Mērsraga mākslas un mūzikas skolai ir, ar ko lepoties

Mērsraga novads

Aktuāli šoreiz šķita uzzināt, kā darbs norit mācību iestādēs, kas ir mazākā novadā un arī pošas jaunajam mācību gadam. Devāmies uz Mērsraga mūzikas un mākslas skolu. Tikāmies ar direktori Alitu Ozoliņu, kura gan atbildēja uz jautājumiem, gan izrādīja skolu, kas atrodas zem viena jumta ar Mērsraga vidusskolu. Mūzikas un māksla skola ar savu darbību ieņem nozīmīgu vietu novada sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
— Vai mākslas un mūzikas skola piedalās novada pasākumos un konkursos? Kādi ir panākumi?
— Mērsraga novada pasākumos piedalāmies gandrīz simtprocentīgi. Visur, kur mūs aicina, piedalāmies. Katru gadu iesaistāmies Mērsraga ostas rīkotajā konkursā. Piedalījāmies kalendāra veidošanā, kad pilnīgi visi izglītojamie zīmēja un komisija izvēlējās vienu darbu, kas tika ievietots kalendārā, un šis kalendārs ceļoja pa visu pasauli. Tagad esam pārgājuši uz apsveikuma kartīšu veidošanu. Ir pat bijis tā, ka ne tikai osta izvēlas savu apsveikuma kartīti, bet arī viena no ražotnēm, kas atrodas ostas teritorijā. Mums ir panākumi Latvijas profesionālās mākslas un dizaina izglītības programmu audzēkņu valsts konkursos — 1. vieta vizuāli plastiskajā mākslā, un iepriekšējos gados bijušas arī otrās un trešās vietas. Katru gadu jau no skolas dibināšanas mums ir bijuši labi panākumi vizuāli plastiskās mākslas nodaļas audzēkņiem, un otri, kas mums izceļas, ir flautisti — par spīti tam, ka pēdējos gados konkursos ir milzīga konkurence.
— Kādas programmas skola piedāvā apgūt?
— Skola piedāvā apgūt piecas profesionālās ievirzes izglītības programmas: četras mūzikas — vokālo, ģitārspēles, taustiņinstrumentu, kas ir klavierspēle, un flautas —, bet mākslā — vizuāli plastiskās mākslas programmu.
— Cik ilgi pastāv Mērsraga mūzikas un mākslas skola? Cik audzēkņu apgūst programmas un cik liels ir skolas pedagogu kolektīvs?
— Skola dibināta 2012. gada 8. augustā. Pirms tam bērni mūzikas skolā mācījās Rojā, bet māksliniekiem filiāle bija šeit. Skolā pasniedz astoņi pedagogi, un tajā mācās ap 50 audzēkņu. Kādreiz bijām vairāk, bet tad vecāki saprata, ka šis nav interešu izglītības pulciņš, — ir jākārto eksāmeni un viss šeit ir nopietni. Un bērniem tajā laikā ir liels uztraukums un stress. Mēs gan necenšamies to radīt, bet radām mierīgu un nosvērtu atmosfēru. Beidzot šo skolu, tiek saņemta arī apliecība par konkrētas profesionālās ievirzes programmas apgūšanu. Absolventiem gan ir grūti izvēlēties gala diplomdarbu, tāpēc cenšamies viņus atbalstīt. Šī gada diplomdarbs tapis arī manā kabinetā uz sienas. Ļāvu meitenei izpausties, un tapa diplomdarbs. Autore ir Mona Zvejniece — vizuāli plastiskās nodaļas 7. kursa absolvente.
— Kādu izglītību mākslā vai mūzikā pati esat ieguvusi?
—  Esmu beigusi Latvijas Valsts pedagoģisko institūtu kā pamatskolas skolotāja, un otro reizi mācījos Liepājas augstskolā par sociālo zinību skolotāju. Esmu visu mūžu strādājusi pamatskolā, sākumskolā. Ar mākslu un mūziku man nekāda sakara nav bijis, bet tas netraucē, jo es nepasniedzu nekādus mācību priekšmetus šai skolā. Tāpēc man ir profesionāli pedagogi, kas ar to tiek galā.
— Kādas tradīcijas ir skolā?
— Mums ir ļoti daudz tradīciju. Sākot jau ar septembra svētku, valsts svētku, Ziemassvētku, absolventu izlaidumu atzīmēšanu. Tradīcija ir arī sadarbība ar struktūrvienībām. Tradicionāli mūsu mūziķiem ir savi konkursiņi, sekojam līdzi komponistiem jubilāriem un cenšamies gatavot prezentācijas. Pa nodaļām tiek organizētas klases pēcpusdienas ar vecākiem. Tradīcija ir ekskursijas uz citām mācību iestādēm, kas arī realizē mūzikas un mākslas programmas. Arī pedagogi dodas pieredzes apmaiņā uz citām skolām. Tāpat tiek apmeklētas dažādas izstādes.
— Kā ar saimniecisko pusi? Vai ir jūtams pašvaldības atbalsts? Kā skolā sokas ar remontdarbiem?
— Jā, ir simtprocentīgs atbalsts. Šī skola, kā es smejos, ir iepriekšējā pašvaldības vadītāja Laura Karlsona «bērns». Viņš mani uzrunāja uzņemties vadību. Pašvaldība dara tik, cik ir tās spēkos. Remontdarbi notiek, un viss ir sakārtots.
— Vai mūzikas skolai ir koris?
— Jā, mums ir savs koris, ko vada mūsu klavierspēles un mūzikas teorijas skolotāja Daiga Krugaļauža.
— Kāda, jūsuprāt, ir kultūras dzīve Mērsragā? Vai gribētos kultūras jomā ko uzlabot vai papildināt?
— Vienmēr var kaut ko papildināt un uzlabot, bet pēdējos gados ir izveidots gan koris, gan deju kolektīvs. Un gan jau vēl kaut ko varētu… Ja būtu vadītāji un enerģiski cilvēki, varētu noteikti izveidot vēl kādu deju kolektīvu vai attīstīt citu deju žanru.