Talsu Jātnieku skolai —  medaļām bagāta vasara

Sports

Talsu Jātnieku skolai šī ir bijusi ražena vasara, bet vasaras turpinājums un rudens būs laiks, kad īpaši tiks gaidīts sen lolota sapņa piepildījums — manēža, kuras būvniecība nupat sākusies.
Bez manēžas ir ierobežotas treniņu iespējas gada aukstajā sezonā, tādēļ pavasara sacensības arī nenes tik labus rezultātus, kā tas ir, piemēram, tagad, kad bijušas labas iespējas sagatavoties. Kad būs manēža, treniņu iespējas būs arī ziemā, kas nozīmē, ka uz nākamo pavasari jātnieki būs labi sagatavojušies.
Runājot par Talsu Jātnieku skolas meiteņu sasniegumiem, 22. jūnijā Tukuma un Kuldīgas atklātās jāšanas sporta sacensībās šķēršļu pārvarēšanā Ziemeļkurzemes kausā pirmo vietu jauniešu konkursā izcīnījusi Rūta Līva Grakovska ar zirgu Love Story, un šī pati jātniece citā maršrutā izcīnīja arī otro vietu ar zirgu Vendiju. Otro vietu sacensībās guvusi Madara Vāciete ar zirgu Vendiju, bet sestā vieta jauniešu konkurencē tikusi Šarlotei Greivulei ar zirgu Spark. 29. jūnijā Engures novadā «Tukuma jātnieku sporta kluba kausā konkūrā 2019» pirmo vietu ieguvusi Šarlote Greidule ar zirgu Spark. Savukārt lielākās sacensības, kādas vien var būt jauniešiem, aizvadītas 3. un 4. augustā Dundagā — Pāces kausā «Kalēji» 2019. Pirmo vietu jauniešu konkurencē izcīnījusi Rūta Līva Grakovska ar zirgu Love Story, kas arī ir vienīgā dalībniece, kura ieguvusi maksimālo punktu skaitu, otro — Šarlote Greivule ar zirgu Spark, bet piekto vietu ar to pašu zirgu ieguvusi Megija Plikšķe.
Šarlote Greivule pastāsta, ka nopietna gatavošanās sacensībām noritot ilgi un katras sacensības ir jauna pieredze. Kā min Talsu Jātnieku skolas vadītāja Sarmīte Barte, treniņi pirms sacensībām notiekot gandrīz katru dienu. Meitenes neslēpj, ka nopietnā gatavošanās prasa atteikšanos no brīvā laika, bet treniņi kopā ar zirgu esot tā vērti. Brīvo laiku pavadīt zirgu stallī esot kaut kas īpašs. Sarmīte piemitina, ka šīs jaunietes un vecāki var būt laimīgi, jo laiks netiek nelietderīgi pavadīts datorā vai telefonā. Stallis esot sava pasaule. Katrai meitenei ir savs mīļākais zirgs, un arī tas ir īpaši.
Madara Vāciete, kas ar jāšanas sportu nodarbojas jau otro gadu, saka — stress pirms sacensībām vairs jau neesot liels, bet iesākumā bijis pamatīgs. Pieredze radot drošību. Sarmīte uzsver, ka arī zirgam esot liels stress, un sacensībās dzīvnieks uzvedas pilnīgi citādāk, nekā mājās. Zirgs uztraucoties zviedz, manāmi nervozē, neēd. «Zirgs nervozē, jo tā ir jauna vide, un viņš nezina, kas būs. Zirgiem nepatīk arī transports. Citreiz zirgam no uztraukuma acis ir iznākušas ārā kā gliemezim, bet jātnieks ir ar bālu seju kā ķīniešu geišām, un aiz satraukuma iznāk aiziet garām šķērslim… Tam visam ir jāiziet cauri. Bez šādas pieredzes nebūtu nākamo sacensību. Nekad nav tā, ka uzkāp zirgā, un viss izdodas. Tas notiek pakāpeniski. Ir jāpierod gan jātniekam, gan zirgam,» pieredzē dalās S. Barte.
Jātnieku skolas vadītāja un trenere pastāsta arī to, ka minētās jātnieces jau ir tādā līmenī, ka var ieiet Rīgas sporta skolas «Kleisti» sacensībās. Ar līmeni, kāds bija pavasarī, to vēl nevarēja, bet nu jau ir pierādīts, ka rezultāti ir labi, tāpēc var doties šai virzienā. «Ja zirgi ir sirdī, tad nekādas problēmas nebiedē, un notiek virzība uz priekšu. Arī tad, ja bijuši kritieni, jātnieces nākamajās sacensībās saņemas un mērķtiecīgi virzās uz mērķi,» teic Sarmīte. Meitenes apliecina, ka ar jāšanas sportu domā nodarboties arī turpmāk un ka vecāki atbalstot un jūtot līdzi. Jautāta par zirgu vadāmību, Sarmīte saka: «Jāatceras, ka tad ir divas smadzenes, un vajadzīga sadarbība. Ja vienas smadzenes ies pa labi, bet otras — pa kreisi, tad arī nekas nesanāks. Zirgs jājūt.» Pati lielākā pieredze esot tieši sacensībās. Mājās varot trenēties, cik grib, bet sacensībās klāt nāk uztraukums un jaunā vide, tāpēc esot jāmācās sadarboties arī uztraukumā.