Šogad graudu birums būs lielāks. Ir lauki, kas sakrituši veldrē

Lauksaimniecība

Plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā dzirdams, ka daudzviet Latvijā uzsākta ziemāju kulšana, bet ir lauki, kas sakrituši veldrē. Vai šādu labību izdosies novākt, vai tomēr tie uzskatāmi par zaudējumiem?
Vairākus faktorus veldres esamībai labības laukos nosauc Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas pētniece Vija Strazdiņa. Liela izsējas norma, kā rezultātā veidojas biezs sējums, nesabalansēts mēslojums un slimības ir pamata lietas, kas var veicināt veldri jeb labības sakrišanu. Laikapstākļi ziemāju augšanai līdz šim bijuši labvēlīgi. V. Strazdiņa skaidro: «Pagājušā gada rudens bija ļoti labvēlīgs sējai. Zemnieki nepadomāja, ka nevajag likt tik lielas izsējas normas. Iespējams, nevajadzēja tik agri sēt. Taču tas viss ir nosacīti. Ja jāapsēj lielas platības, to nav viegli izdarīt. Arī graudi labi pārziemoja. Laukos, kur izsējas norma bija liela, veidojās sabiezinātie sējumi. Iespējams, nevajadzēja likt lielas slāpekļa devas tik sabiezinātam sējumam. Citi zemnieki ir teikuši, ka vajadzēja lietot augšanas regulatoru divas reizes. Iemeslu ir daudz, un situācijas ir dažādas. Arī laikapstākļi — stiprais lietus un vējš — darījuši savu. Labība principā ir gatava. Vārpa ir smaga, un to noturēt ir grūti. Ja šonedēļ būs silts un karsts, ir cerība, ka lielu zudumu veldres dēļ zemniekiem nebūs. Kombainieriem būs rūpīgāk jāpadomā, no kuras puses veldrei piebraukt, lai spētu nokult sakritušo labību. Varam priecāties, ka šogad saaugusi laba ziemāju raža.»
Tā kā sola siltu un pat karstu laiku, insitūta Stendes pētniecības centrā graudus plānots sākt kult nedēļas izskaņā. «No zemniekiem, kuri sākuši novākt izaudzēto, dzirdēts, ka graudi atbilst pārtikas graudu kvalitātei,» saka V. Strazdiņa.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu nodaļas lauku speciāliste Lita Jēce skaidro, ka esošie laikapstākļi — lietus, stiprais vējš, kas pavada negaisu, — sagāzuši labību veldrē. Ne visi lauki tādi ir, bet vietās, kur vējš bijis lielāks un lijis vairāk, labība sagāzta. Pašas saimniecības apsaimniekotajos laukos arī dažviet labība sakritusi, bet ne tik ļoti kā citviet. Labības augšanai šogad laikapstākļi bijuši labvēlīgi. Vārpas ir lielas, graudi smagi, bet līdzekļi, kas izmantoti, lai stiebrs neaugtu liels, ne vienmēr bijuši iedarbīgi. «Vai sagūlušos labību izdosies nokult? Visu noteikti ne. Jāskatās, kurā brīdī graudi ir nogāzti. Ja tie vārpā nav sadīguši un nezāles nav izaugušas cauri, tad ir cerība, ka kaut ko izdosies nokult. Jācer, ka lauki ir apdrošināti un kaut kādu daļu segs apdrošināšana,» teic L. Jēce, piebilstot, ka kopumā šogad graudu audzēšanai bijuši labi laikapstākļi — gan mitrums, gan saule un siltums.
Jautāta par graudu kvalitāti, lauku attīstības speciāliste teic, ka pirmie kūlumi rādot, ka tā ir pietiekami augsta. Arī savā saimniecībā nokultas pirmās simts tonnas graudu, bet vēl ir mazliet jānogaida, jo ir palielāks mitrums un graudi vēl nav pilnībā gatavi. Šobrīd sola karstu laiku, un graudiem vajadzētu izžūt. Viņa cer, ka pagājušā gada grauda iztrūkumu daba zemniekiem šogad kompensēs, jo labības lauki izskatās labi.