Rojas katoļu draudzes dievnams un teritorija nodota lietošanā

Rojas novads

Rojas katoļu draudzes dievnama vēstures saknes iestiepjas 2000. gada sākumā, kad sākusies Kolkas un Kandavas dievnamu celtniecība. Tajā laikā Rojā katoļu draudzei piederīgo pulks bijis skaitā diezgan paliels, bet dievkalpojumi notikuši kultūras namā. Draudzei bija sapnis par kādu nelielu baznīciņu, kuru Rojā varētu saukt par savām mājām.
2003. gadā notikusi Kandavas baznīcas nodošana un iesvētīšana ar bīskapa Vilhelma Lapeļa un dekāna Andreja Mediņa līdzdalību. A. Mediņš aicinājis draudzes Kurzemes piekrastē turēties kopā. Svinīgajā apsveikumā Rojas katoļu draudze atklājusi savu sapni par mazo baznīciņu, kurā varētu pulcēties, un šie vārdi bīskapam V. Lapelim palikuši prātā. Bīskapam bijis redzējums, ka pašreizējā baznīcas atrašanās vieta varētu būt noderīga visas Kurzemes piekrastes kontekstā, jo te varētu ieviest brīvā laika pavadīšanas iespējas.
2003. gadā draudze vērsās ar iesniegumu Rojas pagasta padomē, lūdzot piešķirt atļauju baznīcas celtniecībai, ko pagasta vadība atbalstīja. 2004. gadā draudze iegādājās zemes gabalu no privātīpašnieka Guntara Grosbaha, un 2005. gada 19. maijā tika izdota būvatļauja. Gada laikā tika ielikti pamati un uzbūvētas sienas līdz logiem. 2005. gada 23. jūlijā Liepājas diecēzes bīskapa V. Lapeļa vadībā noritēja Svētā apustuļa Andreja baznīcas pamatakmens iesvētīšana un tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ceremonijā piedalījās visi Kurzemes dekāni — Ziemeļkurzemes dekāns Andrejs Mediņš, Viduskurzemes dekāns Gatis Bezdelīga, Dienvidkurzemes dekāns Marcins Vozņaks, kā arī cilvēki no Talsiem un Rojas.
Kā pastāsta draudzes locekle un aktīva baznīcas darbiniece Valentīna Kaža, līdz tam laikam ļoti daudz katoļticīgo cilvēku Rojā sakārtoja attiecības — reģistrēja laulību, kristījās un iesvētīja bērnus. Tobrīd bijis vairāk nekā 100 draudzes locekļu, kuri aktīvi pulcējušies, bet pa šo laiku apmēram 50 jau ir aizgājuši mūžībā. Viņu bērni un mazbērni mācās augstskolās un bieži uz mājām nebrauc. Svētkos gan dievnams esot piepildīts, bet ikdienā tajā pulcējas līdz 30 cilvēkiem.
2005. gadā sākās dievnama celtniecība,
kas tika veikta pēc arhitekta Jura Paegļa un arhitektu biroja «Rigers» izstrādātā projekta. J. Paegle bija arī autora uzraugs. Kamēr notikuši baznīcas celtniecības darbi, draudzes ļaudis pulcējušies Rojas luterāņu baznīcā. Ar šo draudzi bijusi ļoti cieša sadraudzība un sadarbība. Luterāņu draudzes koris «Lumene», paši draudzes cilvēki, arhibīskaps Jānis Vanags, kurš viesojās dievnamā, un dažādi muzikāli pasākumi, uz kuriem aicināti arī katoļu draudzes pārstāvji, ļoti bagātinājuši Rojas katoļu draudzes dzīvi.
Faktiski Rojas katoļu draudzes baznīcas celtniecība tika noslēgta 2015. gadā, bet tad vēl nebija labiekārtota baznīcas teritorija. Ar Talsu rajona partnerības un Lauku atbalsta dienesta palīdzību, kas paredz ar Eiropas projektu palīdzību sakārtot un labiekārtot sakrālo mantojumu, izdevās to paveikt. «Šī gada 26. jūlijā esam nokārtojuši visus dokumentus ar Lauku atbalsta dienestu un esam pieņēmuši un nodevuši ekspluatācijā par Eiropas fonda līdzekļiem labiekārtoto teritoriju,» pastāsta V. Kaža. Pati baznīca tika nodota ekspluatācijai 4. jūlijā, bet 7. jūlijā Rojas katoļu draudze svinīgi atgriezusies savā jaunajā namā.
Arhitekts J. Paegle, kurš piedalījies arī pamatakmens iesvētīšanā, teicis, ka viņu iedvesmojusi kāpa, kas atrodas blakus un ko vietējie sauc par Krišjāņa Valdemāra kāpu. Arhitekts sapratis, ka dievnams jābūvē saskaņā ar reljefu un apkārtējo vidi, tāpēc baznīcai vizuāli ir kāpas un koka elementi, kas ļoti labi saplūst ar apkārtni. Ēkas trešais spārns gan vēl nav izbūvēts. Ir cerība piesaistīt kādu Eiropas Savienības projektu naudu, bet ar to pagaidām nesteidzoties. Spārnu plānots izmantot individuālām rekolekcijām. Tagad baznīca gaida ciemiņus no Spānijas — bērni un vecāki brauks iepazīt katoļu baznīcas Latvijā, un ir izvēlējušies Kurzemes piekrasti, par ko prieku neslēpj V. Kaža.