Atklāta tēlniekam Vilnim Titānam veltīta piemiņas izstāde

Kultūra

Vilnis Titāns — radošu panākumu, nebeidzamu ideju un ieceru pilns tēlnieks, labs draugs, kolēģis un laika biedrs, mīlošs vīrs un tēvs. Tādu Talsu novada muzejā Vilni Titānu atcerējās un pieminēja viņa tuvinieki, draugi, kolēģi un darba cienītāji, kuri bija ieradušies uz tēlniekam veltītās piemiņas izstādes «Tēlniekam Vilnim Titānam būtu 75» atklāšanu. Tā notika ļoti zīmīgā datumā — 26. jūlijā, kas ir tēlnieka dzimšanas diena.
Kā sanākušajiem atklāja Talsu novada muzeja direktore, lai gan V. Titāns dzīvojis Carnikavā, viņš vienmēr sacījis, ka sirdī jūtas piederīgs Talsiem. Šī piemiņas izstāde tapusi, pateicoties viņa dzīvesbiedrei Vizbulītei, kura devusi mājienu par to, ka Titānam šogad apritētu septiņdesmit pieci gadi.
Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos Guna Millersone sacīja, ka diez vai būtu iespējams noorganizēt plašu V. Titāna izstādi. «Jāatceras 1996. gada 16. novembris, kad atklāja «Koklētāju». Tas notika reizē ar muzeja ienākšanu pašreizējās telpās, un muzejā bija apskatāma Viļņa darbu izstāde jeb retrospekcija,» G. Millersone atzina. «Ja tagad atskatos uz šo laika periodu, es to atceros kā ļoti vienotu, vismaz kultūras darbinieku aprindās. Tas bija skaists kopējas vienotības laiks mūsu mazpilsētas sabiedrībai. Man personīgi liekas, ka pēc tā nekas tamlīdzīgs vairs nav bijis,» savās pārdomās ar klātesošajiem dalījās G. Millersone.
Uz piemiņas izstādes atklāšanu bija ieradies arī Titāna draugs un kolēģis — tēlnieks Ojārs Feldbergs, kurš pasākuma apmeklētajiem pastāstīja, ka viņam ar V. Titānu bijuša ļoti tuvas attiecības. V. Titāns mācījies Mākslas akadēmijā tikai vienu kursu virs O. Feldberga, bet tuvāk abi sapazinušies, kad strādājuši darbnīcā, kur izgatavojuši kapu pieminekļus. Pēcāk abi tēlnieki strādājuši kopā vienā darbnīcā, kas atradusies Garupē, Titāna tēvam — mežsargam — piederošā šķūnītī. «Tā mēs sametām naudu, iegādājāmies kompresoru un sākām kopā darboties. Vilnis bija ļoti sirsnīgs, atsaucīgs, izpalīdzīgs cilvēks, draugs un tēlnieks,» bilda O. Feldbergs.
Ar sanākušajiem atmiņu stāstos par V. Titānu, viņa neremdināmo darba sparu, smalko rūpību un satraucošo, bet vienlaikus atbildīgo laiku, kad tēlnieks strādāja pie pieminekļa «Koklētājs» kalšanas, dalījās arī Dzintra Eglīte un arhitekts Aivars Lācis.
Bija ieradušies arī pārstāvji no Krišjāņa Barona muzeja. «Mēs esam uzņēmušies tādu kā misiju, aicinot Latvijā pieminēt Vilni, apmeklējot tās vietas, kur viņš ir atstājis savas piemiņas zīme. Par savu pienākumu uzskatījām, ka mums arī pašiem šodien jādodas ceļā uz jūsu pusi,» sacīja K. Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa. Viņa aicināja visus klātesošos doties ceļā, lai izbraukātu tēlnieka veidotos objektus, atzīmētu to atrašanās vietas Latvijas kartē un nosūtītu muzejam. K. Barona muzejs, vienojoties ar tēlnieka dēlu, nospraudis mērķi — pēc pieciem gadiem izveidot karti, kurā atzīmētas visas V. Titāna veidoto objektu un piemiņas zīmju atrašanās vietas. Tādējādi saglabājot izcilā tēlnieka piemiņu un darbus nākamajām paaudzēm.
Lai arī Titānam veltītā piemiņas izstāde nav plaša, tajā atspoguļotas tās lietas, kas tēlnieku visvairāk saista ar Talsiem. Izstādē aplūkojamas fotogrāfa Daiņa Kārkluvalka fotogrāfijas no darba procesa, kas divu gadu garumā norisinājās Lauktehnikā. Tā laika viņš kopā ar dēlu Jāni Titānu izkala Kārļa Zemdegas pirmskara laikā aizsākto pieminekli Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai «Koklētājs». Kā kādā intervijā vēlāk atzinis tēlnieks, «Koklētājā» saglabājusies arī kāda daļiņa no viņa paša. No Latvijas Mākslinieku savienības atvesti agrāk neredzēti Titāna daiļrades darbi «Šķēpmetējs» un «Mehanizators» (no cikla «Lauku darbi»).
Tēlnieka V. Titāna piemiņai veltītā izstāde Talsu novada muzejā būs apskatāma līdz 18. augustam.