«Nav jau neatrisināmu lietu, vajag tikai risināt un darīt»

Personības

Kad pirms 15 gadiem Natālijas Gruikas vīrs viņai piedāvāja pārcelties uz Talsiem, viņas pirmā doma bijusi — nē, nekādā gadījumā, ko jūs esat iedomājušies, Rīgas meitene kaut kādā mazpilsētā! Bet, kā jau mums visiem zināms, laiks iet, un viss mainās. Tagad Natālija jau sešus gadus kopā ar ģimeni dzīvo Talsos un lepni sauc sevi par talsenieci.
Natālija ir dzimusi Rīgā,
bet viņas bērnība aizritējusi Aizkraukles rajona Koknesē. «Līdz septiņu gadu vecumam mani audzināja omīte, un tas bija tālu prom no Rīgas. Mana bērnība aizritēja ļoti skaistā vietā. Starp Pļaviņām un Koknesi, kur ir Kokneses pilsdrupas, pagāja mana bērnība. Esmu tur uzaugusi, dauzījusies kopā ar puišeļiem, kāpusi kokos, taisījusi štābiņus un darījusi visādas citas lietas. Var teikt, ka biju tāds puspuišelītis,» par bērnību stāsta Natālija.
Skolas gaitas viņa uzsākusi Rīgā. Mācījusies Rīgas 84. vidusskolā, kas atradusies turpat blakus mājām — Purvciemā. Pēc devītās klases pabeigšanas Natālija iestājusies Rīgas Valsts tehnikumā. Kad pārcēlusies uz Talsiem, pabeigusi arī studijas Biznesa augstskolas «Turība» filiālē Talsos.
«Vairāk vai mazāk esmu gājusi pa karjeras kāpnēm un dažādiem darbiņiem, ne dažādām skolām,» Natālija atzīst. Viņa atklāj, ka nākotnes plānos ir studēt personāla vadību, jo tas viņai ļoti interesējot.
Darba pieredze
Natālijai ir plaša. Pirmo darba pieredzi viņa ieguvusi, vēl mācoties tehnikumā. «Kā jau lielākajai daļai meiteņu mana pirmā darba pieredze bija saistīta ar kafejnīcām,» Natālija dalās atmiņās. «Var teikt, ka liktenis mani saveda kopā ar pareizajiem cilvēkiem. Viens foršs vīrs Vecrīgā bija uztaisījis kokteiļbāru «Tequila boom», un tā arī bija mana pirmā darbavieta. Sāku strādāt par viesmīli, pēc tam par bārmeni. Tur nostrādāju diezgan ilgi, kādus septiņus gadus kopā ar to, ka divus gadus biju dekrētā. Tā man bija tāda ļoti mīļa darbavieta, un arī cilvēki, ar kuriem, tur strādājot, iepazinos, ir mani draugi vēl joprojām,» viņa stāsta.
Pēc meitiņas piedzimšanas un dekrēta atvaļinājuma Natālija vēl kādu laiku strādājusi «Tequila boom», bet ātri vien sapratusi, ka šāds darbs ar bērnu un mājas dzīvi nav īsti savienojams. «Mammai tomēr ir jābūt vairāk mājās. Tā nu es sāku meklēt kaut ko nopietnāku un sāku strādāt apdrošināšanas kompānijā ADB «Gjensidige» par filiāles vadītāja vietas izpildītāju. Palīdzēju apdrošināšanas aģentiem, koordinēju viņus un kārtoju papīrus. Tas man bija tāds pirmais nopietnais biroja darbs, kad no deviņiem līdz pieciem esi savā vietā un tur tu strādā,» smej Natālija.
Bet gāja laiks, viss mainījās, un pēc darba apdrošināšanas sfērā Natālija strādājusi SIA «Arkolat», kas ir lielākais trauku un mājsaimniecības preču uzņēmums Baltijā. Viņa bijusi Horeca nodaļas vadītāja asistente. «Arī tur satiku ļoti foršus cilvēkus. Varu teikt, ka man tādā ziņā vienmēr ir ļoti laimējies, visās darbavietās apkārt vienmēr bijuši jauki un atsaucīgi cilvēki,» viņa smaidot piebilst.
Pēc SIA «Arkolat» sekojis darbs vēl daudzos un dažādos uzņēmumos, līdz Natālija sākusi strādāt SIA «Elektromontāža» par veikalu tīkla menedžeri, un tad, kā saka pati Natālija, noticis «lielais brīnums» — viņa palikusi stāvoklī ar savām dvīņu meitiņām.
