Gūts emocionāls apliecinājums amatierteātru cunftes dzīvotspējai

Kultūra

No 19. līdz 21. jūlijam Alūksnē norisinājās XIV Latvijas amatierteātru salidojums «Spoguļo!», kas pulcēja 1800 aktieru no 115 Latvijas amatierteātriem, kā arī Sidnejas un Birmingemas latviešu teātriem. Malā nepalika arī mūsu puses kolektīvi, un ar «Talsu Vēstīm» iespaidos dalījās triju amatierteātru režisores.
Krišjāņa Valdemāra Talsu teātra režisore Jolanta Skujeniece šādā salidojumā piedalījās jau sesto reizi. «Tā kā salidojums notiek reizi piecos gados un tiek dēvēts par amatierteātru dziesmu svētkiem, tad nav jautājuma — braukt vai nebraukt. Svēta lieta — ir jābrauc, jo tas ir lielākais pasākums Latvijā, kurā pulcējas amatierteātri! Tā ir iespēja satikt kolēģus no visas Latvijas, redzēt viņu veikumu​, rādīt mūsu izrādi citiem un, jā, arī svinēt svētkus, baudot rīkotāju piedāvājumu,» viņa atzina. «Kopā būt, satikties, atkal redzēties ar kolēģiem un draugiem no visas Latvijas. Parādīt, ka arī mēs vēl esam dzīvi!» līdzīgi par sava kolektīva mērķi, dodoties uz lielo notikumu, izteicās Sabiles amatierteātra režisore Ziedīte Začeste. «Salidojumu ikviens aktieris gaida piecus gadus, tāpat kā dejotājs vai dziedātājs gaida dziesmu un deju svētkus. Šie svētki katram aktierim ir kā saldais ēdiens pēc labi padarīta darba,» piekrita arī Valdemārpils amatierteātra «Atspulgs» režisore Sigita Līdaka.
Salidojuma laikā uz dažādām Alūksnes pilsētas un novada skatuvēm varēja redzēt 52 izrādes, tostarp arī mūsu puses aktieru un režisoru veikumu. Sabilnieki Zeltiņu estrādē skatītāju priekšā cēla izrādi «Mucenieks un muceniece», Valdemārpils kolektīvs Jaunannas estrādē rādīja izrādi «Pašu audzināts», bet talsenieki Alūksnes «Ceļu daļas» zālē spēlēja izrādi «Vasaras rītā», ar kuru 2017. gadā ieguva Gada izrādes laureāta titulu. «Dabūjām šovasar pasvīst, to atjaunojot, jo izrādē bija jaunas galveno sieviešu lomu tēlotājas,» atklāja J. Skujeniece. Savukārt Alūksnes kultūras centra kamerzālē Balgales amatierteātris skatītājiem piedāvāja noskatīties izrādi «Hronika».

Mūsējie baudīja arī dažu
citu kolēģu iestudēto izrādi, tomēr, ņemot vērā lielo salidojuma dalībnieku skaitu, tas nemaz nebija tik vienkārši, jo zāles izrādījās pārpildītas vai vietu ierobežotā skaita dēļ rindā nācies stāties stundu pirms izrādēm. «Toties izmantojām iespēju burvīgas gides Sandras Magaziņas vadībā iepazīt Zeltiņu vēstures krātuvi un bijušo raķešu poligonu. Ūdens Alūksnes ezerā bija spirdzinošs, bet pilsēta — skaista,» novērtēja Z. Začeste. «Alūksnes radošā komanda bija parūpējusies par sirsnīgu un mīļu uzņemšanu, mēs jutāmies gaidīti. Viss bija pārdomāts līdz sīkumam. Ieguvām daudz skaistu emociju, pieredzi, labus iespaidus,» atzina S. Līdaka. Arī J. Skujeniece priecājās par dažādām prātā paliekošām niansēm — spogulīšiem ar salidojuma emblēmu, ko par piemiņu saņēma katrs dalībnieks, lielajiem spoguļiem, kuros ikviens varēja spoguļoties, laivām ar teātra tēliem, mūziku, apsveikuma runām, pasakainu vakaru ar skatu uz ezeru un burvīgu režisoru vakara ceļojumu ar bānīti.
«Pasākuma programmā mani visvairāk saviļņoja spēcīgi sajūtamā Latvijas amatierteātru krustmātes, es pat teiktu — patroneses — Līvijas Akurāteres klātbūtne. Kopš 2017. gada viņas nav mūsu vidū, tomēr ik pa laikam atceros savas augstskolas pasniedzējas un teātra aizbildnes iedrošinošos izteicienus un trāpīgos jokus. Salidojumā tika ieviesta jauna tradīcija — Līvijas Akurāteres balvas pasniegšana, kuru šoreiz saņēma Ogres tautas teātris. Līvijas klātbūtni caur profesora Jāņa Siliņa stāstu un Līvijas meitas Ievas Akurāteres dziedājumu sajutām mēs visi. Tas bija spēcīgs, saviļņojošs brīdis, kuru ilgi atcerēšos,» apliecināja Z. Začeste. Uz jautājumu, kāpēc vajadzīgi šādi salidojumi, viņa atbildēja īsi un kodolīgi: «Lai tie, kuri vēlas, satiktos. Lai gūtu emocionālu apliecinājumu Latvijas amatierteātru cunftes dzīvotspējai.» «Šāds pasākums ir vajadzīgs, jo tas ir piedzīvojums un emociju gūzma gan režisoriem, gan aktieriem. Šajās reizēs mēs savas izrādes rādām kolēģiem un skatāmies kolēģu veikumu, kas arī ir nenovērtējams ieguvums, un kur nu vēl neformālās tikšanās, jaunas iepazīšanās un senu draugu satikšana! Salidojums ir kā emocionāls lādiņš turpmākajam radošajam veikumam,» pauda J. Skujeniece.