«Sajūta, ka visi ceļi vienā laikā jūk kopā» Talsus apciemo satiksmes ministrs

Talsu novads

Vakar, 1. augustā, Talsus reģionālās vizītes laikā apciemoja vairāki Satiksmes ministrijas pārstāvji, tai skaitā ministrs Tālis Linkaits. Apmeklējuma galvenais mērķis — informēt pašvaldību par ministrijas plāniem satiksmes jomā mūsu pusē, kopējo situāciju, problēmjautājumiem valstī un apspriest vairākus objektus un posmus, kas satrauc Talsu novada iedzīvotājus un uzņēmumus. Ministrs sarunas laikā uzsvēra, ka labprāt kā uz burvju mājiena salabotu visus ceļus, bet nevēlas solīt to, ko nav iespējams paveikt.
Sākotnēji tikšanās laikā Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols ministrijas pārstāvjiem sniedza prezentāciju par situāciju mūsu pusē. Par autoceļu fonda apmēru, pārvalžu un projektu investīcijām, par ierobežotajām iespējām kredīta ņemšanai Valsts kasē un citiem problēmjautājumiem.
Jāgaida gaišāka nākotne
Pašvaldība vērsa ministrijas uzmanību uz vairākiem ceļa posmiem: «Stende—Lauciene—Mērsrags», «Talsi—Upesgrīva» un «Talsi—Lībagi». Tuvākajā nākotnē būvdarbi plānoti tikai posmā «Talsi—Lībagi» (2021. gadā). Par pārējiem posmiem vēl nav zināms, kad kaut kas varētu mainīties. Vaicājot par Sabiles tiltu, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī un atrodas pašvaldības īpašumā, bet pašvaldība par saviem līdzekļiem nav spējusi to pārbūvēt, ministrs sacīja, ka arī šī tilta sakārtošana tuvākajā laikā nav plānota gan finanšu trūkuma dēļ, gan tāpēc, ka nav daudz būvnieku, kuri remontē tiltus. T. Linkaits atzina, ka tilti Latvijā kopumā ir sāpju bērni.
Runājot par situāciju valstī, ministrs skaidroja, ka bedri, ko rada Eiropas Savienības (ES) finansiālā atbalsta trūkums, Latvija nav spējīga kompensēt. «ES līdzekļus ilgtermiņā piešķirs lielajiem ceļiem, bet par reģionālajiem un vietējiem ceļiem būs ļoti jācīnās. Jau pagājušajā plānošanas periodā to paveikt nebija viegli, un domāju, ka ar katru reizi šī cīņa būs aizvien grūtāka. Eiropu ļoti interesē vides prasības un tas, kā pāriet uz videi draudzīgiem risinājumiem,» skaidroja ministrs.
Pašlaik valdībā ir ļoti daudz prioritāšu, autoceļi ir tikai viena no tām un nebūt ne pašā augšgalā. Nākamgad Satiksmes ministrijai jāiztiek ar esošajiem līdzekļiem, un cerības uz izmaiņām, papildu finansējumu var likt tikai no 2021. gada. Valstī prioritāte ir galvenie autoceļi, pēc tam reģionālie, savukārt grants ceļi — pēc pārpalikuma principa. Kā sacīja ministrs, jānotiek kaut kam ekstremālam, avārijas situācijai, lai ar pieejamo finansējumu spētu ieguldīt arī grants ceļos. «Tā kā visi jūsu, Talsu novada, interesējošie objekti ir atlikti uz tālu un skaistu nākotni,» bilda T. Linkaits.
Ņemot vērā, ka līdzekļi ir ierobežoti, ministrija izskata iespējas, kā tos ietaupīt. Viena no iespējām ir ceļu uzturēšana. Autoceļus būtu iespējams uzturēt lētāk, ja šajā jomā būtu vairāk konkurentu. Līdz ar to ministrija vēlas panākt, ka uzturētāji nolaiž pakalpojumu cenas un par ietaupītajiem līdzekļiem tiktu veikti papildu remontdarbi. Ministrija ir pārliecināta, ka tas izdosies.
Ceļu remontdarbu kvalitāte klibo
Tikšanās laikā satiksmes ministrs pievērsās jautājumam par autoceļu būvdarbu kvalitāti, kas nereti ir zemā līmenī. Viņš minēja vairākus piemērus, kur ceļu posmi, kas remontēti, jau pēc gada ir ar bedrēm un plaisām. «Ceļu kvalitāte ir sāpīgs jautājums. Mēs daudz rūpīgāk skatāmies uz to, kas tiek darīts. Prasām no projektētājiem, lai projekti būtu izstrādāti kvalitatīvāk. Būvniekiem jādod piecu gadu garantija, kas nozīmē, ka viņus vajag tramdīt un piespiest slikti veikto darbu pārtaisīt. Šiem procesiem vajag ļoti rūpīgi sekot līdzi. Darbu labošana notiks arī ceļa posmā «Valgale—Roja» un «Talsi—Stende—Kuldīga»,» pauda T. Linkaits.
Satiksmes ministrija pašvaldībām labprāt nodotu vairākus valsts ceļu posmus (Talsu novadā tie varētu būt 21), piešķirot attiecīgu mērķdotāciju to uzturēšanai — pašvaldības var labāk izsekot līdzi un secināt, kuros posmos un kādus darbus primāri vajadzētu veikt. No Talsu novada pašvaldības vadības puses pretenzijas par šādu priekšlikumu netika izteiktas.
