Uzņēmējdarbības koordinatore ar misijas izjūtu

Uzņēmējdarbība

7. janvārī Talsu novada pašvaldībā darbu jaunizveidotajā amatā — uzņēmējdarbības koordinators — uzsāka Inga Bumbule. Viņa sarunas laikā atzīst, ka pirmais pusgads paskrējis nemanot, jo darba lauks ir plašs un neskaitāmo jautājumu, kas ir jāpārzina, jāiepazīst un jāizpilda, ir ļoti daudz. I. Bumbule cer, ka nākotnē sadarbība un komunikācija starp pašvaldību un uzņēmējiem tikai uzlabosies.
— Kādi ir tavi galvenie darba pienākumi, uzstādījumi no vadības, kam jāpievērš uzmanība?
— Man jābūt sava veida informācijas sūklim, lai varu ikvienam palīdzēt jebkurā jautājumā, kaut ko ieteikt, atbalstīt… Tajā pašā laikā ir ļoti daudz dokumentācijas sakārtošanas darbu, ir jāizstrādā nekustamo īpašumu datu bāze, jāizsūta uzņēmējiem aktuālā informācija, esmu izveidojusi arī uzņēmumu datu bāzi. Viens no uzstādījumiem ir par vecpilsētas atdzīvināšanu, kas iet kopsolī ar izstrādāto Talsu deviņu pakalnu iedzīvināšanas plānu. Atbildu arī par pašvaldības izsludināto konkursu «Dari Talsu novadam», kur uzņēmējiem iespējams pretendēt uz finansējumu. Tāpat ir daudz citu ikdienas pienākumu. Turklāt atbildu par NVO, tātad arī biedrības ir uz maniem pleciem.
— Kas, uzsākot darbu, sagādāja lielāko pārsteigumu?
— Man šķita, ka daudz kas būs sakārtotāks. Kad sāku strādāt, sapratu, ka tā nav. Ir ļoti daudz jautājumu, ko iesākts risināt, un tādu, kuru risināšana pat nav uzsākta. Tas ir mans darbs, ko tagad veicu, — ir jāiet, jārunā, jādara. Jāuzsver, ka esmu koordinatore, — jāveido tilts starp pašvaldību un uzņēmējiem. Jāsaprot, ka viss nenotiek uz sitiena, tik ātri, kā gribētos, jo pašvaldībā ir konkrētas procedūras, kam jāiziet cauri.
— Tā kā pirms tevis pašvaldībā nebija uzņēmējdarbības koordinatora, vai šajos mēnešos nav izjūtas, ka sāc visu no baltas lapas?
— Jā, gandrīz viss ir kā no baltas lapas. Nepieciešams izstrādāt nekustamo īpašumu datu bāzi, jo ir uzņēmēji, kuri interesējas par konkrētiem nekustamajiem īpašumiem. Piemēram, tagad divi mazie uzņēmēji meklē nelielas telpas, kur varētu veikt ražošanu.
— Kādi ir tavi ikdienas lielākie izaicinājumi?
— Lai pēc tam būtu vieglāk strādāt, ļoti liels darbs jāiegulda pamatos, ko pašlaik arī daru. Informācijas apjoms ir ļoti liels, tāpēc nepieciešams visu strukturēt, salikt pa plauktiņiem.
— Zinu, ka komunicē, sadarbojies ar Talsu Komersantu klubu, kur dalībnieki ir lielie uzņēmumi. Bet kā norit komunikācija ar mazajiem uzņēmumiem?
— Kad biju mācību centrā «Buts», lai stāstītu par pašvaldības sniegto atbalstu uzņēmējiem, tur bija arī mazie uzņēmēji un mājražotāji, kuriem bija ļoti daudz jautājumu un ierosinājumu. Viņi, protams, pārdzīvo, ka vairāk uzmanības tiek pievērsts lielajiem uzņēmumiem, bet jāsaprot, ka arī mazie uzņēmēji ir ļoti, ļoti svarīgi. Viņu viedokli, balsi varētu vieglāk un konstruktīvāk sadzirdēt, ja mājražotāji, mazie uzņēmumi nodibinātu biedrību un iestātos Talsu Komersantu klubā, kur regulāri piedalītos kāds no pārstāvjiem. Tādā veidā viņi būtu informācijas apritē. Negribētos, ka viņi jūtas atstāti novārtā. Piemēram, šodien (30. jūlijā — aut.) saistībā ar Dižmāras tirgu plānoju doties pie Lielās ielas uzņēmējiem, lai runātu par gaidāmo pasākumu un uzsāktu sarunas arī par citiem jautājumiem. Komunikācija ar katru ir ļoti laikietilpīgs process, un nereti, esot savā papīru gūzmā, pazūdi! Būtiski būtu uzsākt jaunu tradīciju — reizi gadā rīkot godināšanas pasākumu uzņēmējiem. Tas ir svarīgi, ka viņus pamana, novērtē, uzmundrina! Jebkuram ir būtiski, ka viņu paslavē un atbalsta.
