Laiks domāt par paaudžu nomaiņu laukos

Lauksaimniecība Mūsu Cilvēks XXI Gadsimtā

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļas lauku attīstības speciālisti ir tie, kas ikdienā pieņem lauku uzņēmējus Talsu, Dundagas un Rojas novadā, uzklausot viņu vēlmes un sniedzot vajadzīgo informāciju. Jautājām viņiem, kā šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā attīstījušās saimniecības un vai laukos notiek paaudžu nomaiņa. Visi uzrunātie speciālisti pauž: pēdējais laiks domāt par paaudžu nomaiņu laukos.
Lita Jēce, lauku konsultante Talsu novadā: — Reti kurā saimniecībā Talsu novadā saimnieko gados jauni lauksaimnieki. Pašlaik aktīvākā paaudze ir 50 gadus un vecāki ļaudis. Ja jaunais redz, ka iet grūti un nopelnīt ir vēl grūtāk, izvēlas citu darbu vai aizbraukt uz ārzemēm. Tas attiecas uz gadījumiem, kad saimniecībā ir iegādāta jauna tehnika, bet kredīts par to jāatdot, gan tad, ja darbā tiek izmanota padomju gados iegādātās tehnikas vienības.
Cilvēkiem, kuriem ir divi līdz trīs hektāri zemes, vēlas tajā kaut ko audzēt. Viņi interesējas par iespējām piesaistīt finansējumu, jo pašlaik tāds viņiem nav pieejams tādēļ, ka bankas ir piesardzīgas aizdevumu došanā, arī Eiropas atbalsts ir ierobežots. Pašiem sākuma kapitāls arī nav tik liels. Jaunie lauksaimnieki, kuri vēlējās startēt un izmantot Eiropas Savienības projektu piedāvāto finansējumu (šeit runa ir par atbalstu mazajām lauku saimniecībām, kurām bija iespēja piesaistīt 15 tūkstošus eiro — A. N.), ne visi atbalstu saņēma, jo Valsts ieņēmumu dienestā nebija iesniegta deklarācija par aizvadīto gadu. Pēdējās projektu kārtās gan mazajām saimniecībām, gan atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem (vienam pretendentam bija iespēja saņemt 40 tūkstošus eiro) interese vairs nebija tik liela, jo ne visi šo prasību sietu izturēja. Ja pašam nav sava finansējuma un līdz šim kaut kas darīts, neiespējami minētos atbalstus piesaistīt. Ir tādi, kuriem nav vajadzīgās izglītības. To redzam pēc intereses, cik daudz ir apmeklējuši un vēlas apmeklēt centra piedāvātos kursus. Projektos uzliktas tādas prasības, ka nevar būt radniecība jeb saistītās saimniecības. Vecākiem jaunajam zemniekam jāatdod visa saimniecība. Ko darīt vecākiem, kuriem vēl spēka saimniekot? Skatoties uz nosacījumiem, šķiet, ka tie nav pārdomāti līdz galam.
Praksē esmu novērojusi, ka ir cilvēki, kuri strādā pamata darbu, ir pārcēlušies uz lauku mājām un vēlas kaut ko papildus darīt, piemēram, audzēt krūmmellenes, smiltsērkšķus. Taču tās ir privātas investīcijas, nevis saņemtais atbalsts.
Redzams, ka arī labu darbinieku lauku darbos vairs nav iespējams salīgt un lauksaimniekiem nākas iztikt pašu spēkiem vai modernizēt lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, tehniku, kur mazāks roku darbs. Cik novērots manā pārraudzībā esošajos pagastos: ja ir kāds jaunais zemnieks, tie galvenokārt izvēlas nodarboties ar gaļas liellopu audzēšanu, ar piena lopkopību tikpat kā ne. Tas ir ne tikai grūti, bet prasa arī ļoti lielas investīcijas. Nākamajā plānošanas periodā vairāk uzmanības vajadzētu pievērst jaunajiem lauksaimniekiem un paaudžu nomaiņai laukos.
Ilze Šteine, lauku konsultante Dundagas novadā: — Situācija, kāda ir Dundagas novadā, domāju ir visā Latvijā. Strādājošo īpatsvars lauksaimniecībā ir ļoti zems. Ir saimniecības, kur pēctecība vērojama: līdzās saimnieko jaunā un gados vecākā paaudze, bet katrs savā lauksaimniecības jomā. Novadā ir arī daži tādi jaunie lauksaimnieki, kuri nodibinājuši saimniecības vai SIA un saimnieko uz vecākās paaudzes atstātajiem pamatiem, kas agrāk nodarbojušies ar lauksaimniecību.
Tā kā Dundagas novadā lauksaimniecības zemes kvalitāte ir labvēlīga gaļas liellopu audzēšanai, jaunie lauksaimnieki izvēlas šo nodarbi. Piena lopkopība tā noteikti nav, jo šai jomai tikai viens gados jaunais lauksaimnieks ir pievērsies, strādājot kopā ar saviem vecākiem. Viens no jaunajiem lauksaimniekiem ir attīstījis arī graudkopību, bet to, ka jaunie lauksaimnieki attīstītos šajās jomās, par tendenci nevar nosaukt.
Lai uzsāktu saimniekot, jaunajam lauksaimniekam ir vajadzīgs liels starta kapitāls. Ir jāpērk zeme, kam ir augsta cena, attīstībai no bankām ir grūti iegūt papildu finanšu līdzekļus.
