Pārtrauc Talsu tirgus projektu, kam jau izlietoti 111 tūkstoši eiro

Talsu novads

1967. gadā celtais Talsu tirgus ir nožēlojamā stāvoklī. Iecere uzbūvēt jaunu un labiekārtot teritoriju, kas Talsu novada pašvaldībā radās jau 2015. gadā, ir atmesta. Ceturtdien, 15. augustā, Talsu novada domes deputāti nolēma pārtraukt Talsu tirgus pārbūves projektu. Galvenais šāda lēmuma iemesls — pārāk lieli iespējamie riski, ja projektu turpinātu.
Idejas pirmsākumi
Talsu tirgus pārbūves idejas pirmie aizmetņi meklējami jau 2015. gadā, kad tika apstiprināts Investīciju plāns, kur kā prioritāte bija norādīta Stendes pilsētas industriālās teritorijas revitalizācija, alternatīva — Talsu tirgus pārbūve. Tā paša gada novembrī tika veikti precizējumi Investīciju plānā, mainot prioritāro ideju, ņemot vērā tā brīža īstenošanas iespējas un esošo tirgus situāciju. 2016. gadā Reģionālās attīstības koordinācijas padome Talsu tirgus pārbūves projekta ideju apstiprināja. Un tā sākās «ilgais ceļš kāpās»… Līdz ceturtdien, 15. augustā, ceļš vairāku gadu garumā ar diviem Talsu novada domes sasaukumiem, trīs domes priekšsēdētājiem (Aivaru Lācaru, Edgaru Zelderi un Daini Karolu) noslēdzās, rezultātā pašvaldībai izlietojot jau aptuveni 111 000 eiro, bet tirgum tā arī paliekot savā traģikomiskajā stāvoklī.
Projekta virzība šo gadu laikā bijusi ārkārtīgi smagnēja, lēna un sarežģīta. Rezultātā bija plānots iegūt pārbūvētu Talsu tirgus paviljonu, saglabājot to esošajā izmērā, un ražošanas telpas, kur attīstītu vieglās rūpniecības ražošanu, kā arī stāvlaukumu pie ēkas. Projektā bija paredzēts izveidot jaunas darba vietas un piesaistīt uzņēmumu privātās investīcijas 855 324 eiro apjomā. Saskaņā ar iesniegto projekta pieteikumu Talsu pilsētas tirgus pārbūvei plānotais kopējais finansējums ir 2 321 112 eiro, no tā ERAF finansējums — 1 347 059 eiro apmērā, informē Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko. Jāteic, ka šī informācija ir par pēdējo projekta variantu, jo sākotnēji to bija plānots realizēt vērienīgākā un dārgākā apjomā, kas laika gaitā atmests un samazināts.
Kāpēc process ilga vairākus gadus?
Jau 2016. gada jūnijā pašvaldība noslēdza līgumu ar SIA «Campaign» par pilna Talsu tirgus pārbūves un labiekārtošanas projekta izstrādi par summu 108 164,12 eiro. Decembrī SIA «Campaign» pašvaldībā iesniedza būvprojektu minimālajā sastāvā. Uzņēmums saņēma avansu 20% apmērā no līguma summas (vairāk nekā 19 000 eiro), un līgumā bija paredzēts, ka 70% avanss (vairāk nekā 67 750 eiro) tiks samaksāts, kad būvprojekts būs pabeigts un pilnā sastāvā saskaņots būvvaldē. Lai arī tas netika un joprojām nav izdarīts, pašvaldība SIA «Campaign» samaksāja 70% no līguma summas. Tātad kopumā šim uzņēmumam pašvaldība samaksāja aptuveni 86 750 eiro.
Kad pie varas nāca jaunais domes sasaukums ar Edgaru Zelderi priekšgalā, pašvaldība ar šo uzņēmumu lauza līgumu, jo SIA «Campaign» kavēja projekta iesniegšanas termiņu. Tad tika mainīta tirgus koncepcija, lai palielinātu attiecināmo izmaksu apjomu, un piesaistīts jauns projektētājs SIA «Alberta projekti». Arī šis uzņēmums neiz-strādāja būvprojektu pilnā sastāvā, jo pieprasīja papildu finansējumu, ko pašvaldība nebija gatava piešķirt. Tika lauzts līgums un izsludināts jauns iepirkuma konkurss par tirgus pārbūves projekta izstrādi pilnā sastāvā, kur uzvarēja SIA «Joe». Pirms tam, šī gada martā, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai nosūtīta Talsu novada pašvaldības vēstule, kurā atsaukts iesniegtais projekta iesniegums un norādīts nākamā iesnieguma plānotais iesniegšanas termiņš — novembris. Bet tagad deputātu vairākums ir nolēmis, ka Talsu pilsētas tirgus pārbūves projekta sagatavošana ir jāpārtrauc un atkārtoti nav jāiesniedz. Iemesli šādam lēmumam ir vairāki. Pirmkārt, iespējamie tiesvedību draudi, jo sākotnējais projektētājs SIA «Campaign» pastāv uz savām autortiesībām un apšauba tālākā būvprojekta, kas balstās uz uzņēmuma izstrādātā apjoma, izmantošanas likumību. Otrkārt, bažas par Eiropas Savienības (ES) finansējuma zaudēšanu, jo, iespējams, projektu nevarētu realizēt nepieciešamajos termiņos. Treškārt, tirgus projekts jau sākotnēji esot bijis pārāk grandiozs un neizdevies. Ceturtkārt, ir bažas par pašvaldības iespējām projektu līdzfinansēt, jo ir mainījušies projektu finansēšanas nosacījumi, tāpēc pastāvot iespēja, ka aizņēmumu Valsts kasē varēs saņemt tikai par attiecināmo izmaksu daļu, kas nenodrošinātu projekta rezultātu sasniegšanu. Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece deputātiem komiteju sēdēs gan skaidroja, ka projektu varētu realizēt un, visticamāk, autortiesības netiktu apstrīdētas, un arī termiņos izdotos iekļauties. Tomēr būtu nepieciešami vēl aptuveni 70 tūkstoši eiro, lai varētu pabeigt būvprojekta izstrādi.
