Kā ik gadu: «Skurbums pāriet, dullums — ne!»

Kultūra

Dullo un bezgala radošo ļaužu galvaspilsētā Sabilē jestri svētki un lustīgi pasākumi ir pilsētas firmas zīme. Ikviens, kam patīk no sirds izsmieties un apbrīnot sabilnieku nebeidzamo radošumu un enerģijas pārpilnību, varēja doties uz Vīna svētku trešā vakara teatralizēto gājienu, kam ļaudis bija sākuši gatavoties jau vasaras sākumā.
Sabilnieki gājienu bija pārvērtuši īstā stāstā ar labajiem un ļaunajiem varoņiem. Gājiena priekšpusē augstprātīgi gozējās uzpūtīgie vīnogu kaitēkļi un niknās skolotājas, bet līdz gājiena beigām visi jau bija tik iekarsuši un iesildījuši arī publiku, ka Sabiles galvenajai ielai vajadzēja būt garākai, lai jestro mūzikas, dziesmu un krāsu virteni varētu baudīt vēl vairākas stundas. Māja uz ūdens, vardes ar īstām pleznām un niršanas maskām, lauku traktors ar lauciniekiem, kanalizācijas trubu dancinātāji un divmetrīgi gorillas aizrāva publiku ar tērpu radošo pieeju. Aizmirsti netika arī jautrie pagājušā gadsimta 80. gadu dziedātāji un dejotāji ekstravagantos tērpos, spīguļojošās saulesbrillēs un krāsainās parūkās.
Vīna svētku teatralizētais gājiens ne par mata tiesu neatpalika no izspēlētas pasakas, un vienaldzīgu neatstāja nevienu svētku apmeklētāju.