Runājot par Eiropas Savienības sniegto atbalstu, tiešmaksājumos jaunajiem lauksaimniekiem ir neliels atbalsts, arī atbalsta programmās un investīciju pasākumos ir lielāka atbalsta intensitāte. Neteikšu, ka Dundagas novadā būtu ļoti aktīvi šajās programmās. Bija ļoti stingri atbalsta kritēriji, lai jaunie lauksaimnieki saņemtu tiem domāto atbalstu 40 tūkstošu eiro apmērā. Dundagas novadā tikai viens jaunais zemnieks šo atbalstu ir saņēmis. Siets bija tik pamatīgs, ka klāt šai naudai tikt bija ļoti grūti.
Pasākumā, kur Eiropas atbalsts pieejams saimniecību attīstībai jeb ieguldījumiem materiālajos aktīvos, nākamā kārta gaidāma oktobrī. Ja agrāk cilvēki zvanīja un interesējās par gaidāmo pasākumu, pašlaik nejūtu lielu interesi par to. Iespējams, tas saistīts ar grūtībām aizņemties naudas resursus, jo sākotnēji tajā jāiegulda savs finansējums. Saimnieki cenšas arī pašu spēkiem daudzas lietas paveikt. Arī «Leader» programmā ir iespējas attīstīties uzņēmējiem, bet ne lauksaimniecībā. Skatoties uz novadu kopumā, pārsvarā saimnieko paaudze, kurai ir 50 un vairāk gadu. Jauno viņu vidū ir ļoti maz, apmēram pieci procenti no visa novadā esošā lauksaimnieku skaita. Tas absolūti nav labs rādītājs. Tai pašā laikā tas ir pilnīgi loģiski. Jaunieši vēlas strādāt darbu, kur var redzēt tūlītēju rezultātu. Lauksaimniecībā tas ir ilgstošs process, kas jaunieti nemotivē tajā darboties. Mazliet biedējoši šķiet, ka jaunajā plānošanas periodā tiešmaksājumi, iespējams atkal būs mazāki nekā citviet Eiropā, kas jaunajiem lauksaimniekiem liedz būt konkurētspējīgiem gan Latvijā, gan Eiropā. Pašlaik arī kredīta programmas ir tādas, ka jaunieši finansējumam netiek klāt. Dundagā ir daudz apsaimniekotu zemju, bet kaut ko atrast tomēr vēl var. Ir zemnieki, kas lauku tikai nopļauj, grūtāk ir atrast labi iekoptas zemes, ko pārdot.
Nākamajā plānošanas periodā daudz vairāk jādomā, kā stimulēt jauniešu atgriešanos laukos, ja tas ir mūsu valsts viens no mērķiem, lai laukos kāds pēc gadiem vēl dzīvotu.
Inga Lēmane, lauku konsultante Rojas novadā: — Rojas novads ir neliels, līdz ar to lauksaimnieku nav daudz. Šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā ir pāris saimniecību, kas pārtraukušas darbību, bet ir arī tādas, kas nākušas klāt. Kopējā aina saimniecību skaita ziņā novadā stāv uz vietas, jo būtisku izmaiņu nav. Cilvēki pārtraukuši saimniekot dažādu iemeslu dēļ. Tie ir ārējie apstākļi, kā zemes trūkums, jo, lai strādātu lauksaimniecībā un gūtu peļņu, ir jābūt palielai saimniecībai. Ir saimniecības, kur jaunie nenāk vecāku vietā. Mums ir pāris saimniecību, kas pārtraukušas darbību, bet nav likvidējušās, jo cer kādreiz atsākt darbu. Novadā lauksaimnieki galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Tie, kas nodarbojas ar piena lopkopību, cīnās, jo darbs nav viegls. Šajās saimniecībās vidējā paaudze strādā kopā ar bērniem. Ir cerība, ka viņi darbu pārņems. Zemes dēļ graudkopība Rojas pusē mazāk attīstīta.
Šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā tikai divi jaunie lauksaimnieki ir piesaistījuši atbalstu, kas bija paredzēts jaunajiem lauksaimniekiem. Prasības, lai šo atbalstu saņemtu, bija diezgan augstas. Ir tādi jaunie lauksaimnieki, kuriem bijusi zeme un kuri lēnām uzsākuši saimniekot paši, nevis saimniecību pārņēmuši no vecākiem. Cits to dara lēnākiem, citi — straujākiem soļiem. Arī jaunie galvenokārt izvēlas nodarboties ar gaļas liellopu audzēšanu, piena lopkopību, ir, kas audzē smiltsērkšķus. Prieks par katru, kurš uzdrīkstas sākt kaut ko, un nenobīstas no darba laukos, kas nav viegls.
Kopš strādāju par lauku konsultanti, esmu novērojusi, ka gadu laikā lauki paliek tukšāki. To ietekmē gan nodokļu slogs, gan neziņa par rītdienu. Ja nenotiks kaut kādas būtiskas un negaidītas reformas nodokļos, vai kādi ārēji satricinājumi, ir cerība, ka esošās saimniecības Rojas novadā darbu turpinās. Ir tādi, kuriem ir vēlme piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, citi — attīstās pašu spēkiem. Eiropas Savienības piedāvātajiem atbalstiem ir gan plusi, gan mīnusi izmaksu un saistību ziņā. Cilvēki ir apdomīgi un domā par rītdienu — vai uzņemto slogu varēs iznest!
Turpmāk un arī nākamajā plānošanas periodā vairāk jādomā par paaudžu nomaiņu laukos un kā veicināt jauniešos vēlmi attīstīt arī citus uzņēmējdarbības veidus. Jauniešiem idejas ir, bet svarīgs ir arī starta kapitāls, lai tās īstenotu. Nodokļu slogam iesācējiem ir jābūt mazākam, un valstij — vēlmei redzēt Latvijā attīstītus lauku reģionus.