Laidzes bibliotēkā netrūkst ne izstāžu, ne aktivitāšu

Kultūra

Katram ir sava dzimtā puse, kuras vārds skan īpaši, un arī interese to izzināt ir ar savādāku dziļumu. Dodoties uz savu pusi — Laidzi, nevarēju nepamanīt plašo izstāžu piedāvājumu bibliotēkā.
Tas uzķēra uz vairākiem ziņkārības āķiem gan ar nezināmo Eduardu Šilleru, kas nācis no Laidzes puses un kuram šogad aprit 130 gadi, gan ar Laidzes pieminējumu literatūrā, jo kam gan nešķistu interesanti, kur salīdzinoši maza ciematiņa nosaukums ir minēts plašāk. Vēl jo vairāk, ja ideja izpētīt ciema vēsturi ir bijusi pašai dziļā bērnībā, sēžot pie vecā ūdenstorņa vai sirojot pa nu jau sen nojauktās kaltes teritoriju.
Bibliotēkā laipni sagaida tās vadītāja Ieva Jaunupe un bibliotekāre Elita Lāce. Vadītāja piedāvā apstaigāt izstādes, un iesākam ar pastāvīgo izstādi «Te mēs — bibliotēkas ritmi», kurā aplūkojami Laidzes bibliotēkas aktuālie pasākumi fotogrāfijās, kas regulāri tiek mainītas, un bērniem, atnākot uz bibliotēku, ļoti patīkot ieraudzīt sevi fotogrāfijās.
«Grāmatu starts»
Ieva Jaunupe atklāj, ka mūsdienās ikviena bibliotēka varētu vēlēties arvien vairāk lasītāju, it sevišķi bērnu vidū. Vienmēr ir jāizdomā, kā piesaistīt visdažādāko paaudžu lasītājus. Ļoti noderīgi ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekti, kuri tiek īstenoti katru gadu. Notiek lasīšanas veicināšanas programmas «Grāmatu starts» pasākums, kas rūpējas par pirmsskolas vecuma bērnu lasītprieku, lasītprasmi, izglītību un personības attīstību un rosina visjaunākajos lasītājos vēlmi doties uz bibliotēku. Pasākumā katram mazajam dalībniekam tiek dāvināts īpaši veidots «Grāmatu starta» pūču komplektiņš — mugursoma, lasāmgrāmata, mīļlietiņa un noderīgs materiāls vecākiem par lasīšanu.
Jau daudzus gadus Laidzes bibliotēka iesaistās lasīšanas kampaņā «Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija», kad visā Latvijā tiek izvērtētas attiecīgajā gadā izdotās saturiski interesantākās un augstvērtīgākās grāmatas. Gada laikā bērni, jaunieši un viņu vecāki lasa, aizpilda anketu un dāvanā saņem iespēju braukt uz grāmatu lasīšanas svētkiem Talsos, kā arī piedalīties bibliotēkas rīkotajā vasaras ekskursijā. Ieva izsaka domas, ka bērniem var būt brīži, kad lasīšana nav saistoša un vienkārši neinteresē, bet tad paiet laiks, un viņš kompensē to periodu, īpaši pievēršoties grāmatām. Visiem labi zināmā Raiņa atziņa «Pastāvēs, kas pārvērtīsies!» mūsdienās tiek pārfrazēta arī šādi: pastāvēs, kas lasīs! «Mēs cenšamies ieinteresēt grāmatu lasīšanā, rīkojot arī skaļās lasīšanas maratonu, ko aizsākām, gatavojoties Latvijas simtgadei. Skaļā lasīšana bērniem iepatikās Ziemeļu valstu literatūras lasījumos. Lasīšanas maratonā bērni izvēlas katrs sev interesējošo grāmatu un pēc kārtas lasa skaļi, viens otrā klausoties. Tagad ir iecere labā laikā iet brīvā dabā, mums ir skaista apkārtne, kas varētu iedvesmot  lasīt. Ir svarīgi bērniem mācīties klausīties un domāt lasītajam līdzi, lai lasīšana nebūtu automātiska,» atzīst bibliotēkas vadītāja.
Pastāvīga ekspozīcija,
kas arvien tiek papildināta, ir «Laidze literatūras avotos», kuru rotā laidzenieces Gerdas Ķēniņas bibliotēkai uzdāvinātās gleznas. To autore mācījusies Jaņa Rozentāla mākslas skolā. Izstādē ir Aleksandra Pelēča grāmata «Talsu leģendas» ar dzejoļu ciklu «Laidzes meža stāsti» un arī laidzenieku rakstītās dzejas kopkrājums ar Edītes Mackevičas, Kristīnes Rublovskas, Dainas Šimkunas, Silvijas Zvejnieces, Taigas Braunfeldes, Ainas Šteinbergas, Ulda Motivāna, Lienes Sapunas, Jāņa Varcabas, Modra Sapuna dzejoļiem. Lasītāju pieprasītas ir Talsu novada vēstures pētnieka Visvalža Tukmaņa divas apjomīgās grāmatas «Caur laikiem» ar bagātīgu materiālu par Laidzes pagasta vēsturi. Arī 2018. gadā izdotā Diānas Bērziņas novadpētniecības grāmata «Parunāsim par vecajiem laikiem» ir īpašs ieguvums pagastam. Pati autore ir no Rocežu puses, bet tagad dzīvo Pastendē.  V. Tukmaņa un D. Bērziņas grāmatas izdevusi biedrība «Aleksandra Pelēča lasītava», ko vada novadpētnieks Zigurds Kalmanis. «Patiess prieks, ka rodas jauni pētījumi un atklājumi par Laidzi,» smaidot bilst Ieva Jaunupe. 
