Šogad ir laba krūmmelleņu raža

Lauksaimniecība

Neskatoties uz pavasara aukstajām naktīm un salnām, kad citi krūmmelleņu audzētāji Latvijā dārzus sargāja ar dūmu sveču vai salmu ruļļu dedzināšanu, bioloģiskās saimniecības «Jumari» saimnieki — Gunita un Ivars Tropiņi no Dundagas novada — saka, ka šis ir izdevies gads. Tagad sākusies ogu lasīšana.
Kad ierodamies «Jumaros», mūs sagaida Rokijs, kas ir saimnieku — Gunitas un Ivara — uzticamais draugs. Ar balsi viņš paziņo, ka ciemiņi norunātajā laikā ieradušies. «Jumaros» šogad esam otro reizi. Vasaras sākumā braucām skatīt, kā saimnieki gatavojas Mājas kafejnīcu dienu apmeklētāju sagaidīšanai, bet šoreiz — lai uzzinātu mazliet vairāk par krūmmellenēm un to augšanu.
Šos augus «Jumaros» sāka audzēt 2004. gadā. Kad Tropiņi atnākuši šeit dzīvot, apmeklēti kursi lauksaimniekiem. Mācoties saimnieki uzzinājuši, ka var piesaistīt finansējumu meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Noskatītā platība, kur stādīt krūmmellenes, attīrīta no apauguma un meliorēta. Zeme ir ļoti akmeņaina — lai katru gadu nebūtu jāar un jālasa akmeņi, saimniekam radusies doma par krūmmelleņu audzēšanu. Latvijā tolaik lielākās platībās krūmmellenes auga dažos dārzos, piemēram, «Abullāčos», bet tik izplatītas tās vēl nebija. «Jumaros» tolaik dzīvojis viens students no Lundas, kurš studēja bioloģisko lauksaimniecību. Viņa iedrošināti, ieceri par krūmmelleņu audzēšanu saimnieki attīstījuši. Tolaik internets nebija tik izplatīts, lai noskatītu, kas un kā darāms. «Kļūdas šeit ir pieļautas daudz. Stādi izsala, iestādījām stādus no meristēmām, kas neražo. Kā tik nav gājis! Kad stādījām krūmmellenes, gribējām izskolot bērnus un piedāvāt veselīgu produktu. Prieks, ka tas ir izdevies!» teic Gunita.
Mazliet vairāk nekā hektāra platībā aug krūmmelleņu šķirnes «Brigitta», «Bluecrop», «Spartan», «Draper» un «Duke». Iecienītas kļuvušas «Brigitta» un «Spartan» ogas, kas ir lielas un saldas. Citām šķirnēm — saldskābas. Ivars, lasot ogas, stāsta, ka šie augi ir prasīgi. Svarīga ir ne tikai augsne, bet arī mēslošana un krūmu veidošana. «Jumaros» saimnieko bioloģiski, kā mēslojumu izmanto salmu mulču, sapļautu zāli, pelnus un citus dabīgus materiālus. Jāņem vērā, ka šo augu cimperlīgumu noteic arī tas, ka, krūmiem pavasarī ziedot, postu var nodarīt salnas. Šogad, kad citviet Latvijā krūmmelleņu dārzu saimnieki domāja, kā ziedēšanas laikā nosargāt tās no salnām, dedzināja dūmu sveces un siena ruļļus, vēsais laiks postījumus viņu saimniecībai nenodarīja. Krūmi ir pilni ar ogām. Dažas nogatavojušās, citas — vēl tikai gaida savu uznācienu.
Stādījumus ik pa laikam nākas atjaunot. Stādus saimnieki audzē paši, tāpēc dārza paplašināšana un iztrūkstošo vietu piepildīšana notiek lēnām — cik paši var paveikt. Saimniecībā ir zeme, ko varētu apstādīt ar krūmmellenēm, bet spēka ir tik, cik ir. Pašreizējā platība ir pietiekama, lai ar to tiktu galā.
Krūmmellenēm labākās noieta vietas esot tirdziņi — šogad laikapstākļi bijuši labvēlīgi, lai ogas ienāktos laikus un tās svētkos varētu tirgotu. Ir bijuši gadi, kad ogas ienākas pēc svētkiem. Tropiņu audzētās krūmmellenes Dundagā varēja baudīt Sklandraušu festivāla apmeklētāji. Tās noteikti būs arī Lībiešu svētkos un Dižmāras gadatirgū Talsos. Saimniece ogas arī saldē, spiež sulu un kaltē. Nav bijis tāda gada, kad tās paliktu pāri.
Neskaitot krūmmelleņu audzēšanu, Tropiņi pie sevis uzņem arī tūristus, jo «Jumaros» ir ko rādīt. Senā mājas vēsture, lauku miers, skaistās putnu dziesmas un Gunitas tēva, gārsenieka Jāņa Kukļa, stāstījumi un aizraušanās ar dažādu mūzikas instrumentu spēli tā vien vilina šeit uzturēties ilgāk. To apliecina arī Gunita, spilgts piemērs tam šogad bijušas Mājas kafejnīcu dienas, kad atbraucēji vēlējušies baudīt lauku mieru un bijuši nesteidzīgi.