Vaicāts par administratīvi teritoriālo reformu un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas vēlmi šajā sakarā veikt papildu ceļu jeb galveno artēriju remontdarbus, ministrs gan uzsvēra, ka pašlaik nevar runāt par to, kurus ceļa posmus konkrēti varētu uzlabot, jo pirms tam nepieciešams zināt galējo reformas variantu. Pašlaik apritē ir kardinālākais no tiem, kuru nevarot uzskatīt par galējo. «Talsu Vēstis» vaicāja ministram, vai viņš piekrīt uzskatam (kādu Talsu novada pašvaldības vizītes laikā pauda VARAM ministrs Juris Pūce), ka valstij vajag koncentrēties tikai uz galvenajiem ceļiem, bet daļu mazo ceļu slēgt. T. Linkaits atzina, ka tik kardinālai pieejai nepiekrīt. «Ja sausi skatāmies uz ceļu statistiku, ceļu blīvums attiecībā pret iedzīvotāju skaitu mums ir stipri lielāks nekā Rietumeiropā. Tas tā ir izveidojies vēsturiski, un šajā ziņā īsti neko nevaram izmainīt. Pateikt, ka slēgsim kādu ceļu, un tagad meklējiet apvedceļu, domāju, nav pareizais risinājums. Drīzāk nepieciešams skatīties, kā pamainīt uzturēšanas klases, esam gatavi vairākus ceļa posmus nodot pašvaldībām. Nevajag visus ceļus tīrīt ar smalku greideri, bet izmantot vietējā zemnieka pakalpojumus un tamlīdzīgus risinājumus,» sprieda T. Linkaits.
Tāpat vizītes laikā ministrijas pārstāvji pašvaldībai skaidroja par pasažieru vilcienu satiksmi valstī. Pašlaik galvenais fokuss ir vērsts uz tās uzlabošanu Vidzemē un Latgalē, kur šis transporta veids tiek plaši izmantots. Par virzienu uz Ventspili T. Linkaits sacīja, ka teorētiski nākotnē tas varētu notikt, bet ne tuvāko gadu laikā.
Savukārt, runājot par prasībām, kas izvirzītas sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ministrs uzsvēra, ka ļoti būtiski ir strādāt videi draudzīgi. Noteikumi par to, ka no 2021. gada pakalpojuma sniegšanā jāiekļauj bezizmešu autobusi, nenozīmē, ka nepieciešams nomainīt visu autoparku. To var darīt pakāpeniski. T. Linkaits kā piemēru minēja Jēkabpili, kur, pārejot uz saspiesto gāzi, tiek ietaupīti aptuveni 30 procenti izmaksu.
Sāpju bērns — lauku ceļi
«Es Talsos līdz šim esmu bijis vairākkārt, tāpēc situācija šajā pusē man ir zināma. Būtu ideāli, ja atbrauktu ministrs un varētu uzreiz atrisināt visus jautājumus. Man ir sajūta, ka ceļi, kas lauku reģionos asfaltēti pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, 70. gadu sākumā, vienā laikā jūk kopā. Katru gadu tiek aizkleķētas bedrītes, bet būtiski remontdarbi nav veikti. Tajos laikos varēja ar konkrētām metodēm pateikt, ka jānoasfaltē un viss, bet tagad naudas ir tik, cik ir. Es no visas sirds gribētu, lai katrs ceļš tiek salabots pēc iespējas ātrāk, bet, no otras puses, negribas solīt. Mans princips ir nesolīt, bet izdarīt to, ko var. Radīt liekas cerības… Tad nevarētu nākamreiz pie jums atbraukt. Skaidrs, ka valstij nav tik daudz līdzekļu, lai vienlaicīgi saremontētu visus ceļus. Arī ES nauda ir beigusies — varam paveikt tik, cik budžetā ir naudas,» sacīja ministrs.
Tā kā T. Linkaits ir satiksmes ministrs salīdzinoši nesen, vēlējāmies noskaidrot, kā viņš jūtas jaunajā amatā, ņemot vērā, ka šajā sfērā ir ļoti daudz problēmjautājumu. «Jā, problēmu ir daudz, jo sevišķi ceļu jomā, kas nav risinātas gadu desmitiem. Pēkšņi visi metas virsū un es jūtos atbildīgs par katru bedri, kas ir Latvijā. Visi aicina un rāda, kā izskatās viens vai otrs ceļš, cik sliktā stāvoklī tie ir. Protams, es emocionāli saprotu šos cilvēkus. Arī es, braucot uz saviem laukiem un runājot ar cilvēkiem, saprotu, kāds ir ceļu stāvoklis. Visiem mīļš šajā amatā nebūšu, un tāpēc arī nepretendēju būt mīlētākais ministrs valdībā, jo nevaru visiem apsolīt laimi tūlīt un tagad,» atklāti teica ministrs.
Aicināts sniegt komentāru, sava veida uzmundrinājuma vārdus cilvēkiem, kuri dzīvo laukos un kuriem ikdienā nākas braukt pa ceļiem, kas ir sliktā stāvoklī, T. Linkaits aicināja iedzīvotājus rēķināties ar to, kāda ir attiecīgā ceļa braucamā daļa. «Izmantojam ceļus prātīgi! Ja redzat, ka smagās kravas mašīnas brauc tur, kur ir aizliegts, par to ir jāziņo! Saudzēsim to, kas mums ir un būsim iecietīgi — ne visu iespējams uzreiz sakārtot,» mudināja satiksmes ministrs T. Linkaits.