Automašīnu dakteris Rojā

Personības

27 gadus vecais Vilnis Eizenbergs ir profesionāls automehāniķis — viņam šajā jomā ir izglītība, kas nepārtraukti tiek papildināta, turklāt arī darba prakse vairākos specializētos servisa centros Rīgā. Viņš zina, ko nozīmē kvalitatīvs serviss, un to apliecina cilvēku pieprasījums pēc viņa sniegtajiem pakalpojumiem.
Ierodamies uz interviju pie Viļņa autoservisā Rojā nedaudz ātrāk par norunāto laiku un redzam, ka pagaidīt nāksies vēl krietnu laiciņu. Vilnis smaidīdams atvainojas, bet mums tikmēr ir laiks novērot, cik zinoši un ar kādu pārliecību viņš darbojas ap automašīnām. Tikmēr arī parunājam ar kādu kungu, kurš ārpus kārtas atvedis sievas mašīnu, jo tai iedegusies brīdinājuma lampiņa un spēkratam vairs nav uzrāviena. Viņš slavē Vilni ne pa jokam (tie, kuri zina rojenieku dabu, sapratīs, ka bez iemesla viņi tā nedara), sak’ — meistars uz goda, zina, ko dara, un vienmēr palīdz. Citur ģimene auto vairs nevedot. Ja spēkratam vajadzīgs nopietnāks remonts, esot jāpagaida pieraksta dēļ, bet, kā teic vīrs, tas tikai apliecina, ka servisa sniegtais pakalpojums ir kvalitatīvs.
Apņēmības pilns attīstīties
Vilnis dzimis un audzis Dundagā, ieguvis automehāniķa izglītību Kandavas tehnikumā un strādājis Rīgā, kādu laiku arī ārzemēs, bet nu jau aptuveni pusotru gadu aizvada dzīvi laukos. Viņš ar ģimeni dzīvo Ārlavas pagastā un piedāvā automehāniķa pakalpojumus Rojā. Par dzīvi laukos jaunietis nesūdzas. Te viņš kopā ar sieviņu audzina pirms četriem mēnešiem pasaulē nākušo dēliņu. «Man patīk lauku klusums un miers.»
Līdz autoservisam Rojā Vilnis nonāca, kad vēl dzīvoja un strādāja Rīgā. Viņš netīšām internetā pamanīja, ka tiek izīrētas autoservisa telpas, un nolēma pa nedēļas nogalēm šeit izmēģināt savu laimi. Pamazām izveidojās klientu loks un darba radās tik daudz, ka viņš saprata — var atstāt darbu Rīgā, lai nopietni pievērstos savam biznesam Rojā. «Savu autoservisu gribēju jau ilgu laiku, bet baidījos riskēt. Tā kā man ļoti nepatika dzīvot Rīgā, šī bija lieliska iespēja.»
Lai arī specialitātē iegūta izglītība, viņš atklāj, ka nepārtraukti turpina sevi izglītot, apmeklē dažādus kursus, apmācības un nolēma iestāties Talsu biznesa inkubatorā, kur, izturot konkursu, nokļuva inkubācijā. Tas nozīmē, ka šajā posmā Vilnim iespējams iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Pašlaik viņš jau ieguvis atbalstu daļējai īres segšanai, vēlāk plānots pieteikties grantiem, lai varētu iegādāties iekārtas, kas nepieciešamas ikdienas darbā. Vaicāju, kā viņam izdevās pārliecināt komisiju, ka ir pelnījis gūt atbalstu biznesa inkubatorā, jo autoservisu apkaimē ir krietns pulks. «Jā, autoservisu ir daudz, bet lielākajā daļā servisu netiek nodrošināts viss pakalpojumu klāsts vienuviet. Vieni koncentrējas uz riepām, citi uz ritošajām daļām, bet cilvēkiem nepatīk braukāt no viena servisa uz otru. Es gandrīz visu (izņemot metināšanu un padziļinātu elektroizpēti) piedāvāju vienuviet. Būtiska problēma reģionā ir arī kvalificēta darbaspēka trūkums, tādēļ dzirdu no klientiem sūdzības par nekvalitatīvu darbu citviet. Cenšos sniegt kvalitatīvus pakalpojumus servisa centru līmenī — esmu vairākos strādājis, līdz ar to zinu, kā visam pareizi jānotiek,» stāsta Vilnis.
Runājot par biznesa inkubatora sniegtajām iespējām, jaunais uzņēmējs tās vērtē ļoti pozitīvi. Apmācības, ko tur sniedz bez maksas, ir ļoti noderīgas. Ja tādu nebūtu, visu vajadzētu apgūt pašmācības ceļā vai par maksu, apmeklējot kursus. «Biznesu uzsākot, viss iespējamais atbalsts ir ļoti svarīgs, jo ieguldījumu ir daudz.»
Ir laimīgs, jo dara to, kas patīk
«Man kopš bērnības ir paticis visu skrūvēt, taisīt un labot. Veicot šo darbu, jūtos labi, jo man tas patīk. Turklāt, ja cilvēks dara darbu, ko pārzina, tas ir viegli, diena paiet ļoti ātri un pēc darba nav noguruma. Strādājot citviet, vakarā pēc darba aizejot mājās, nav foršas sajūtas, jo visu dienu esi darījis to, kas nepatīk. Diena šķiet pavadīta nekvalitatīvi.»
Rojā diena Vilnim ir piepildīta. Lai arī viņš strādā pēc pieraksta principa, nereti, jo sevišķi vasarā, kad pilsētā ir daudz tūristu, gadās neparedzēti gadījumi. «Cenšos palīdzēt cilvēkiem iespēju robežās. Grūtākais ikdienā ir tikt ar visu galā, jo esmu viens. Jāpasūta, jāsagādā detaļas, jāatbild uz klientu telefona zvaniem, jāatbild uz cilvēku jautājumiem, jākonsultē tie, kuri piebrauc, un, protams, jāremontē automašīnas. Sanāk diezgan liela skriešana. Pirms diviem mēnešiem datorā ieviesu programmatūru, kur plānoju savus ikdienas darbus un saglabāju klientu vēsturi, tehniskos datus, lai man ir vieglāk strādāt.»
Kad Vilnis sāka Rojā piedāvāt automehāniķa pakalpojumus, klienti esot viņu mācījuši, kā pareizi jāstrādā, bet, turoties pie sava un izskaidrojot lietas būtību, viss bijis kārtībā. «Galvenais ir visu kārtīgi izskaidrot. Tagad tie, kuriem patīk komentēt, apsēžas ārā un zina, ka viss būs kārtībā. Savu darbu veicu labi un pareizi, man nav, ko slēpt, tāpēc man netraucē, ja kāds stāv blakus un vēro, kā strādāju. Esmu jau pieradis,» smaidot teic jaunietis.
Par papildu darbinieka algošanu Vilnis vēl nedomā, jo pagaidām ar visu tiek galā pats. To varēs darīt, kad biznesu izdosies paplašināt. «Algot darbinieku ir ļoti liela atbildība, turklāt atrast labu darbinieku, cik esmu dzirdējis no apkārtējiem servisiem, ir ļoti grūti. Ja viss izdosies kā plānots, paplašināšu biznesu.»