Neskaidrības par Raiņa ielas remontdarbiem

Talsu novads

«Talsu Vēstu» redakcijā esam saņēmuši vairākus jautājumus par būvdarbiem, kas norisinās Raiņa ielā. Atbildes sniedz Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas projektu vadītāja Jolanta Didžus.
Kāpēc pārvietota autobusa pietura, kas agrāk bija tuvāk satiksmes rotācijas aplim, pretī ēkai, kurā ir «Talsu ūdens», bet tagad atradīsies vairāk uz priekšu, pretī daudzdzīvokļu mājai? Esam saņēmuši sūdzības no nama iemītnieces Rutas Ogstes, kura uzsver, ka trokšņi un izplūdes gāzes būs zem mājas logiem.
J. Didžus atbilde: «Pietura pārcelta virzienā prom no apļa, lai būtu iespējams izbūvēt Latvijas valsts standartiem atbilstošu autobusa pieturas paplašinājumu. Esošajā situācijā pieturas paplašinājums sākās jau no krustojuma, kas nav drošs risinājums. Tāpat projektēšanas laikā saņemtas sūdzības no autovadītājiem, ka pieturā stāvošie autobusi traucē redzamību, izbraucot no Darba ielas uz Raiņa ielu. Pārceļot pieturu tālāk no krustojuma un izbūvējot atbilstoša platuma «kabatu», šī problēma būs atrisināta.»
Par ielas atzarojumu uz Miera ielu — pašlaik tur izveidots gājēju celiņš, it kā ar nazi nogriežot iespēju doties pa Miera ielu, ko, kā uzsvēra vietējā kundze, iedzīvotāji bieži izmanto — pa šo ielu dodas uz kapiem un O. Bāres būvmateriālu veikalu. Vai nākotnē plānots izveidot gājēju celiņu pa Miera ielu? «Šobrīd Miera ielā nav gājēju celiņa, tāpēc Raiņa ielas pārbūves projektā nav paredzēta sasaiste ar Miera ielas gājēju celiņu. Šajā projektā arī nav paredzēta šī celiņa izbūve, un Talsu pilsētas pārvaldnieks informēja, ka šogad to nav plānots darīt,» skaidro J. Didžus.
Gājēju celiņu nelīdzenums — pirms remontdarbiem gājēju celiņi bijuši līdzeni, bet tagad kā «amerikāņu kalniņi». Vai to plānots novērst, ņemot vērā, ka celiņi jau nobruģēti? Kāpēc radusies šāda situācija? «Pieņemu, ka jautājums vairāk ir nevis par paša bruģa ieklāšanas kvalitāti, bet par gājēju un velosipēdistu celiņa vertikālo plānojumu brauktuves kreisajā pusē (braucot no Pastendes puses) posmā no Loka ielas līdz Aveņu ielai. Diemžēl dabā situācija ir tāda, ka esošie īpašumi pie Raiņa ielas atrodas ļoti dažādos līmeņos, bet iebraukšanas iespējas ir jānodrošina visiem, līdz ar to nākas pie atsevišķām iebrauktuvēm paredzēt pazeminājumus gājēju un velosipēdistu ceļam, lai neveidotos ļoti stāvas nobrauktuves uz privātīpašumiem. Paredzot visā posmā pazeminātu gājēju/velosipēdistu ceļu, rastos situācija, ka visi lietus ūdeņi no ietves teritorijas plūstu uz privātīpašumiem, bet projektā paredzēti risinājumi, kas pēc iespējas izslēdz šādu iespējamību,» pauž projekta vadītāja.
R. Ogste interesējās, kāpēc izveidota akmens josla blakus gājēju/veloceliņam iepriekšējā zāliena vietā. Viņa vaicā, kādu ķīmiju plānots bērt starp šiem akmeņiem, lai neaugtu nezāles, un vai tā nekaitēs ielas iedzīvotāju veselībai. J. Didžus skaidro, ka dabīgā akmens bruģakmens josla starp brauktuvi un velosipēdistu ceļu paredzēta atbilstoši Latvijas valsts standartiem 190-9 «Ceļu projektēšanas noteikumi. 9. daļa. Velosatiksme», kas nosaka, ka velosatiksmei paredzētā telpa ir jānodala no autosatiksmei paredzētās telpas ar vismaz metru platu drošības zonu. «Šajā zonā akmens bruģējums paredzēts, jo iepriekš izbūvēto objektu pieredze rāda, ka, lai varētu izveidot kvalitatīvu zālienu, nepieciešama vismaz divus metrus plata zona. Iepriekš starp gājēju ceļu un brauktuvi bija aptuveni 2,5 metru plata zaļā zona. Ņemot vērā, ka akmens bruģējumu paredzēts nostiprināt, aizpildot starpas ar betonu, nezālēm nevajadzētu augt,» atklāj J. Didžus.