«Ja tu kaut ko vēlies darīt, tas jādara»

Kultūra

Tas, ka Talsi ir mākslas un mākslinieku pilsēta, vairs nav noslēpums nevienam. Gandrīz ikvienam talseniekam jau šūpulī ielikts radošuma gēns. Tāpat noticis arī ar divām jaunajām un idejās bagātajām māksliniecēm Karīnu Liepājnieci un Sindiju Tebernieci, kuru radošā darbnīca atrodas Talsos, A. Pumpura ielā 2b. Talsu pilsētas svētkos meitenes izlēma vērt radošās mājvietas durvis un parādīt, kas ikdienā šajās telpās tiek radīts, kā arī pastāstīt par savu ceļu līdz glezniecībai un saviem nākotnes plāniem.
«Daudziem ir interese, un daudzi arī nezina, ko mēs šeit darām un kas tad notiek aiz šīs telpas durvīm,» smej Karīna, kad jautāju, kā mākslinieces nonākušas līdz domai par to, ka vajadzētu ielaist interesentus radošajā telpā, kur abas ikdienā darbojas. Sindija piebilst, ka radušās idejas, kā iekārtot un padarīt pievilcīgāku gan pašu darbnīcas telpu, gan tās ārpusi. «Vēlamies ar laiku padarīt pievilcīgāku sētu, kas atrodas pie darbnīcas, lai tā izskatās pēc skaistas un sakoptas vietas,» nākotnes plānos dalās jaunās mākslinieces. «Atrodamies blakus kokteiļbāram «Sound n’ Soul», kur strādā un darbojas mūsu draugi, tāpēc gribam šeit izveidot tādu kā māksliniecisko sētu jeb radošo kvartālu. Kaut ko līdzīgu, tikai mazāku, kā, piemēram, Rīgas Kalnciema kvartāls,» abu kopīgās idejas atklāj Sindija.
Ar visu reizē žonglēt nevar
Mākslinieces atzīst, ka šobrīd gleznošanu uztver kā pamatdarbu. «Bija laiks, kad mēģināju savienot un apvienot ļoti daudz un dažādu lietu savā dzīvē. Strādāju gan grāmatnīcā, gan restorānā «Martinelli», pa starpu tam visam vēl naktīs «Sound n’ Soul» biju bārmene un mēģināju gleznot. Vienā brīdī man apnika ar to visu žonglēt, bet tagad ir iespēja un laiks, lai attīstītu tieši savas gleznošanas prasmes,» teic Karīna. Viņa piebilst, ka tad, kad iespējams pilnībā nodoties tikai glezniecībai, arī pati redz lielāku progresu gan sevī, gan savos darbos.
Meiteņu talants mākslas jomā izpaudies jau bērnībā. Karīna gan atzīst, ka viņai nav profesionālas izglītības šajā jomā, izņemot Talsu mākslas skolu, kurā zināšanas smeltas bērnībā. «Tas ir mans hobijs, kas no tāda maziņa jau izpleties un izaudzis lielā, radošā hobijā. Protams, gribētos kaut kur pamācīties, gūt profesionālas zināšanas,» Karīna nenoliedz. Šobrīd viņa reizi nedēļā mācās pie grafiķes Ritmas Lagzdiņas, lai iegūtu pamatzināšanas, uz kā veidot personīgo stilu un virzienu.
Arī Sindija teic, ka zīmēšana viņu saistījusi kopš bērnības. Mākslas skolā meitene gan nav gājusi, bet pēc devītās klases absolvēšanas Talsu 2. vidusskolā izvēlējusies turpināt mācības Rīgas mākslas un mediju tehnikumā (agrākajā Rīgas amatniecības vidusskolā) un apgūt apģērbu dizaina speciālistes profesiju, jo māksla bijis tas, kas viņu ļoti aizrāvis. «Tā nopietni zīmēšanai un gleznošanai ar otiņām pievērsos aptuveni pirms četriem gadiem, jo sapratu, ka man to ļoti gribas darīt. Ja tu kaut ko vēlies darīt, tas jādara! Kā gan citādāk zināsi, kas no tā visa var sanākt. Tā nu radošums organiski veidojās pats no sevis, apauga un pārauga, un pārņēma mani savā varā,» Sindija smej.
Viena otrai — viedoklis no malas
«Kad Karīna meklēja telpu, kur darboties, un jautāja, vai negribu pievienoties, neredzēju iemeslu, lai to nedarītu. Tas arī bija pats foršākais, ka tu no mājām, kur tev apkārt ir krāsas, stāv tavi darbiņi, kaut kas gleznošanas procesā nosmērējas, vari pārvākties uz darbnīcu. Tad sapratu, ka varu izpausties. Varu strādāt vienlaicīgi pie vairākiem darbiem. Kamēr viens žūst, varu strādāt pie nākamā,» skaidro Sindija.
Arī ar pašu darbnīcas telpu, kā abas mākslinieces atzīst, viņām ir ļoti paveicies. Meitenes ievērojušas, ka šīs telpas ilgi stāv tukšas, un vēlāk uzzinājušas, ka to īpašnieks ir Karīnas mammas kaimiņš, kurš bijis pretimnākošs. Tā nu meitenes tikušas pie savas darbnīcas.
Apskatot jauno mākslinieču darbus, kas izlikti apskatei, var redzēt — katrai ir savi mīļākie temati un tehnikas, kurās viņām patīk gleznot. Karīnai tuvāks ir reālisms un kosmosa tematika, bet Sindija šobrīd aizrāvusies ar abstraktiem jūras motīviem. Sindija arī atzīst, ka viņai patīk spēlēties ar krāsām un toņiem. Starp citu, Karīna izmēģinājusi roku arī ar UV krāsām, kas īpašā ultravioletā apgaismojumā rada luminiscējošu efektu. Vienu no viņas šādā tehnikā gleznotajiem lielformāta darbiem — kosmosa ainavu — var aplūkot turpat blakus, uz kokteiļbāra «Sound n’Soul» sienas. Ar UV krāsām radītie Karīnas darbiņi pirms pāris gadiem bijuši aplūkojami brīvās mākslas telpā «Baložu pasts». Karīna arī atzīst, ka gleznošana ar UV krāsām ir viņai tuva, tāpēc ir vēlme pie tām atgriezties.
Jautāju, vai, strādājot vienā telpa, tik tuvu plecu pie pleca, nav tā, ka pārņem vēlme vienai otru pakoriģēt, bet mākslinieces apgalvo, ka tā neesot. «Daudzreiz gan mēs kopīgi lūkojamies savos darbos un izsakām viedokli. Pakomentējam vai paslavējam. Ir labi, kad ir kāds, kas uz tavu darbu var paskatīties no malas, jo, strādājot pie tā, tu jau esi ar to tā apradis, ka vairs neredzi to kopumā,» paskaidro Sindija. Arī Karīna piekrīt, ka vajadzīgs kāds, kurš var paskatīties ar svaigu skatu. «Tas noteikti palīdz radošajā procesā,» viņa piebilst.
Darbnīcas telpās meitenes uzturas gandrīz katru dienu. Ja kāds vēlas aplūkot viņu darbus vai vienkārši apskatīt to, kā notiek radošais process, ar māksliniecēm droši var sazināties viņu sociālo tīklu kontos sociālajās vietnēs «Facebook» un «Instagram». «Mums ir doma arī izveidot atsevišķu lapu tieši darbnīcai, lai cilvēki varētu sekot līdzi tam, ko šeit darām,» nākotnes plānus atklāj Karīna.