Dundag negrib gudr cilvēk, tik paklausīg

Ļaujiet man runāt

Mēdz sacīt, ka ar tautas muti runā patiesība. Ja gadās ieklausīties vietējo sievu sarunās, tad notiekošais tuvākajā apkārtnē kļūst pilnīgi skaidrs. Tā nu sēžu kādā pieturā, izbridusi no Bažu purva, un gaidu autobusu. Nāk divas brašas ogotājas. Viņu spaiņi pilni mellenēm. Uz autobusu jāgaida tāds laiciņš, un, to īsinot, sievas ņemas apspriest jaunākos notikumus.
Pirmā sieva: «Voi tu ir dzirdējs par Minhauzen medniek festivāl Sēlijā? Tur tak Dundags lielais priekšnieks teics run un citād izrādījies.»
Otrā sieva: «Pag, pag, vai tad viņam tai laikā nebij jābūt iekš Dundag un Mazirb un godam jāuzņem Valsts Prezident?»
Pirmā: «Pie to Minhauzen tak bij interesantāk! Tur bij tāds staltbriež piebaurošans čempionāts, nikno pagān dejs un cits izdarībs. Pie mums tik vien kā prezidents, kaut kād lībieš god, smuk kordziedāšan, gunskurs jūrmalā.»
Otrā: «Tā jau ļaudis runā, ka priekšnieks lāgā negrib būt kopā ar saviem ļaudīm. Nav arī bijs apsveikt Kolks zvejnieks Jūras svētkos.»
Pirmā: «Lab vien bij. Nebij jāklausās run, varēj ātrāk tikt pie ballēšans.»
Otrā: «A ko ta viš dar? Nu jau div gad pagājuš, ka ir pie valdīšan.»
Pirmā: «Ko viš dar? Viš vēro, viš bažījās. Kā tik ir kāds jautājums, tā viš atkal ir dikti nobažījies. Kā viš sak, tikai tā viss notiek.»
Otrā: «Bet tak pirms vēlēšanām solīj, ka dikti klausīsies, ko iedzīvotāj grib, ko viņiem vajag. Neko no to neman. Mazirbniek taisīj sapulc par skol, par sav māj, neko jau viņš neklausīj. Kolcniek ar — pras kārtīg remont Zītar mājai, kur aptiek, biblotēk, frizētav, daž dzīvokļ ir. Cilvēkiem dikti vajag, lai šodien viss ir lab kvalitāt. Citād, kā iet iekš to Zītar māj, tā smird pēc atej. Vienreiz atteic to remont, palaid vējā pat vesel 60 tūkstoš Eiropas nauds. Pavasarī visžēlīg bij iedevs budžet naud, lai var taisīt būvprojekt. Kur tu, Dieviņ! Kā nu darb ir iesākt, tā atkal stop. Šis nav lab, un tas nav lab. Dundagā ar neiet labāk. Bij sadomājuš atjaunot to veco kultūrs nam, bet nemaz nezināj, kād naud vajadzēs. Tā bij briesmīg prioritāt. Čiks no tā vien iznāc. Dikti dīvain ir ar to Upes iels māj. Pašvaldīb paņēm kā māj, kur vares būt socdienest, policij un cit tād iestādījum. Māj lab, nevag nekād diž remont. Varēj lab kalpot Dundagas cilvēkiem. Bet nekā, māj nu iet uz izsol, un cilvēk runā, ka pircējs jau noskatīts, cen ar neparast zem. Tad nu atkal izdomājuš, ka remontēs Līko muiž, lai būt viet tam socdienestam. Kur tu, brālit! Akal nekā. Tagad sadomājuš, ka Līko muiž neremontes, bet taisis tilt uz saliņ. Labs saimniks tā nedar.»
Pirmā: «Nu, kam ir vara, tas dara, ko grib.»
Otrā: «Vēlētāj cerēj, ka būs kārtīgs saimniks, domās par saviem ļaudīm. Tur tād četr deputāt kaut ko mēģin darīt, kā solījuši cilvēkiem, taču neko nevar. Tie piec tik pasmejs, paceļ roks, kā priekšnieks liek. Tur ir vēl viens dikti nešpetns sievišķis, kurš viss izrīko, komandē un apsaukā tos savs cilvēks. Tie bij mēģinājuš sacelties, tie viss iestāžu vadītāj, teikuši, ka nevar pastrādat zem tād prast komandier. Nekas nesanāc. Tie piec pozīcij deputāt tik paceļ roks un teic, ka tieš tā ir jāstrādā. Kas tad atliek? Jāiet prom. Tā nu div gad laikā no darb aizgājuš daudz lab speciālist — vesel 16 gabal! Tā jau nu pasaulē nav, ka viens ir tik gudrs un pārējie ir tik muļķ. Tas sievišķs pie padotiem pat ar policij brauc. Vien pat dabūj tūlīt iet pie ārst, kā sacēlās tas asins spiediens. Trak, ka tāds meitiets nezin, ko ar varu darīt, zin tik viss trīcināt un baidīt, tak izdarijs nav neko. Teic, ka ieved kārtīb pašvaldībā, grib, lai viss ir tik paklausīg, kā tie piec, kas cilā roks.»
Pirmā: Voi Tu zin to paš jaunāko? Tie tād tišiņ Dundagā galīg necieš, ka ir kāds krietns, darbīgs, godprātīgs cilēks, kas deg un krīt par sav pagast. Tas viņiems ir kā suņnagl pakaļā. Beidzot ir kārtīgs pagast vecs, bet to tak vajag norakt! Tad nu lielpriekšnieks pa kluso sasauc piektdiens vakarā pēc darb to sapulc, domā, ka neviens nezinās, varēs bez troksn to Kolks pārvaldniek galv nocirst. Galv ar nocirt, bet bij vairāki desmit kolcniek, kas to viss redzēj. Viņ bij saskrējuši, lai teikt, ka galīg nepiekrīt, un dikti aizstāvēj sav pārvaldniek. Viens tāds deputāts ar galv bakstīj gald virs, nevarēj acs pacelt, bet rok cēl. Tā kolcniek deputāt teic, ka pārvaldnieks ir dikti daudz lab darījs priekš Kolkciem, tik nav paklausīgs. Tād mums neder un teic, lai cērt to galv.»
Otrā: «Voi,voi, tas nu ir pavisam bēdīg. Reiz kāds dižvadons teic, ka katr ķēkš var vadīt valst. Te nu mēs ir, ka mums ir tād tumsonīg valdīšan. Es bij domājs, ka tie lielvadoņdiktatūrlaik ir tālā pagātnē. Nekā nebij, daž dinozaur iekš Dundag ir dzīvāk par dzīviem.»
Pirmā: «Ir ar kād lab ziņ — tas Kolkas pārvaldnieks nupat uzvarēj vien tiesprāv pret Dundags dom! Lēmums teic, ka disciplinārsods pret pārvaldniek ir pilnīg aplams, to jāatceļ. Būs vien jāiet atkal uz ties, lai lemj, kam ir taisnīb, ja pagast iedzīvotāj doms ir tukš viet.»
Otrā: «Solīj tik lab dzīv, bet nekā, vien vienīg klapat un nerv bendēšan. Mūs tracin ar to teritorijreform. Es teic — lai tik ir, sliktāk jau nebūs. Tā jou viš ir, tie solījum ir tukši kā izšauta Minhauzena plinte…

Ogotāja