Neīstenojamu vai neapdomīgu ideju nav

Lauksaimniecība

Kad Lauku atbalsta dienests gatavojas izsludināt kādu no Eiropas Savienības atbalsta pasākuma kārtām, kur lauku uzņēmējiem iespējams piesaistīt finansējumu saimniecību attīstībai, darba pilnas rokas ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļas ekonomikas konsultantam Guntim Namrikam. Pie viņa vēršas tie, kuri uztic pieteikumu sagatavošanu vajadzīgā atbalsta saņemšanai.
2014. gadā sākās Eiropas Savienības plānošanas periods, kas ilgs līdz 2020. gadam. Atšķirībā no iepriekšējā perioda (no 2007. līdz 2013. gadam) lauku uzņēmējiem mainījās atbalsta veidi un prasības kļuva stingrākas. Neskatoties uz to, lauku uzņēmēju interese par pieejamajiem atbalsta veidiem nav mazinājusies, apliecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļas ekonomikas konsultants Guntis Namriks. Ir bijušas projektu kārtas, kur pieprasījums pēc pieejamā atbalsta bijis lielāks, nekā tas pieejams. Viens no tiem bija pasākums «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» jeb agrāk zināms kā «Lauku saimniecību modernizācija», kā arī iespēja mazajām saimniecībām piesaistīt finansējumu 15 000 eiro apmērā, kur konsultanta iesaiste bija obligāta. Pieprasīts pasākums bija arī atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, kur varēja saņemt 40 000 eiro lielu finansējumu. «Pēdējā pasākuma «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» kārtā naudas pietrūka, neskatoties uz to, ka projekti bija sadalīti divās grupās: saimniecībās, kurās apgrozījums ir līdz 70 tūkstošiem eiro, un lielās saimniecībās. Tas liecina, ka interese par investīciju piesaisti ir dažāda lieluma saimniecībām. Pēdējā kārtā 15 tūkstošu eiro saņemšanai, kas šogad bija izsludināta mazajām saimniecībām, daudzi interesējās par atbalsta saņemšanu, bet pēc kritērijiem tam nekvalificējās. Iespējams, arī pretendentu vairs nav tik daudz vai viņi nevēlas uzņemties ilggadējas saistības,» vērtē G. Namriks.
No veiktajiem ieguldījumiem saimniecībās šajā plānošanas periodā lauku uzņēmēji Eiropas Savienības atbalstu galvenokārt piesaistījuši lauksaimniecības tehnikas iegādei. Tas ir vienkāršāks veids atbalsta piesaistīšanai. Būvē arī kaltes, angārus, kūtis, tehnikas novietnes, mēslu krātuves, bet tur nepieciešamā dokumentācija ir daudz sarežģītāka, bet atbalsta likmes — lielākas.
Šajā plānošanas periodā noteikumi atbalsta saņemšanai kļuvuši stingrāki. Tāpēc pirms projekta pieteikuma rakstīšanas tiek rūpīgi izvērtēts, vai pretendents konkrētajai iecerei var saņemt atbalstu. Praksē bijuši gadījumi, kad cilvēks atnāk ar ideju, bet, apskatoties projekta vērtēšanas kritērijus, nākas atteikt, jo nav iespējams savākt minimālo punktu skaitu, lai projektu vērtētu. «Cilvēkiem godīgi pasakām, ka nesanāks. Nav nozīmes rakstīt projektu, kas ir maksas pakalpojums, labi zinot, ka vērtēšanai tas nekvalificējas,» saka G. Namriks.
Uz jautājumu, cik apdomīgi lauku uzņēmēji piesaista Eiropas Savienības atbalstu, skan atbilde: to dara ļoti rūpīgi. Zemnieku saimniecības ir apzinājušas vajadzības un vēlamās attīstības iespējas. Neīstenojamu vai neapdomīgu ideju nav.
Šajā plānošanas periodā projektus iespējams iesniegt, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektronisko pieteikšanās sistēmu, kas atvieglo darbu. Mēģināts arī vienkāršot projekta pieteikuma formas, tomēr iedziļināšanās to aizpildīšanā ir nepieciešama. «Ir zemnieki, kas tā arī teic, ka nav laika iedziļināties visos papīros un uztic konsultantiem sagatavot projektu. Ir tādi, kuri projektu mēģina rakstīt paši. Pēc šajos gados uzkrātās pieredzes varu teikt, ka projekta pieteikumu aizpildīšana joprojām prasa rūpīgu iedziļināšanos. Svarīgi ir iziet cauri noteikumiem, pavaddokumentiem, iepirkumu procedūrai, ko skatās projekta vērtētāji. Ja ar dokumentiem un finanšu jautājumiem ikdienā nestrādā, sarežģītākus projektus pašam ir daudz grūtāk izstrādāt. Arī vienkāršas lietas var palaist garām nevis nezinot, bet neiedomājoties par tām,» saka ekonomikas speciālists.
G. Namrikam nācies rakstīt projektus zemniekiem no Talsu, Kandavas, Ventspils un Rīgas reģiona. Pakalpojumus pārsvarā izmanto vidējās saimniecības, pa retam kāda lielā saimniecība. Kopumā skatoties, reti kura saimniecība mūsu novados ir spējusi attīstīties bez Eiropas Savienības atbalsta. Vai tas piesaistīts tehnikas iegādei, vai būvniecībai — atbalsts ir bijis attīstības veicinātājs.