Interese par atbalsta piesaisti ir pietiekama

Mūsu Cilvēks XXI Gadsimtā

Šajā un arī iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā viens no populārākajiem atbalsta veidiem ir «Leader» projekti, kur finansējumu var piesaistīt dažādu sabiedriskā labuma projektu īstenošanai, šajā plānošanas periodā — vairāk arī uzņēmējdarbības attīstībai. Uzklausījām divu bijušajā Talsu rajona teritorijā darbojošos partnerību — biedrības «Talsu rajona partnerība» un biedrības «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» — pārstāvju teikto, kā veicies šajā plānošanas periodā.
Lolita Pļaviņa, biedrības «Talsu rajona partnerība» administratīvā vadītāja: — Šajā plānošanas periodā biedrība administrē divu fondu līdzekļus: Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstu. Partnerības pāraudzībā ir lielākā daļa Talsu, Rojas un Mērsraga novada. Šis plānošanas periods atšķiras no iepriekšējā ar to, ka šoreiz lielāks uzsvars ir likts uz uzņēmējdarbības attīstīšanu un atbalstu. Lauku programmā puse no finansējuma ir iedalīta uzņēmējdarbībai, otra — sabiedriskajiem projektiem. Zivsaimniecībā atbalsts uzņēmējdarbībai ir mazāks. Tā ir diezgan specifiska programma, kur finansējums pieejams Rojas un Mērsraga novadam jeb piekrastes teritorijām. Pieteikšanās atbalstam notiek kārtās, un cilvēku interese ir pietiekama. Piesaistot atbalstu no ELFLA, ir attīstījušies dažādi pakalpojumi, arī ražošana. Būvniecībā iegādāts aprīkojums, atvērta veterinārā prakse Talsos, savu darbību attīstījis kokkopis.
Ražošanā kā labie piemēri ir Švēdes gaļas nams, kur no jauna tapa gaļas ražotne un iegādāts transportlīdzeklis — veikals produkcijas pārdošanai. Zemnieku saimniecība «Veckoras» attīstījusi ābolu un bumbieru žāvēšanu, no tiem gatavojot čipsus. Atbalstīts arī kooperatīvs «Talsu novada garša», kas izveidoja otru tirdzniecības vietu Talsos, ražotnes attīstībā ieguldījuši arī līklīniju koka grīdu ražotāji Kaltenē, konditorejas attīstībai atbalstu piesaistīja «Kuršu krogs», pie Sasmakas ezera tapuši divi kempingi. Savu ražotni modernizējis arī uzņēmums «Green Hive», uzceltas un aprīkotas vairākas medību mājas, piemēram, Rocežos, Laidzē un Pastendē, finansējums piesaistīts arī medicīniskās ierīces, kā ultrasonogrāfa iegādei, zirgkopības attīstībai. Aktīvs ir bērnu attīstības centrs «Brīnumiņš».
Piekrastē, izmantojot EJZF finansējumu, galvenokārt attīstītas tūrisma mītnes. Šajā pasākumā varētu būt lielāka interese, piemēram, no piekrastes zvejniekiem. Kā labo piemēru no uzņēmējiem var minēt SIA «Undīne 7», kas Mērsragā izveidoja zivju kulinārijas ražotni un iegādājās speciālu transportu produkcijas tirgošanai.
Sabiedriskā labuma projektos aktīvas bijušas biedrības, kā arī Rojas un Mērsraga novada pašvaldība. Finansējums piesaistīts apkārtējās vides sakārtošanā, vēsturisko teritoriju saglabāšanā. Kā piemērus var minēt atjaunoto Kaltenes klubu, Mazupītes krasta stiprināšanu, pludmales, tirgus sakārtošanu un stadiona labiekārtošanu Rojā. Šis novads ir aktīvs projektu iesniedzējs un īstenotājs. Savu iespēju robežās ieceres īstenojis arī Mērsraga novads. Kā pozitīvs piemērs minama skolēnu rīcība, iesniedzot projektu āra trenežieru uzstādīšanai pie skolas, attīstīta arī Engures ezera apkārtne.
Pašvaldībās atbalstītas brīvā laika dažādošanas aktivitātes: atbalsts piesaistīts sporta inventāra iegādei florbola klubam, šķēpmetējiem, hokeja klubam, Talsu pakalna sporta klubam. Atbalstu piesaistījusi arī Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca, Rojas Romas katoļu baznīca, projektu iesniegusi arī Valdemārpils luterāņu baznīca. Aktīva bijusi arī Talsu novada pašvaldība. Mundigciemā tapusi trenežieru zāle, Virbos pie kultūras nama labiekārtota teritorija, Stendē — bērnu laukums, Valdemārpilī — brīvdabas estrāde. Šajos pasākumos Talsu pilsēta kā reģiona centrs diemžēl nevar startēt.
Šo atbalstu piesaistē pretendentam idejas sākotnēji jāīsteno par saviem līdzekļiem, pēc tam var saņemt Eiropas Savienības atbalstu. Pedējā gada laikā novērots, ka kredīta devēji kļuvuši piesardzīgāki un ne katra lolotā ideja gūst atbalstu.
Gunta Abaja, biedrības «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija» koordinatore: — Mūsu biedrībā no bijušā Talsu rajona projektus abos pieejamos Eiropas Savienības fondos (ELFLA un EJZF) var iesniegt Dundagas novads un Valdgales, Īves un Lubes pagasts. Finansējumu var piesaistīt arī pretendenti no Ventspils novada. Līdz šim uzņēmējdarbības attīstībai bijušas trīs kārtas. Pēdējā kārtā interese jau bija daudz mazāka, jo mainījušies banku nosacījumi, jo attālinātās lauku teritorijās pretendentiem īsti vairs aizdevumus neizsniedz. Vērtējot līdz šim iesniegtos projektus, ir liela dažādība. Visvairāk projektu īstenoti pārtikas produktu pārstrādē, koksnes pārstrādē (kamīnmalkas ražošana, mēbeļu ražošana, koka dizaina priekšmetu veidošana), tūrismā, automobiļu un smagās lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas remontā. Zivsaimniecības programmā piekrastes zvejnieki iegādājušies transporta līdzekļus, kas aprīkoti ar aukstuma iekārtām. Darbības dažādošanai iegādāta traktortehnika. Sabiedriskā labuma projektus īstenojušas reliģiskās, sabiedriskās organizācijas un pašvaldības. Atbalsts galvenokārt piesaistīts sportam un aktīva dzīvesveida attīstībai (āra trenežieri, bērnu rotaļu laukumi), kultūras mantojuma objektu saglabāšanai, piemēram, Dundagas pils pagalma labiekārtošana, zīmju taku izveide Pūņās un citām aktivitātēm. Biedrības finansējumu piesaistījušas apmācībām, vajadzīgo tērpu iegādei un tehnikas iegādei. Lielākā daļa atbalsta saņēmēju ir tādi, kas kaut ko dara un vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību. Ir tādi, kas legalizē savu uzņēmējdarbību, iznākot no «pelēkās zonas». Lielāku atsaucību vēlētos no mājražotājiem.