Kurtizāns nav militār vienīb

Ļaujiet man runāt

Es pirms kād dīv gād dēv atvaļinājums grāmatveikal darboņiem. Tad nu tikko kā bij iznākus tā grāmat «Kurtizāns apakšveļ» vai apakšbiks, vai kaut kā tā. Ne es to i lasījs, ne es zin. No mazs kājs bērnībā es biež dzirdēj to grups «Dakot» dziesm «Kurtizāņ ugunskurs». Un man dikt patik. Tād smeldzīg. Es neko baig nesaprat, un īpaš nebij skaidrs ne pa ko tā dziesm īst i, ne tie daž vārd pa to cigaret un pie gald vientuļo sēdēšan. Nu neko. Tik es to kurtizāņu skaidrojum bij izdomājs pat pēc sāv prāt uz izskaņ līdzībs pamat. Es zināj, ka i tād partizāņ, tāpē es kaut kā bij sasaistījus tos jēdziens un izdomājus, ka kurtizāņ ir kauč kāds militārs apzīmējums, grup vai vienīb. Nu es bij simtprocentīg pārliecināts. Es ticēj, ka tas ir kauč kas dikt cēls, pateicīb un cieņ pelnījs pa sāv upur.
Tad nu pie māns atnāc pirkties viens solīds, kārtigs jauniets un pras, ko ta savai līgavai skaist varēt uzdāvināt. Es prasīj, kas ta vīņ interesē. Viš man sak, ka der arī vēstur. Tad nu es dikt priecīg iesak to «Kurtizāņ apakšbiks» un pateic, ka noteikt līgavai dikt ģeldēs, jo baig populārs gabals un viss diktam pērk. Šis tik paskatījās un neko. Ņēm un nopirk. Es tad vel tik domāj: «Nu, fui… Ko tik aplams nosaukums?! Karavīrs a apakšbiksēm saliek kopā! Nu, necieņs augstākais līmens. Bez maz vai ķecerīb un zaimošan, bet nu i modern laik, un es varbūt nav tics līdz visām mods tendencēm.» Tā es nodomāj, un drīz pēc tam viss aizmirs.
Tad nu pagāj kāds diens, un ābs kolēģs baig runā pa to grāmat, ka tā nu esot tāds diezgan papliks gabals un tā tālāk. Tad nu man smadzens grabēj, un es prasīj, ko viņ tur runā? Kāds sakars? A vadītāj man paprasīj, vai es zin, kas ta vispār tā kurtizān i? Es tik pateic, ka tā īst nemaz nezin, bet noteikt kaut kād militārist un karotāj. (Es te atcerējās to «Dakots» videoklip, kur tas galvenais dziedons tāds liels vīrs kā ozols — kā izbījs armijnieks.) Tad nu šīs tā sāk smiet, un es pirmoreiz mūžā uzzināj, ko tas vārds nozīmē pa īstam. Tas bij liels trieciens un kā zemestrīc. Likās, ka dzīv kā liels iedom spoguls vienā mirklī sabirst lauskās. Un es gribēj kliegt: «Nēēēē, tas tā nevar būt!» Un tad es uzreiz arī saprat, ka tam solīdajam puikam ieteic līgavai pornogrāfisk rakstur gabal uzdāvināt, slavinot, ka tas diktam labs. Man bij tāds kauns pa sāv stulbum un naivum, un tā «Dakots» dziesm man trīs diens vēl vajāj.
P.S. Tiem, kas nezin, kas tā kurtizān vispār i, nu ta lūk, apgaismoš jūs. Kurtizān — tā nav tikai vienkārš viegls uzvedībs meič, bet kād turīg muižniek, ietekmīg politiķ vai slaven dzejdar nopietnāk brūt, kas vienlaicīg varēj būt arī vairāk dižkung brūt.

Nu jau gudrāk kād Tals novad iedzīvotāj