Rudens avenēm šogad neparasti agra raža

Lauksaimniecība

Vandzenes puses «Mazkuģnieku» saimniecībā ir plaša teritorija ar avenēm — gan vasaras, gan rudens.
Rudens aveņu audzēšana
pirms apmēram 10—15 gadiem Latvijā šķitusi nereāla un neiespējama, un daudzi nav ticējuši, ka tādas ir un aug tepat. Laurai Lormanei ideja par aveņu audzēšanu neradās no zila gaisa, bet tā nāk mantojumā no tēva — Imanta Brauera. Viņš iesāka, un meitai atlika vien turpināt. Tāpat svarīgs faktors rudens aveņu izvēlē bija ražas secīgums — saimniecībā vasarā iesāk ar zemenēm, kam seko vasaras avenes, tāpēc bija vajadzīgs kaut kas, kas turpinātu. Rudens avenes bija labs variants, lai secīga būtu arī naudas plūsma. Lauras vecāki pirmās avenes iestādījuši 2000. gadā, bet Laura pati ar to nodarbojas trīs gadus.
Aveņu dzīves ilgums ir atkarīgs no to kopšanas. Rudens avenes ražo ogas apmēram desmit gadu garumā, bet vasaras aveņu jaunās šķirnes, kas ļoti intensīvi dod ražu, parasti kalpo piecus—septiņus gadus. Laura Lormane atklāj, ka raža ogām praktiski veidojas jau iepriekšējā gada rudenī. Piemēram, zemenēm ziedaizmeši veidojas jau augustā, un tiem, kas saveidojas, pavasarī var koriģēt lielumu, bet daudzumu īpaši ietekmēt vairs nevar. Protams, ražu ietekmē arī laika apstākļi.
«Vispirms jāsāk ar mēslošanu. Slimības un kaitēkļi arī uzrodas ar katru gadu arvien vairāk. Ja tad, kad mani vecāki sāka stādīt rudens avenes, tās audzēt bija ļoti viegli — rudenī bija jānopļauj, jāsamēslo, un viss, — tad pēdējos gados ir jau parādījušies kaitēkļi, kas bojā gan ogas, gan pašus stādus. Par kaitēkļiem mums pašiem bija atklājums. Jau pagājušajā gadā nedaudz parādījās, un šogad arī ir, un šādos apstākļos ir jāpārkārto audzēšana. Pēdējos gados ir ļoti silts rudens. Mans uzskats ir tāds, ka pļaut var tad, kad nokrīt lapas. Kamēr avene ir zaļa, tikmēr nevajag to darīt. Vai nu to dara agri pavasarī, vai arī novembra beigās, decembrī,» stāsta aveņu audzētāja, kuras saimniecībā avenes tiek pļautas ar traktoru. Ar vasaras avenēm tā darīt nevarot, jo tās ogas ražo uz otrā gada dzinuma. Vasaras avenes saimniecībā arī netiek apgrieztas, bet vispār, ja dzinumi iet augstāk par cilvēka augumu, tās var griezt.
Vasaras aveņogas no rudens ogām
atšķiras ar smaržu, garšu, un vīnam atšķiras arī krāsa — vasaras ir gaiši rozā, bet rudens — tumši sarkans.
«Tik agri, kā šogad, mēs nekad neesam lasījuši rudens avenes. Parasti viss sākas augusta beigās, septembra sākumā, bet nu mēs lasām jau otro nedēļu. Pats vēlākais, kad līdz šim ir lasīts, kad nebija salnas, bija 7. oktobris. Ja temperatūra ir ap nulli, tas īpaši netraucē. Un, ja nedēļu no vietas līst, tad ogas paliek ūdeņainas un nav garšīgas. Šogad arī ogām ir ļoti laba cena, bet kā jau visur — paralēli ceļas cenas arī visam pārējam,» turpina L. Lormane.
Saimniecības teritoriju
neierobežo ar žogu, jo ir liela platība, kas arī mainās. Un teritorijā neviens garnadzis nav manīts, jo avenes, lai kaut kas būtu, ir jālasa kādu stundu, tādēļ tās nav ērts laupījums. Nevar tā vienkārši ieskriet un paņemt. «Un tautas modrā acs no centra ļoti palīdz, jo no jaunajām mājām var redzēt visu, un mums jau zvana, ja, piemēram, svētdienās kāds ir atbraucis, jo visi zina, ka tad nestrādājam,» smej saimniece.
Lauras vecākiem kādreiz bijusi desmit hektāru vasaras aveņu platība, bet nu tā tika samazināta līdz pieciem. Bijusi arī šķirņu revīzija. Tie aveņu krūmi, kuru ogas nav transportizturīgas un nav tirgus ogas, tika izmesti. Atstātas tika piecas šķirnes, kas secīgi arī dod ražu. ‘Oktāvija’ ir vasaras avene, un tās raža pārklājās ar rudens avenēm.
Saimniecībā ir arī melno aveņu šķirne. Laura nopirkusi pirmos desmit stādus Lietuvā. Ja tās pārziemos, tad nākamajā gadā tiks stādītas jaunas. Avenes un kazenes vairojas ar atvasēm, bet šīs vairojas, kad zars ir pie zemes un izdzen saknīti. Šī nav īsti tradicionālā avene, bet atkal kaut kas jauns. Ogas pēc struktūras atgādina gumiju un ir transportizturīgas. Melnā avene nav tas pats, kas kazene.
Tirgū prasības ir atšķirīgas. «Viens grib lielās un skābākās ogas, otrs prasa mazākas un saldākas. Ar pašlasītājiem īpaši neaizraujamies, jo pēc daudziem ir jāpārlasa, un mēs neesam ar to mierā. Rudens aveņogu būs ļoti daudz, jo gali vēl zied, tad seko zaļās ogas, un zemākais stāvs tagad ražo. Avenēm patīk, ka tās palutina. Tām patīk ēst,» dalās Laura, kas arī pastāsta, ka avenes nelaista, jo tam vajag lielus līdzekļus, un nav tādu apstākļu. «Bet mēs atradām vienu firmu, kas sastādīja mēslošanas plānu, un īstenībā, tas darbojas. Šis gads, kas ir pirmais, kad tika izmantots plāns, salīdzinot ar pagājušo gadu, jau ir nesis rezultātus,» nobeidzot sarunu, atklāj saimniece.