«Kad piedzima dvīnītes,
tas arī bija tas brīdis, kad pieņēmām lēmumu pārcelties uz Talsiem. Tā ka var teikt — Talsos esam, tieši pateicoties viņām,» atzīst Natālija. «Rīgā pirms tam dzīvojām divistabu dzīvoklī. Kamēr nebija piedzimušas meitiņas, viss bija labi, vietas pietika, bet, kad tev piedzimst dvīnītes, tu saproti — divistabu dzīvoklis ir stipri par maz. Pie tam dzīvojām daudzdzīvokļu mājā. Pirmajā gadā nostaipījos ar ratiem augšā un lejā. Dzīvojot Rīgā, mēs paralēli Talsos uzturējām māju, kas ir mana vīra dzimtās mājas. Un tad nu viņam piedāvāju ideju, ka varbūt ejam dzīvot uz Talsiem, kas bija kaut kas pilnīgi pretējs tam, ko vēlējos pirms 15 gadiem, kad viņš man to piedāvāja pirmoreiz,» Natālija smejas. «Viņš sākumā bija šokā, jo ko gan mēs Talsos darīšot, bet beigās piekrita ar norunu, ka varam pārvākties uz šejieni, ja viņš atrastu darbu. Tajā laikā vīrs strādāja Rīgā autoservisā par vadītāju, un tā nu izdomāju, ka joka pēc aizsūtīšu viņa CV uz trīs lielākajiem auto centriem, kas nu šeit Talsos tajā laikā bija. Aizsūtīju, un izrādījās, ka visos trijos viņu bija gatavi ņemt darbā. Tā ka īsti pat vairs nebija par ko diskutēt,» teic Natālija. Lielākā meita tajā laikā bija pabeigusi Rīgā pirmo klasīti, un tā nu tieši pirms sešiem gadiem, 1. jūnijā, Natālija ar ģimeni no galvaspilsētas pārcēlās uz mierīgajiem Talsiem.
Natālija atzīst, ka viņa Talsus ļoti iemīlējusi.
Arī pirms pārcelšanās viņa ar ģimeni bieži braukusi pie vīra radiniekiem, un jau tad viņai šeit ļoti paticis. «Kad pārcēlāmies uz šejieni, visi jautāja: kā tu, Rīgas meitene, vari Talsos, kur nekas nenotiek? Man laikam arī vairs tā īsti nevajag, lai kaut kas notiek, jo šeit jau tāpat ir tik daudz labu lietu. Mazpilsētas šarms. Un sestdienas tirgus dienas — tas ir obligāts pasākums! Rīgā dzīvojot, uz tirgu nekad negāju, Talsos braucu uz tirgu, jo tas ir tik forši,» viņa atklāj un piebilst, ka daudzi gan saka: kurzemnieki esot iedomīgi, bet viņai gan pašai tā neliekas.
Pēc dekrēta atvaļinājuma Natālija sākusi strādāt par vadītāju Talsos, spēļu zālē «Klondaika». Viņa apgalvo, ka droši var teikt — tieši darbs «Klondaikā» ir viens no viņai vistuvākajiem. Pēc tam aptuveni pusgadu viņa strādājusi Mācību centrā «Buts» Talsu filiālē, bet tagad ir Kurzemes reģiona projektu vadītāja SIA «Hagberg», kas uzvarēja Talsu novada pašvaldības izsludinātajā iepirkumu konkursā par Talsu pilsētas apsaimniekošanu. «Mans pamatdarbs ir Talsos, jo Talsu pilsēta ir mūsu lielākais objekts, arī visatbildīgākais,» viņa smaidot saka. Lai gan iepriekšējā Natālijas darba pieredze bijusi pilnīgi citās nozarēs un sfērās, viņa sapratusi, ka arī ielu uzturēšana nebūs kaut kas tāds, ko viņa nespētu iemācīties, un šobrīd droši atzīst, ka ir ļoti iedegusies par šo darbu. «Man tiešām ļoti patīk! Daudz laika varu pavadīt svaigā gaisā, kas man nav mazsvarīgi, jo, kopš pārcēlos uz Talsiem, cenšos maksimāli daudz laika pavadīt ārpus telpām, laukā. Manuprāt, esmu savākusi ļoti labu, atbildīgu un pozitīvu komandu,» saka Natālija. Sākumā gan komanda bijusi nedaudz lielāka un darbinieku bijis vairāk, bet daži neesot vēlējušies darbu turpināt, un šobrīd palikuši paši centīgākie un rūpīgākie darbinieki, ar kuriem viņa ļoti lepojas. «Tagad man ir tādi riktīgi kapātāji, gan puiši, gan meitenes. Viņi visi ir ļoti atbildīgi, un man nav jāiespringst par katru sīkumu, jo zinu, ka varu uz viņiem paļauties. Varu droši piezvanīt, ja kaut kur ir kaut kas nekārtīgs, brigāde uzreiz aizbrauks un visu sakops. Viņi visi ir īsti sava darba entuziasti, kas iedegušies par saviem pienākumiem un to, kas viņiem uzticēts,» atklāj Natālija un piebilst, ka īpašu pacilātību viņa par savu komandu sajutusi pēc Talsu pilsētas svētkiem, kad daudzi atzinīgi novērtējuši viņas darbinieku paveikto. Cik operatīvi un kvalitatīvi viss sakopts, paveikts un izdarīts.
