Aiga NaudiņaApskatot, kādas nozares un cik liels Eiropas sniegtais finansējums šajā plānošanas periodā aizgājis Latvijas lauku attīstībai, nākas secināt, ka sniegtais atbalsts ir to veicinājis. Attīstījušās dažādas nozares, iegādātas modernas tehnikas un savs ieguvums ir arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Šoreiz sarunā ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāju Juzefu Kļavu uzzinām, kādas investīcijas līdz šim veiktas lauku vides attīstībā.
Šis ir Eiropas Savienības plānošanas perioda, kas sākās 2014. gadā un ilgs līdz 2020. gadam, sestais gads. Pēdējie divi gadi lauku uzņēmējiem bija pārbaudījumu pilni — 2017. gadā pārmērīgs mitrums, 2018. gadā lielais sausums, kas radīja dabas katastrofu lauksaimniecībā. Neskatoties uz grūtībām, lauku ļaudis ir sīksti, mērķtiecīgi un optimistiski, rūpējoties par dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ekonomisko rādītāju uzlabošanu un konkurētspējas celšanu. Līdzekļi tiek ieguldīti ceļos un meliorāciju sistēmu sakārtošanā, meža ražības paaugstināšanā, lauksaimniecības produkcijas pārstrādes efektivitātes celšanā, palielinot produktu pievienoto vērtību, inovācijās, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā un citās jomās, sākotnējo vērtējumu par līdz šim paveikto sniedz Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Juzefa Kļava.
Redzama saimniecību konsolidācija
Skatoties gadu griezumā uz platību maksājumu pieteicējiem, vērojama tendence, ka tāpat kā valstī, arī pārvaldes pārraudzības teritorijā (bijušajā Ventspils, Tukuma un Talsu rajonā) ir samazinājies platību maksājumu iesniedzēju skaits. 2006. gadā platībām pieteicās 5368 klienti, bet šogad — 4300. Tai pašā laikā pieteiktā platība palielinājusies. Platību maksājumiem deklarētās platības piecu gadu laikā reģionā pieaugušas par 9179 hektāriem, Talsu novadā — par 2670 hektāriem, Dundagas novadā — par 468 hektāriem, bet Rojas novadā — par 44 hektāriem. Samazinoties klientu skaitam, bet pieaugot piesakāmajai platībai, notiek saimniecību konsolidācija, pārstrukturizēšanās, arī lēna paaudžu nomaiņa laukos. Priecējot, ka aptuveni 40 procenti no visām saimniecībām ražo produkciju tirgum, atlikušās saimniecības — pašpatēriņam. Ar šiem platību maksājumiem lauku uzņēmējiem ir līdzekļi platību apsaimniekošanai, paliek sakopta vide un tiek veicināta attīstība, uzskata J. Kļava.
Mazajā lauksaimnieku atbalsta shēmā, kur ik gadu zemniekiem iespējams saņemt vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā, piecu gadu periodā atbalsta saņēmēju skaits ir samazinājies. 2015. gadā bija 835 mazo lauksaimnieku pieteikumi, šogad — 661. Iemesli tam ir dažādi: cilvēki ir beiguši saimniekot, pārdota zeme, aizgājuši Mūžībā un citi faktori, kas arī par šādu saimniekošanas veidu kaut ko liecina.
Pamata nozare — graudkopība un rapša audzēšana
Ja skatās uz atbalstam pieteikto platību struktūru, Ziemeļkurzemes reģionā pamata nozare ir graudkopība un rapša audzēšana, jo graudaugu ir vairāk nekā 53 procenti no visām atbalstam pieteiktajām platībām. Parādās arī vairākas interesantas lietas. Pietiekami lielas platības aizņem ābeļu dārzi — 510 hektāri, aveņu stādījumi — 54 hektāri, krūmcidonijas audzē 31 hektāru lielā platībā, lielogu dzērveņu platības ir 29 hektāri, krūmmellenes — astoņi hektāri, ķiploki — 23 hektāri, smiltsērkšķi — 151 hektārs, upenes— 108 hektāri, zemenes — 103 hektāri, vīnogas — deviņi hektāri. Parādās arī zirņi — 500 hektāri, soja — 16 hektāri, griķi — 600 hektāri un kaņepes— 294 hektāri. Kultūraugu dažādība ir liela. Reģionā ir attīstīta arī biškopība, briežkopība (gaļas, mīksto ragu ieguve, dzīvnieku selekcija, komermedības) un tiek audzēti arī strausi. Dominējoša no lopkopības nozarēm joprojām ir piena lopkopība, attīstās arī gaļas liellopu audzēšana.
