Līniju askētiskums un dziļi intīma atzīšanās. «Personīga lieta Nr. 1»

Kultūra

17. augusta pēcpusdienā Talsu novada muzeja Izstāžu zālē ikvienam bija iespēja tikties ar Latvijā pazīstamo grafiķi Ilzi Lībieti, kuras kaligrāfiski askētisko un sievišķīgi maigo grafikas darbu personālizstāde «Personīgā lieta Nr. 1» muzejā apskatāma jau no 7. augusta.
Tikšanās laikā Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos Guna Millersone pauda, ka viņai ir prieks, ka atkal muzejā apskatāma kāda laikabiedra izstāde, kas dod arī brīnišķīgu iespēju atkal satikties un pabūt kopā. «Ilze ir viena no zināmākajām latviešu grafiķēm, visvairāk strādājusi litogrāfijā, bet šobrīd viņas darbos ienākušas un redzamas jaunās tehnoloģijas,» viņa sacīja.
Pati I. Lībiete neslēpa prieku, ka viņas personālizstāde apskatāma tieši Talsos. «Man šķiet, ka Talsi vispār ir kļuvuši par ļoti īpašu vietu mākslai gan ar Talsu Krūmu mākslinieku grupu, ko vada Guna, gan ar Talsu novada muzeju,» bilda I. Lībiete un atzina, ka bez Rīgas Talsi ir viena no stabilākajām mākslas telpām, kur māksla attīstītās.
Personālizstādē «Personīgā lieta Nr. 1»
apskatāmi mākslinieces paši jaunākie darbi, kas līdz šim nekur citur nav bijuši izstādīti. Sublimācijas tehnikā radītas zīmes, uz kuru malām lasāmas autores rakstītas dzejas rindas, kas skatītāju uzrunā ar savu bezgalīgo stāstu par ikvienam no mums tik nozīmīgām tēmām — alkām mīlēt, bailēm tikt atraidītam, vēlmi just un ļauties savām sajūtām. Emociju piesātinātās dzejas rindas it kā pasvītro zīmju vienkāršību, reizē izceļot to maigo un brīvi sievišķīgo plūdumu, ļaujot skatītājam tajās atklāt katram savu stāstu.
«Man ļoti gribējās izcelt no saviem arhīviem šīs nelielās vēstules dzejā, kas veltītas manam vīram Jurim. Es domāju, ka kaut kas šajās rindās ir. Tās visu laiku stāvēja noliktas kādā plauktiņā, un tad nu atļāvos tās šeit savos darbos publiskot,» atklāja I. Lībiete. «Tā ir atzīšanās. Tur ir gan prieks, gan sāpes, gan tas, kas ir divu cilvēku attiecībās, un tās šķiet pārāk intīmas, lai es varētu tās tā tieši izskaidrot,» māksliniece sacīja. Viņa piebilda, ka tieši vīrs, grafiķis Juris Ivanovs, viņu iedrošinājis attīstīties un darbus radīt citādākus, ne vairs tik reālistiskus un savā ziņā romantiskus, kādi tie bijuši agrāk.
Viņa arī atzina, ka zīmes, kurās skatītājam varētu šķist, ka paslēpies kaut kas no austrumnieciskās kaligrāfijas mākslas, pie viņas atnākušas spontāni un neatkarīgi no apkārtējā. «Iespējams, manī ir kaut kas no šī austrumnieciskā. Tas ir skaistums, kas atspoguļojas šajā vienkāršajā žestu valodā,» pārdomās dalījās māksliniece.
Ikdienā I. Lībietes darbs
ir saistīts ar jauno mākslinieku izglītošanu. Viņa ir viesdocente Daugavpils universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē un lektore Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos, kā arī ļoti nozīmīgu mākslinieces radošā darba daļu aizņem darbs praktiskajā hieraldikā kopā ar vīru, veidojot ģerboņus dažādām Latvijas pilsētām, novadiem un pagastiem. Abi ir autori arī vairākiem mūsu novadu un pagastu ģerboņiem.
Grafiķes I. Lībietes personālizstāde «Personīgā lieta Nr. 1» Talsu novada muzeja Izstāžu zālē būs apskatāma līdz 9. septembrim.