«Baltijas ceļa» mācība

Kultūra

23. augustā, valstī atzīmējām «Baltijas ceļa» 30. gadadienu.
Izaugusi un uz savām kājām stingri nostājusies jauna paaudze kopš pasaulē nebijušā notikuma — 600 kilometru garā ķēdē vienlaikus rokās sadevās ap diviem miljoniem Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju, lai miermīlīgā demonstrācijā apliecinātu visu triju Baltijas valstu vienotu vēlmi pēc brīvības.
Baltijas valstis 1940. gadā okupēja Padomju Savienība, iepriekš par to 1939. gada 23. augustā Maskavā slepeni vienojoties ar nacistisko Vāciju. Šis dokuments tiek saukts par Hitlera—Staļina paktu vai par Molotova—Ribentropa paktu (pēc parakstītāju uzvārdiem: PSRS ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops).
80. gadu nogalē Molotova—Ribentropa pakta sekas Baltijas valstīs joprojām bija skaudri jūtamas. Okupācija turpinājās, bet PSRS noliedza pakta eksistenci un turpināja apgalvot, ka Baltijas valstis Padomju Savienībā iestājušās brīvprātīgi. 1989. gada 23. augustā, Molotova—Ribentropa pakta parakstīšanas 50. gadadienā, trīs Baltijas valstu iedzīvotāji prasīja pakta slepeno protokolu publisku atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.
«Baltijas ceļu» organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības: «Rahvarinne» Igaunijā, Latvijas Tautas fronte un «Sajūdis» Lietuvā. Dalībnieki pulcējās akcijas norises pilsētās, ciemos vai arī organizēti vai paši ar transportu devās uz tām «Baltijas ceļa» norises vietām, kur tas veda cauri mazāk apdzīvotām teritorijām.
Berlīnē, Ļeņingradā, Maskavā, Melburnā, Stokholmā, Tbilisi, Toronto un citviet pasaulē notika solidaritātes apliecinājuma mītiņi «Baltijas ceļa» atbalstam.
Kopš iekļaušanas PSRS 1940. gadā Baltijas valstu iedzīvotāji bija spiesti dzīvot Komunistiskās partijas diktatūras apstākļos: domas un vārda brīvība netika nodrošināta. 1986. gadā Padomju Savienības Komunistiskā partija pieņēma t. s. Atklātības politiku vides aizsardzības jautājumos un saistībā ar staļinisma noziegumiem. Sāka veidoties sabiedriskas organizācijas, kas savus uzskatus un neapmierinātību ar esošo situāciju pauda aizvien atklātāk.
Protesta akcijas lielākais panākums bija PSRS piekāpšanās Baltijas valstu iedzīvotāju kopējā protesta priekšā, atzīstot pagātnes noziegumus. PSRS atzina Molotova—Ribentropa pakta eksistenci un pasludināja to par spēkā neesošu. Tas kļuva par vienu no būtiskākajiem soļiem ceļā uz neatkarīgu valstu atjaunošanu Baltijā.
«Baltijas ceļš» panāca lielu starptautisku publicitāti visu trīs valstu kopējai cīņai. Tas deva grūdienu demokrātiskām kustībām arī citviet pasaulē, bija pozitīvs piemērs citu valstu neatkarības atjaunošanas centieniem, arī Vācijas atkalapvienošanās procesam.
«Baltijas ceļš» apliecināja, ka ticība demokrātiskām idejām vieno Baltijas valstu iedzīvotājus. Šādi stiprināta brālības, vienotības un kopēja mērķa izjūta kļuva par nozīmīgu faktoru politiskās līdzdalības nodrošināšanai, kas noveda pie Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas.
«Baltijas ceļš» iekļauts UNESCO programmas «Pasaules atmiņa» starptautiskajā reģistrā (programmas mērķis ir saglabāt bibliotēku un arhīvu krājumus, padarīt tos pieejamus visā pasaulē).