Ekspozīcijas plauktos skatāmas arī citas grāmatas, kurās tiek pieminēta Laidze un tās ievērojamie cilvēki, kā, piemēram, gleznotājs Kārlis Sūniņš, leģionārs Teodors Kalnājs, romu glābējs Kārlis Krūmiņš. Laidzi varam atrast arī Imanta Ziedoņa «Kurzemītē». Lūk, ko I. Ziedonis rakstījis par skolotājas Antonijas Dresleres radītajiem Laidzes dzejas svētkiem: «Dzejas svētkos (tādi te ir vienīgie Latvijā) uz tikšanos ar dzejniekiem sabrauc pat no Talsu, Vandzenes un Sabiles skolām (..) Pats esmu šajos svētkos bijis un zinu, ka viesiem te dāvina šai dienai koptos un uzziedinātos kaktusus un kā mazu brīnumu ziemas vidū — zemeņu stādu ar gatavām, sarkanām ogām.»
Bibliotēkas krājumā atrodas daudz unikālu novadpētniecības materiālu, kurus ir vēlme padarīt lietotājiem pieejamus bibliotēku informācijas sistēmā «Alise». Šogad, slēdzot Laidzes pamatskolu, tika pārņemta skolas vēstures kolekcija. Apskatāma arī dzejniekam, atdzejotājam, dramaturgam, satīriķim, žurnālistam un revolucionārajam darbiniekam Eduardam Šilleram veltīta jubilejas izstāde. Viņš ir dzīvojis Laidzē līdz astoņu gadu vecumam «Purviņos», kas vēlāk saukti par  «Puriņiem» un bijusi mežsarga mājiņa. Mūsdienās šīs mājas vairs nav. Sākotnēji Eduarda Šillera tēvs esot strādājis Laidzes muižā par kučieri, bet māte, latviešu gelzniecības klasiķa Jaņa Rozentāla māsa,— par istabeni. Laidzē pagājusi Eduarda Šillera agrīnā bērnība, un tālākais dzīves ceļš viņu vedis uz Saldus pusi, kur pabeigta skola, strādāts par fotogrāfa palīgu un notikusi pievēršanās revolucionārajai kustībai. E. Šillera devumam ir kultūrvēsturiska nozīme, viņa darbi ir sava laika liecinieki.
Nākamā izstāde,
ar ko iepazīstina Ieva Jaunupe, ir par pagasta informatīvo biļetenu «Laidze». Pirmais numurs tika izdots 1988. gada 1. septembrī ar toreizējā tehnikuma direktora Kārļa Jautaiķa iniciatīvu. Biļetens iznāca regulāri 21 gada garumā — līdz 2009. gadam, turklāt ar stabilu metienu skaitu — 700 eksemplāri. Šajos izdevumos varam sekot līdzi Laidzes pagasta saimnieciskajai dzīvei un sabiedriskajām aktivitātēm, un to veidošanā ir daudzu laidzenieku nopelns. Pirmie biļeteni ir īpaši interesanti ar to, ka parādās Atmodas laika vēsmas, piemēram, varam izlasīt par tautas manifestāciju Mežaparkā. Interesanta šķiet arī biļetenā atspoguļotā 1988. gada oktobra akcija pie Upesgrīvas jūrmalas, kad aizlūgumā par jūru cilvēki, sadevušies rokās, veidoja 475 kilometru garu ķēdi. Ieva Jaunupe neslēpj sajūsmu, ka fotogrāfijā redzams Latvijas karogs. Biļetena elektronisko arhīvu šovasar izveidoja laidzeniece Megija Gailīte, kurai bija mācību prakse bibliotēkā.
Augustā aktuāla
ir arī izstāde «Grāmatas par vasaru», šādas tematiskās izstādes tiek mainītas katru mēnesi, lai atklātu lasītājiem bibliotēkas krājuma daudzveidību, rosinot dažādot lasāmvielas izvēli. Šajā izstādē ir grāmatas, kuru nosaukumā minēta vasara.  Šīs izstādes vienmēr papildina bērnu zīmējumi, kas top sadarbībā ar Laidzes brīvā laika pavadīšanas centru, kur ikdienā bērnus radošām aktivitātēm mudina darbiniece Biruta Medne. Izstādē redzam arī krāšņi iesaiņotas grāmatas, kuras lasītājiem tiek piedāvātas kā «aklais randiņš ar grāmatu». Šāda veida atraktīvas akcijas piesaista cilvēku uzmanību grāmatām, ieinteresē lasīt.
Izstāžu darbā Laidzes bibliotēkai ir regulāra sadarbība ar Talsu Mākslas skolu, kas apskatei piedāvā audzēkņu darbus, par kuriem bibliotēkas apmeklētāji vienmēr ir sajūsmināti.