Aizvadīta Abavas senlejas ceļotāju diena

Kultūra

Jau trešo gadu notika Abavas senlejas ceļotāju diena, kas tūrisma norisēs vieno Kandavu, Sabili un Rendu. Šogad tikāmies 24. augustā, kad pārgājienā Čužu takā pie Kandavas bija iespēja izzināt sēnes, bet Sabiles pilsētā — augus. Vakara noslēgumā Rendā ceļotāju dienas dalībnieki klausījās Vara Vētras dziedāšanā un ģitārspēlē, kā arī izdejojās zaļumballē.
Raksta autore ceļotājiem pievienojās pārgājienā Sabilē, kas bija veltīts augiem. Sabiles pārgājienu vadīja Sabiles entuziasts un vides gids Māris Lācis, kura teatrālajā stāstījumā un daudzpusīgajās zināšanās ir prieks klausīties ikvienā ekskursijā. Pārgājienā devāmies pa Sabiles pastaigu un velotaku, kuru ir izstrādājis Māris un par kuru Sabiles tūrisma informācija centrā ir pieejams arī buklets.
Pārgājiens kā konkurss
Mūsu gids pārgājienu bija nolēmis veltīt kopīgai augu atpazīšanai, sarīkojot konkursu par to, kurš no pārgājiena dalībniekiem atpazīs visvairāk augu. Pārgājienu sākām, Māra vārdiem sakot, «tādā bioloģiskā tuksnesī kā autoosta», bet šajā augu «tuksnesī» vien mēs atradām jau 25 sugas — pienenes, pelašķus, ceļmallapas un citus augus.
Konkurss turpinājās, un, tālāk ejot, noteikums palika viens — nevarējām vairs nosaukt jau minētos augus. Māris visu cītīgi pierakstīja, un jaunu sugu atradējam pienācās aproce vienā no Sabiles krāsām — dzeltena, violeta vai zaļa. Uzdevums skaidrs — kurš pārgājiena nobeigumā būs sakrājis visvairāk krāsaino aproču.
Interesanti par dzīvo dabu
Māris teica, ka neesot labs augu pazinējs, taču pa ceļam dalībniekiem sniedza vērtīgu informāciju par augiem, piemēram, segliņa ogu sēklas ir indīgas, taču to izmanto tautas medicīnā pret zobu sāpēm, ieliekot sēklu zobā, bet, ja sēklu tur pārāk ilgi un pēc kāda laika neizņem, tad zobs var arī nonīkt. Putni segliņa ogas ēd ar visām sēklām, bet, pateicoties putnu ātrajai vielmaiņai, sēklas putniem neko sliktu nenodara.
Pie Sabiles autoostas aug valrieksts. Māris esot redzējis, ka vārnas ņem valriekstus knābī, lido augstu gaisā un met riekstus lejā, lai tos pārplēstu un tiktu pie vērtīgās mantas, kas atrodas zem biezās čaulas.
Ja nevaram saprast, vai atrastais koks ir ieva, tad ievas koku varam atpazīt pēc tā specifiskās smaržas, nolaužot un pasmaržojot zariņa kātu.
Mūsu gids atrada struteni un stāstīja, kā ar šī auga sulu var tikt galā ar kārpām, bet kāda pārgājiena dalībniece papildināja stāstījumu ar savu pieredzi par kārpu noņemšanu: vecā mēnesī ņem kartupeli, pārgriež to uz pusēm, pusi kartupeļa izmet, bet otru pusi norok zemē, sakot: «Kartupeli, kartupeli, ņem manu kārpu līdzi!»
Pārgājiena vadītājs, protams, neiztika bez jokiem, pastāstot, ka smiltsērkšķis viņam reiz sagādājis galvassāpes. Izrādās, kādā ekskursijā viņš zaudējis desmit minūtes, kādam igauņu ceļotājam cenšoties iemācīt izrunāt vārdu «smiltsērkšķis». Arī kāds pārgājiena dalībnieks mazliet paķircināja Māri, jautājot, vai viņš zina augu «papse»? Mūsu gids mazliet apjuka, jo pirmo reizi dzirdēja tādu vārdu, un saņēma jautru paskaidrojumu, ka tas esot papeles un apses krustojums.
Mūsu daba alfabēta burtos
Māris pārgājiena laikā rīkoja arī mazus mūsu pelēko šūniņu treniņus, piemēram, pēkšņi apstājās un ļoti ātri lika nosaukt augus uz visiem alfabēta burtiem. Iesprūdām uz burtu «ļ», bet Māris palīdzēja pats, nosaucot augu «ļaunā gundega». Augs ar šādu nosaukumu patiesi ir. Bet visa grupa netikām galā ar burtu «ņ», jo nevarējām atcerēties augu, kura nosaukums sāktos ar šādu burtu. Māris nosmaidīja, ka jāuzraksta kādam zinātniskais diplomdarbs, lai latviešu valodā atrastu augu ar burtu «ņ». Raksta autorei pēc šī uzdevuma vēl mājās nebija miera, bet interneta resursos tik un tā neizdevās atrast auga nosaukumu latviešu valodā, kas sāktos ar burtu «ņ».
Otrs ļoti interesants Māra dotais uzdevums — nosaukt augus, kuros ir putnu vai dzīvnieku vārdi. Šādi nosaukumi no grupas plūda kā no pārpilnības raga: žagatiņa, kazene, lāčoga, biškrēsliņš, dzērvene, gaiļpiesis, gandrene, vistene, vilkābele, cūcene, cīrulītis, zaķkāposti, kaķpēdiņa, zirgskābene, vēršmēle, cūkausis, bitene, zirgkastaņa u. c. Mums ir ļoti interesanta un bagāta valoda.
Pārgājiena «rezultāts»
Mūsu augu meklējumos, nemaz īpaši nepētot, jautrās sarunās bijām saskaitījuši 99 augu sugas. Ja mēs iebristu pļavā un sāktu sīki pētīt katru kvadrātcentimetru un arī jau noziedējušo augu saknes, tad jau vienā vietā atrastu milzum daudz augu sugu. Pārgājienā esošie augu pazinēji papildināja, ka Latvijā dabīgajās pļavās uz vienu kvadrātmetru varot saskaitīt pat 50 augu sugu, kas ir vairāk nekā tropos, bet diemžēl dabīgo pļavu platības Latvijā ar katru gadu samazinās.
Sabiles pārgājiena uzvarētāja bija no Rīgas. Viņa pārgājiena laikā bija sakrājusi 17 aproces, atpazīstot daudzus augus, ko citi neievēroja vai nezināja. Dāvanā no mūsu gida viņa saņēma grāmatu, protams, par augu tēmu.
Arī nākamajā gadā Abavas senlejas entuziasti plāno rīkot Abavas senlejas ceļotāju dienu, lai ar interesantiem stāstījumiem un pasākumiem Kandavā, Sabilē un Rendā kopīgi iepazītu un izzinātu Abavas senlejas zināmās takas un nezināmās ne-takas. Gaidīsim ciemos Abavas senlejā!

Sanda Poriņa,
Sabiles tūrisma informācijas centra vadītāja