— Kādas būtiskākās problēmas no uzņēmējiem šo mēnešu laikā esi dzirdējusi? Kas viņus satrauc, neapmierina?
— Lielos vilcienos tie pārsvarā ir valstiski jautājumi, ko pašvaldība nevar ietekmēt, piemēram, nodokļu politika, nedrošība, nezināšana par nākotni, ko rada neskaitāmās reformas. No pašvaldības puses uzņēmēji sagaida aktīvāku, plašāku informācijas apriti par aktualitātēm. Arī par darbinieku trūkumu, to, kā pieturēt esošos, un telpu īri, kas ir ļoti dārga.
— Ko pašvaldība vēl varētu darīt, lai veicinātu jaunu uzņēmumu rašanos un atbalstītu esošos?
— Man šķiet, ka primārais ir komunikācija. Risinājumus var atrast dažādām situācijām, vajag tikai gribēt, bet sākotnēji svarīgākais ir kontakts un atbalsts no pašvaldības puses. Ne jau tikai finansiāls atbalsts, rīcības to var veicināt un uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Ir būtiski, kāda ir pašvaldības darbinieku attieksme pret uzņēmējiem.
— Vai daudzi izmanto iespēju un nāk šeit, pie tevis, lai konsultētos, lūgtu palīdzību?
— Sākotnēji bija vairāk, bet tagad ne tik ļoti. Mēs, kurzemnieki, pēc būtības esam ļoti pašpietiekami, laikam tāpēc daudzi cenšas tikt galā paši. Aicinu droši vērsties pie manis, ja ir kādi jautājumi vai neskaidrības!
— Kas, tavuprāt, būtu jāmaina, lai Talsu novads spētu piesaistīt jaunus uzņēmumus?
— Tas ir ļoti plašs jautājums, kam nav vienas konkrētas, pareizas atbildes. Domāju: lai to paveiktu, jāizpilda daudz mājasdarbu. Kaut vai problēma ar mājokļiem. Ja mūsu novadā gribētu ienākt kāds liels uzņēmums, kas spētu piesaistīt speciālistus no citām pilsētām, viņiem būtu ļoti grūti atrast mājokli. Arī ceļu stāvoklis, kvalitāte ir ļoti būtiska. Pilsētas, novada tēls, mārketings uz Latvijas fona… Darāmā ir daudz.
— Nav noslēpums, ka uzņēmēji ir tie, kuri būtiski piepilda novada kopējo budžetu. Līdz ar to ir pavisam loģiski, ka uzņēmējdarbība no pašvaldības puses tiktu atbalstīta ar visiem spēkiem un izvirzītos prioritāšu augšgalā. Kā tev šķiet, kad un vai tas varētu notikt?
— Es saprotu, ka man jācīnās par šo jomu — ja kāds aizcērt degungalā durvis, jārāpjas iekšā pa logu, lai panāktu vajadzīgo. Nepieciešams piestrādāt pie pašvaldības attīstības plāna, lai konkrētāk un precīzāk izvirzītu jautājumus, kas attiecas tieši uz uzņēmējdarbību, jo pašlaik tie ir ļoti vispārīgi. Tagad, kad atvērs attīstības plāna dokumentu, lai veiktu izmaiņas nākamajā plānošanas periodā, būs ļoti jāpiestrādā, lai šo jomu vairāk izceltu.
Mums pašvaldībā nepieciešams izstrādāt arī uzņēmējdarbības politikas plānu, pie kura pieturēties, uz kā balstīties, jo pašlaik tāda nav. Tas būtu kā pamats, garantija nākotnei.
— Vai tev nav sava veida misijas izjūtas, veicot šo darbu un zinot, ka uzņēmēji uz tevi liek lielas cerības?
— Protams, kādos brīžos tas baida, jo tā ir liela atbildība. Daudzi jautājumi nevirzās uz priekšu tik ātri, cik gribētos, un tad nedaudz nolaižas rokas. Protams, man vēl ir, kur augt, un šajā darbā nevienu brīdi nevar apstāties, domas un idejas par darbu rosās arī mājās un pirms gulētiešanas.
Mums, pašvaldībai, vajag vairāk izprast, kā varam palīdzēt uzņēmējiem. Loģiski, ka nevaram atrisināt visas problēmas, bet ir daudz veidu, kā palīdzēt. Tas ir gribēšanas jautājums. Vajag paskatīties plašāk, piemēram, uz to, kā rīkojas citas pašvaldības Latvijā. Ņemam tās par piemēru, izanalizējam un skatāmies, kas no tā visa der mums. Nav nepieciešams izgudrot divriteni no jauna. Vajag tikai turēt acis vaļā, un viss būs!