«Saprotot mūsu budžeta ierobežotās iespējas un apgrūtinātos attīstības projektu nosacījumus, apzināmies, ka nevaram riskēt. Līdz šim iesāktā projekta gaita ir bijusi ļoti smagnēja, plānotie darbi raisījuši plašas domstarpības lēmējvaras vidū, ir bijis grūti vienoties par turpmāko rīcību. Ļoti būtisks apsvērums ir arī nepieciešamais līdzfinansējums: ja neizdodas piesaistīt aizņēmumu pilnā apmērā, tad par budžeta līdzekļiem šo projektu realizēt nevarēsim. Tā riskēt šobrīd nevēlamies,» paskaidroja D. Karols. Viņš uzskata, ka šī brīža prioritāte ir investīciju ieguldīšana izglītības infrastruktūras projektos, tāpat tika uzsvērta vajadzība sakārtot ielas.
Deputātu viedokļi
15. augusta domes sēdē par attiecīgo jautājumu tika raidīti pārmetumi gan iepriekšējā domes sasaukuma, gan tā laika pašvaldības izpilddirektora Alda Vilsona, gan bijušā domes priekšsēdētāja Edgara Zeldera virzienā. Tika piesaukts arī neapmierinošs izpildvaras darbs.
Deputāte Inga Gluzda raidīja pārmetumus attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas un domes vadības virzienā. Viņasprāt, tirgus ideja jau sākotnēji bija neizdevusies. «Nauda ir izniekota, un apzinos, ka ar katru dienu tā tikai pieaug, tāpēc šis process ir jāpārtrauc,» sacīja I. Gluzda. Savukārt Edmunds Demiters procesu ar Talsu tirgus pārbūves projektu nodēvēja par divu domes sasaukumu neveiksmīgu lēmumu rezultātu, uzsverot, ka ierēdņiem šajā gadījumā vainu nevar uzvelt.
«Liela nauda ir izlietota nelietderīgi, bet mums noteikti ir jāatgriežas pie tirgus jautājuma, jo tādā stāvoklī, kāds tas ir Talsos, citviet ir jāpameklē… Mums par to vajadzētu justies ļoti neērti iedzīvotāju un viesu priekšā,» teica Miervaldis Krotovs.
Kur paliks izlietotie 111 tūkstoši eiro?
«Bet kas notiek tālāk? Nevienam nav noslēpuma, ka tirgus mums ir nožēlojamā stāvoklī. Es cenšos izvairīties un tur neiet, jo ir neērti,» pauda deputāte Daiga Feldmane. Domes priekšsēdētājs sacīja, ka, viņaprāt, neviens no sēdošajiem pie galda nevar apstiprināt, ka nākamgad Talsos būs jauns tirgus. «Es domāju, ka ikviens no mums ir ieinteresēts veikt uzlabojumus tirgū,» teica D. Karols. Bet to, kad konkrēti to varētu paveikt, netika minēts.
Tā kā šo gadu laikā Talsu novada pašvaldība šī projekta izstrādē ieguldījusi jau 111 493 eiro, deputāti sprieda, kā rīkoties, lai daļu no šīs naudas atgūtu. Jo īpaši uz to uzstāja Ilva Norenberga un Lauris Pīlēģis. Deputāti pēc plašām diskusijām nolēma papildināt lēmumprojektu ar punktu, ka D. Karolam ir nekavējoties jāizdod rīkojums organizēt izvērtēšanu par iespējamiem pārkāpumiem un zaudējumiem projekta realizācijas gaitā. Līdz 30. septembrim jāsniedz domei juridisks atzinums par izvērtējumā konstatēto un iespējamo tālāko rīcību.
Kā «Talsu Vēstīm» skaidroja Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece, ES finansējums, kas bija paredzēts Talsu tirgum, tiks pārdalīts divām citām iecerēm: pirmkārt, Stacijas ielas un daļējai Dumpīšu ielas atjaunošanai Stendē, tādējādi atbalstot uzņēmējus, un otrkārt, Stendes ielas atjaunošanai un rotācijas apļa izveidei pie Soda priedes Talsos. Deputāti šīs ieceres ir atbalstījuši.