl kādu projektu rakstīt ar cerību saņemt finansējumu, jo vajadzību esot. Nepieciešams jaunāks piena baseins, arī jaudīgāks traktors ar frontālo iekrāvēju. Vecā tehnika lēnām jānomaina, lai darbs būtu efektīvāks. Par Eiropas Savienības sniegto atbalstu saimnieki teic, ka tas ir ļoti noderīgs, jo bez tā attīstība būtu daudz lēnāka. Gada beigās saņemtie hektāru maksājumi ir liels atspaids. Šogad platību maksājumi būšot zemāki, jo nebūs vairs maksājums par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi. Tas būs jūtams atbalsta apjoma samazinājums. «Par to, ka šī atbalsta vairs šogad nebūs, plānošanas perioda sākumā neviens neteica. Ar finansēm saimnieki rēķinās. Ja vairs nesaņemsim 45 eiro par hektāru, tas būs jūtams,» uzskata saimnieks.
Baida nezināmais
Jautāts, kā vērtē iesākto darbu un vai vēlreiz ko tādu uzsāktu, saimnieks atbild, ka lauksaimniecība ir ļoti lēns bizness. «Nav tā, ka uzreiz tev būs nauda, nāks piens un gaļa. Uznāk piena krīze, gaļai cena krīt. Izdzīvot var, ja ir iespēja samaksāt kredītus, algas un nodokļus,» domā Andris. Saimnieki pauž jau daudzu teikto, ka mazliet baidot nezināmais tuvākā nākotnē. «Tagad nezinām, kas notiks gadu uz priekšu. Nodokļus tikai paaugstina, atvieglojumos pretī nenāk nemaz. Nevienam neinteresē, ka tu nevari samaksāt, nobloķē kontu, un viss. Tu ej un dari, pēkšņi uznāk kaut kāda krīze, neparedzami laikapstākļi, mainās valsts politika. Uzmet degvielai cenu, visam pārejam arī uzreiz cenas augšā. Pēdējā laikā publiskajā telpā daudz runā par gaidāmo krīzi. Baida nezināmais,» saka abi lauksaimnieki.
Papildu liellopu audzēšanai saimniecībā iegūst arī graudus, un līdzekļi ir arī no mežizstrādes. Izaudzētos graudus viņi izmanto dzīvnieku barošanai. Liels atbalsts ir no gaļas liellopu pārdošanas, tad iespējams daudz ātrāk samaksāt kredītus un segt citas izmaksas. Noderīgi arī līdzekļi, kas iegūti no mežizstrādes. «Visu to saliekot kopā, kaut kas sanāk, jo tikai ar piena naudu izdzīvot nevar,» teic Andris.
Mēs visu mūžu esam dzīvojuši laukos,
un pilsētā sevi nevaram iztēloties, apliecina abi Celovi. Aizbraukt paciemoties uz pilsētu varot, bet laukos — tomēr esot vislabāk. «Jācer, ka bērni, redzot attīstību un, kā veicas, arī nolems mūsu darbu kādreiz turpināt. Tāpēc arī strādājam. Sviedri, asaras un negulētas naktis… Tiek darīts viss, lai bērniem kādreiz būtu vieglāk,» teic saimnieki. Jau tagad vecākās meitas Madara un Laura palīdz vecākiem saimniecībā, arī mazais piecgadnieks Dāvis no māsām neatpaliekot. «Visu uzreiz vēlēties nevar. Attīstībai jānotiek soli pa solim. Man ir plāns saimniecību sakārtot līdz 50 gadiem, lai varam brīvi strādāt. Redzēsim, kā veiksies, jo vēlme attīstīties ir,» saka saimnieki.

Mārīte Raks-Lasmane, Aiga Naudiņa