Izredzētais

Viedokļi

Šajās brīvdienās, pāršķirstot kādu bezmaksas izdevumu, ko pastnieks rūpīgi ielicis pastkastītē, acīs iekrita rakstiņš par nejauši noklausītu divu jaunkundžu sarunu vietējā kafejnīcā. Abas pārspriedušas patiešām eksistenciāli svarīgu jautājumu: kā lai uzzina, ka viņš ir īstais? Galvenais kritērijs ir nevis ārējā vai visāda citāda pievilcība, bet gan tas, cik viņš ir perspektīvs no naudas līdzekļu pieejas viedokļa, pieredzējušākā no jaunkundzēm centusies apgaismot savu sarunas biedreni. Izrādās, ka līdzīgs domāšanas veids piemīt ne tikai mazpieredzējušām studentu vecuma meičām, bet arī dažam labam stiprā dzimuma pārstāvim, kurš nieka pāris gadu laikā no 14 daiļā dzimuma būtnēm nekrietni izkrāpis gluži vai neticamu naudas daudzumu — 163 000 eiro. Turklāt šo iespaidīgo summu apkrāptās sievietes «perspektīvajam» kavalierim jeb savam izredzētajam pārskaitījušas labprātīgi, naivi ticot it visam, ko viņš tām apgalvojis. Tas esot sācies apmēram pēc viena un tā paša scenārija — ar jauku vēstuli izvēlētajam upurim interneta iepazīšanās portālā. Pēc tam, jādomā, sekojušas dažas tikšanās klātienē, pēc kurām aplam savaldzinātās dāmas nav spējušas atteikt kavaliera atturīgi, bet gana ticami izteiktam lūgumam pārskaitīt kādu summiņu no sava konta dažai neatliekamai vajadzībai. Teiksim, neticami izdevīgai auto vai kopējā nekustāmā īpašuma iegādei. Kāda sieviete — acīm redzot, laimīgās nākotnes ķīlai — pārdevusi pat savu māju, pārskaitot izredzētajam 70 000 eiro. Tomēr pēc tam viņš dīvainā kārtā no interneta portāla pazudis, protams, līdz ar visu saņemto naudas summu. Liekas neticami, ka līdzīgi rīkojušās vesela virkne šā iekārojamā vīrieša «draudzeņu», cerot piepildīt sapni par izredzēto, uz sava vārda ņemot gan ātros kredītus, gan aizdevumus bankās. Par laimi, pēc vairākiem gadiem policija krāpnieku beidzot identificējusi, un nu viņam draud vairāki gadi nebrīvē par krāpšanu lielos apmēros pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas.
Ne velti mēdz sacīt, ka apetīte aug ēdot, bet tur, kur mīt aitas, drīz ieradīsies arī cirpēji. Kā zināms, attiecībā uz morāli un taisnības izjūtu ne visiem ir vienādi kritēriji, kas brīvā sabiedrībā šķiet pat pašsaprotami. Tomēr izbrīnu rada tas, cik viegli un ātri daži no mums ir gatavi izpildīt mazpazīstamu paziņu izteiktas finansiāla rakstura prasības, lāga nenoskaidrojot pat viņu vārdu vai nodarbošanos. Uzticība un līdzcietība ir atbalstāma un saprotama, taču piesardzība un vēss prāts allaž nevienam nav nācis par skādi. Izrādās, ka daļa no mums nemaz nedzīvo slikti un var atļauties visai brīvi un dāsni rīkoties ar iespaidīgām, prāvām naudas summām, pārlieku nenodarbinot sevi ar šaubām, cik izteiktie piedāvājumi vai solījumi ir ticami.
Diemžēl sabiedrībā, kur par pamatvērtību kalpo biezs naudas maks un materiālie labumi, kaut kas līdzīgs var atgadīties arī turpmāk. Laikam daļa taisnības tomēr ir teiktajā, ka mīlestību par naudu nopirkt nevar jebšu katram pašam jātur acis vaļā, pirms ļauties noticēt saldiem vārdiem un solījumiem, kas nereti birst kā no pārpilnības raga, un laikus pārliecināties, kas īsti slēpjas aiz košās bildītes interneta profilā vai laipnās, smaidīgās sejas.