Naudas ne vienmēr pietiek
Bez platību maksājumiem lauksaimniekiem pieejams atbalsts arī Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu zivsaimniecības fondā. Šajā gadā dienests administrē arī Solidaritātes fonda sniegto atbalstu. Projektu pasākumi ir dažādi, un interese par tiem — pietiekama. No plānošanas perioda sākuma projektos lauku uzņēmēji piesaistījuši 64,2 miljonus eiro. Finansējums aizgājis 2503 projektiem, tai skaitā kredītprocentu daļējai dzēšanai. Vislielākais atbalsts piesaistīts pasākumā «Ieguldījumi materiālajos aktīvos», kur investīcijas veic saimniecību modernizācijā. Bijušas piecas pieteikšanās kārtas un īstenoti 439 projekti. Lauksaimniekiem neparedzama bija pēdējā kārta, kad lielo saimniecību grupā atbalstu saņēma 11 projekti, bet 85 pieteikumiem finansējums nesanāca. Par to lauku uzņēmēji bija ļoti neapmierināti, saka J. Kļava. Šajā pasākumā atbalstīta slaucamo govju fermu būvniecība un pārbūve, savukārt piensaimnieki investē slaukšanas robotu iegādē.
Ja īstenos visus projektus, kas ir apstiprināti, Talsu novada piena ražošanas saimniecībās būs uzstādīti ap 20 piena slaukšanas robotiem. Lielas investīcijas tiek ieguldītas arī graudu pirmapstrādes punktu — graudu kalšu un torņu būvniecībā, gaļas liellopu novietnēs, tehnikas novietņu būvniecībā, lopbarības un skābsiena glabātavu izveidē, modernizētā cūkkopības, vistkopības nozarē un strausu audzēšanā, attīstās arī aitkopība un briežkopība. Lauksaimnieki būvējuši arī kūtsmēslu krātuves un pārbūvējuši siltumnīcas, attīsta smiltsērkšķu un upeņu audzēšanu. Šajā plānošanas periodā reģionā iegādāti 129 jauni traktori, 47 graudu kombaini, 95 piekabes un puspiekabes, 72 sējmašīnas, 66 miglotāji, 64 minerālmēslu vai kūtsmēslu kliedētāji, 56 arkli, 34 iekrāvēji, liecina dienesta sniegtā informācija. Tas ir plašs tehnikas klāsts, lai modernizētu, atvieglotu un efektivizētu darbu. Piesaistot atbalstu citos Eiropas Savienības pasākumos, piekrastē attīstās arī tūrisms.
Šajā plānošanās periodā investīcijas pieejamas arī pašvaldības nozīmes ceļu atjaunošanai. Vislielākais finansējums no mūsu četru novadiem atvēlēts Talsu novadam (3,69 miljoni eiro). Pieteikšanā norisinās līdz šī gada decembrim, bet neapgūti vēl ir 1,2 miljoni eiro, kas ir pietiekami liela summa. Eiropas Savienības atbalsts pieejams arī meliorācijas sistēmu sakārtošanai. Īstenoti 70 projekti, kā arī valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošana, kas ir būtisks ieguldījums, lai pie šiem objektiem esošie lauki mitrajā laikā neslīgtu.
Šogad dienests sācis administrēt arī Solidaritātes fonda sniegto atbalstu. Šoreiz tas novirzīts valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanai. Talsu novadā tiks atjaunota Vārzava, Silupe, Vēveru grāvis, Kēšupe un Ķūļciema poldera dambis, ieguldot šo objektu sakārtošanā 2,8 miljonus eiro.
Vienkāršotākas kļuvušas arī projektu pieteikumu veidlapas. Lai lauku uzņēmējiem būtu vieglāk un ērtāk tās aizpildīt un mazinātos administratīvais slogs, pievienojamo dokumentu skaits samazinājies. Jautāta par situāciju kopumā, J. Kļava teic, ka laukos joprojām nepieciešama paaudžu nomaiņa. Šobrīd jaunam lauksaimniekam uzsākt saimniekot ir ļoti sarežģīti, jo zemes trūkums, tās iegādes un nomas maksa ir augsta, dažiem pietrūkst zināšanu tehnoloģiju apguvē un biznesa plāna izstrādē. Tāpat trūkst resursu tehnikas iegādē un laukos nav kvalificēta darbaspēka.
GALVENĀS ATZIŅAS
→ No 2006. līdz 2019. gadam samazinājies platību maksājumu iesniedzēju skaits, bet palielinājušās atbalstam pieteiktās platības. Tas liecina par saimniecību konsolidāciju, pārstrukturizēšanos, lēnu paaudžu nomaiņu laukos.
→ Ziemeļkurzemē pamata nozare ir graudkopība un rapša audzēšana. Lopkopības nozarē primārā ir piena lopkopība, attīstās arī gaļas liellopu audzēšana.
→ Populārākie ES atbalsta veidi lauksaimniekiem: «Ieguldījumi materiālajos aktīvos», «Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai».
→ Nozīmīgs Eiropas Savienības atbalsts novirzīts meliorācijas sistēmu sakārtošanai, valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošanai un pašvaldību ceļu pārbūvei.
→Turpmākajā lauku attīstībā vairāk jādomā par paaudžu nomaiņu laukos.
