Izdots unikāls katalogs «Baltijas ozoli»

Kultūra

1. augustā Talsu pauguraines mežu ielenkumā «Mežmājā» pulcējās augsta ranga ļaudis, lai atklātu zinātnisko katalogu «Baltijas ozoli», kā tapšanā ieguldīti aptuveni 20 gadi darba. Katalogā akcents vērsts uz Baltijas ozoliem, kas izmantoti 16. un 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecībā.
«16., 17. gadsimtā no Baltijas eksportēja izcilas kvalitātes kokmateriālu, bet Nīderlandē no tā izgatavoja gleznu pamatnes, tai skaitā paneļus, ko senie meistari apgleznoja. Šobrīd, pēc daudziem gadsimtiem, tie ir miljonus vērti mākslas darbi. 21. gadsimta modernās tehnoloģijas un pētniecības metodes beidzot ļauj apstiprināt to, par ko mēs tikai nojautām: lielo Eiropas muzeju krātuves ir pilnas ar Baltijas ozoliem. Tā kā mūsu muzejā ir ļoti plaša un skaista holandiešu darbu kolekcija, gribējām noskaidrot, vai arī mūsu darbi ir gleznoti uz Baltijas ozola. Rezultātā noskaidrojām, ka no sešām gleznām, kurām veica dendrohronoloģijas izpēti, piecas gleznotas uz Baltijas ozola,» stāsta idejas autore, Mākslas muzeja «Rīgas Birža» vadītāja Daiga Upeniece, kura pie projekta strādājusi no paša sākuma — jau pirms aptuveni 20 gadiem.
Darbu pie zinātniskā kataloga izstrādes ieguldījusi plaša darba grupa, kurā ietilpst Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mākslas muzejs «Rīgas Birža», Latvijas Universitāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts «Silava» un a/s «Latvijas Valsts meži», kā arī starptautiskie partneri un Nīderlandes Mākslas un vēstures institūts Hāgā. Kataloga atklāšanas svētki norisinājās Talsu pauguraines «Mežmājā». Pirms tam plašā darba komanda pa ceļam no Rīgas apciemoja arī Kandavas novada muzeju, lai degustētu ozolzīļu kafiju, bet pēc tam devās ekspedīcijā pa Talsu pauguraines ozolu mežiem.
Izpētīta ozolu izcelsme un pat DNS
«Darbs nebija vienkāršs, jo tas ir starpdisciplinārs projekts par dažādām nozarēm. Katalogu esam iztulkojuši arī angļu valodā, lai izsūtītu to uz muzejiem un institūtiem ārzemēs, popularizētu savu zemi un skaistos ozolus. Šī ir īpaša diena, jo esam noslēguši lielu darbu, kas mums bija īpaši mīļš,» atklāja D. Upeniece.
Katalogs sastāv no vairākām daļām: pirmajā sniegts vēsturisks atskats, otrajā — mākslas darbu kolekcijas veidošanās vēsture, lai saprastu, kas šos Baltijas ozolus atveda atpakaļ, trešajā — kolekcijas apskats, ceturtajā — dendrohronoloģijas un ozolu DNS pētījumi un piektajā— zinātniskais katalogs.
Ozols izpētīts divos veidos: pirmkārt, ar dendrohronoloģijas metodi, otrkārt, nosakot Baltijas ozolu DNS. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratorijas vadošais pētnieks Māris Zunde, kurš veica sešu gleznu izpēti, teica, ka dendrohronoloģija ir sava veida koka dienasgrāmata, pēc kā var pateikt, kādi ir bijuši klimata apstākļi, dabas procesi un kā tie ietekmējuši koka augšanu. «Secinājām, ka piecas gleznas darinātas uz Baltijas ozoliem. Te gan jāņem vērā, ka šajā gadījumā Baltijas reģions aplūkojams plašākā mērogā. Ozola koksne ir ļoti atšķirīga — tas atkarīgs no vietas, kur tas aug. Tā kā Baltijas pusē ozoli aug lēnāk, koka gadskārtas ir šaurākas, koksnes faktūra ir smalkāka un koksne ir ļoti kvalitatīva. Šī koksne mazāk jāgatavo, jāgruntē, tā vieglāk šķeļas, ir gluda un glezna īpaši neatspīd,» Baltijas ozolu koksnes priekšrocības atklāja M. Zunde.
Ozola DNS izpēte Latvijā veikta pirmo reizi. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks Dainis Edgars Ruņģis pastāstīja, ka no gleznu paneļiem iegūt pietiekami kvalitatīvu DNS materiālu pietiekamā daudzumā bija īpaši sarežģīti, jo izejmateriāla apjoms bija ļoti ierobežots (līdz 100 mg). Turklāt gleznas glabātas DNS molekulām nelabvēlīgos apstākļos un koka paneļi bieži apstrādāti ar dažādām krāsām, lakām un citām nezināmām vielām. Paraugi tika ņemti no gleznu aizmugurējās daļas. Koksnes paraugus ievāca no 11 gleznām, bet izdalīt DNS un iegūt datus izdevās no divām. Rezultātā dati liecina, ka gleznu paneļu koks ir no Austrumeiropas ozoliem, bet ar tādu pašu izcelsmi kā pašlaik Latvijā augošajiem ozoliem.
«Katrs muzejs veic savas kolekcijas, izpēti un apzināšanu, bet šī projekta ietvaros tas veikts padziļināti. Tā nav tikai mākslas vēsture, bet gan kopdarbs ar pētniekiem, kuri strādā pavisam citā jomā. Šis ir lielisks produkts, ar ko muzejam sniegta papildu šķautne,» vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.