Natālija neslēpj, ka, protams, ne jau vienmēr sanāk dzirdēt tikai uzslavas. «Izrādās, ka mēs daudziem iedzīvotājiem arī traucējam, un tad rodas jautājums: kad tad lai mēs mums uzticēto darbiņu veicam? Cilvēki vēlas tīrību pilsētā, bet negrib trokšņus. Vēlas, lai Talsu pilsētā visur būtu skaisti zālieni, bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam, piemēram, saspiest ežus, kā to mums ir aizrādījuši daži iedzīvotāji. Dažu brīdi šķiet, ka aizejam pilnīgās galējībās, un tādos brīžos gribas sev pajautāt — kas gan sekos tālāk?» aizdomājas Natālija.
«Bet mums ir jāstrādā. Līdz septiņiem rītā pilsētas ielām jābūt sakoptām, un kā gan lai mēs to paveicam, ja nevaram strādāt nakts laikā?» viņa skaidro pašreizējo situāciju, aicinot iedzīvotājus būt saprotošākiem. Esot izdomāti dažādi varianti, lai tīrīšanas mašīnas padarītu nedaudz klusākas, lai tās pēc iespējas mazāk traucētu iedzīvotāju mieru, kad tās, uzkopjot pilsētas ielas naktīs, pabrauc garām mājām, bet vietās, kur pūtēji varētu traucēt iedzīvotājiem, tie aizstāti ar slotām, lai tikai mazinātu iedzīvotāju diskomfortu.
Viņa izsaka varbūtību, ka iedzīvotāju neapmierinātība, iespējams, saistīta ar to, ka SIA «Hagberg» Talsos ienācis no Rīgas. Tādēļ daudzi varbūt domā, ka tajā strādā tikai rīdzinieki, kas atņem darba vietas talseniekiem. «Mums komandā nav neviena rīdzinieka. Visi darbinieki ir vietējie cilvēki, un viņiem rūp, lai mūsu pilsēta būtu skaista, tīra un sakopta,» teic Natālija un piebilst, ka, neskatoties uz spraigo darba ritmu un dažādajiem izaicinājumiem, jo citreiz sanākot celties jau piecos vai četros no rīta, viņai šis darbs kļuvis mīļš.
Paralēli visiem citiem darbiem
Natālija jau vairāk nekā desmit gadu nodarbojas ar kāzu organizēšanu un vadīšanu. Tas ir viņas sirdsdarbs. «Kā es saku saviem draugiem, man patīk katru gadu vismaz trīsreiz apprecēties, jo svētku burvība ir tik fantastiska!» viņa smaidot bilst un atklāj, ka patīkot radīt prieku un iepriecināt citus. «Arī pati vienmēr esmu pozitīva, neskatoties ne uz kādām dzīves pārmaiņām. Nav jau tā, ka visur man vienmēr ir gājis ļoti vienkārši un viegli, esmu cīnījusies, bet mans dzīves moto ir tāds, ka nevar nokārt galvu. Ir jāiet uz priekšu un jāturpina smaidīt. Smaidi, esi pozitīvs, un viss sakārtosies! Nav neatrisināmu lietu, vajag tikai risināt un darīt,» aicina talseniece.