Neviena projektu programma nav palaista garām

Mūsu Cilvēks XXI Gadsimtā

Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja Jolanta Skujeniece stāsta, kā pašvaldībai veicies ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvi šajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Pašlaik norit intensīvs darbs, jo vairāki objekti ir būvniecības procesā un vairāki vēl tikai taps.
Nodaļas vadītāja skaidro, ka galvenā problēma šajā periodā sākās ar to, ka projektu ieviešana nopietni aizkavējās, proti, viens, divi gadi bija kā ieskriešanās, jo valstī vēl nebija normatīvās bāzes, tāpēc projektu iesniegšana nebija iespējama. «Šī plānošanas perioda reālā darbība sākās tikai 2016. gadā. Un, kad tas notika, viss nāca ar lielu vilni, kas parāva sev līdzi cenu kāpumu būvniecībā visā valstī un šogad radās arī kredītu problēmas, sagādājot mums sarežģījumus iegūt finansējumu. Un tas rada nākamo problēmu vilni. Šī iemesla dēļ, visticamāk, pašvaldība nevarēs īstenot visas ieceres vai arī īstenošanas termiņš būs ilgāks, taču kopumā ES projekti tiks īstenoti un paredzētie rādītāji — sasniegti. Piemēram, kredītu problēmu dēļ sinagogas atjaunošana Sabilē pašlaik ir apstājusies līdz brīdim, kad dabūsim līdzekļus. Iepriekšējā plānošanas periodā nebija tik liela sastrēguma,» pauž J. Skujeniece.
«Šis periods, manuprāt, izceļas
arī ar pietiekami atšķirīgiem un stingrākiem noteikumiem, nekā tas bija iepriekšējā periodā. Sasniedzamie rezultāti struktūrfondiem, kas ir saistīti ar uzņēmējdarbības atbalstu, bija reālāki, tie nebija tik neprognozējami, kā tagad. Tāpēc šobrīd daudzas pašvaldības struktūrfondu projektos uzņēmējdarbības atbalstam izvēlas būvēt ielas, kas sākotnēji uzraugošajām institūcijām ne pārāk patika, bet ar ielu pārbūvi var nodrošināt labas kvalitātes publisko infrastruktūru un atbalstīt uzņēmējus. Šis plānošanas periods kopumā bija ļoti vērsts uz uzņēmējdarbības attīstību. Jo-projām turpinām novadā īstenot arī ļoti vērienīga apmēra veselības projektu, kāda līdz šim nav bijis. Tāpat ir virkne mazāka apjoma projektu, piemēram, Talsos uzstādītas videonovērošanas kameras, atjaunotas kinoteātra «Auseklis» telpas un Talsu novada muzejā izveidota jauna ekspozīcija projekta «Baltu ceļš» ietvaros. Atjaunotas divas estrādes — Tiņģerē un Valdemārpilī. Pateicoties «Leader» projektiem, atjaunoti bērnu rotaļu laukumi Tiņģerē un Virbos, Pastendē uzsāksies remontdarbi brīvā laika pavadīšanas centrā u. c.
Pašlaik esošais plānošanas periods norit pilnā sparā, vairāki projekti ir procesā, turklāt ir projekti, kas vēl turpināsies un sāksies nākamajā gadā. Piemēram, grants ceļu pārbūve, mācību vides uzlabojumi (mēbeles, tehnika, remontdarbi) — Talsu 2. vidusskolā, Talsu Valsts ģimnāzijā, Talsu pamatskolā un Sabiles pamatskolā. Pašlaik izskatās, ka viss ar ES finansējumu iecerētais tiks realizēts,» spriež nodaļas vadītāja.
Tā kā Talsu tirgus pārbūves projekts ir atcelts,
tam paredzēto ES finansējumu pārdalīs divām citām iecerēm: pirmkārt, Stacijas ielas un daļējai Dumpīšu ielas atjaunošanai Stendē, tādējādi atbalstot uzņēmējus, un, otrkārt, Stendes ielas atjaunošanai un rotācijas apļa izveidei pie Soda priedes Talsos. Diemžēl Rīgas ielai Talsos, par ko Talsu novada domes vadība runājusi jau krietnu laiku, neesot iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu, jo tā neatbilst projektu nosacījumiem.
«Ja runājam par ēku atjaunošanu — Talsu Galveno bibliotēku, sinagogu Sabilē un Firksu-Pedvāles muižu, kur būs starptautiska mākslinieku rezidence (šis gan nav pašvaldības objekts, bet ir sadarbība) —, būs īpaši jāpiedomā, lai izdotos tās piepildīt, un būs labi jāpierāda savs darbs, radot pievienoto vērtību, lai iedzīvotāji tur var iegūt kaut ko vērtīgu, nozīmīgu,» pārdomās dalās J. Skujeniece.
Vaicāta, vai nodaļā bijis pietiekams darbinieku skaits, viņa atbild, ka šī plānošanas perioda laikā nevienā brīdī nav bijis pilns sastāvs, jo visu laiku ir kāda brīva vakance, pašlaik tādu ir trīs. Tas, protams, ietekmē paveicamo darbu apjomu, tempu, un steigā pastāv lielāka iespēja pieļaut kļūdas. «Tas nav viegli. Mums, esošajiem darbiniekiem, ir ļoti liela slodze, lai mēs visu paspētu,» atklāti teic nodaļas vadītāja.
Spriežot par nākamo plānošanas periodu,
J. Skujeniece domā, ka arī turpmāk tas varētu būt vērsts uz uzņēmējdarbības atbalstu. «Protams, ka šobrīd ir vēl daudz nezināmo, tajā skaitā ES finansējuma apjoms, bet pieļauju, ka daudzas lietas turpināsies līdzīgi. Pirmie divi gadi droši vien atkal būs ieskriešanās periods. Sanāksmēs par nākamo plānošanas periodu esam informēti, ka, iespējams, varētu būt vairāk atklātie projektu konkursi, mazāk «iezīmētās» naudas projektu īstenošanai. Acīmredzot pieredze rāda, ka ne visiem līdzekļus, kas ir «iezīmēti» konkrētām pašvaldībām, ir iespējams apgūt. Pieļauju, ka šāds variants nav nemaz tik slikts, jo šādā veidā tiks dota iespēja tiem, kuriem vajag un kuri var,» pauž J. Skujeniece.
Talsu novads ir ļoti īpašs Latvijā ar to, ka te ir četras pilsētas — Talsi, Sabile, Stende un Valdemārpils, tā nav nevienā citā novadā. Līdz ar to iespējas jādala ar četri. «Tas nozīmē, ka Talsi neattīstās ātrāk par citām pilsētām Latvijā. Ir pilsētas, kas attīstās straujāk, bet ir arī tādas, kas attīstās tādā pašā tempā kā mēs. Protams, gribētos, lai tas notiek straujāk un acīmredzamāk, bet esam izmantojuši iespējas pieteikties visās projektu programmās, nekas nav palaists garām,» stāsta J. Skujeniece.