Priecīga ziņa — Brīvības ielā «Piena sēta» būs

Uzņēmējdarbība

Talseniekiem, kuri ir savas pilsētas cienītāji jau krietnu laiku, mieru nedod jautājums par konditorejas «Piena sēta» produkciju, pēc kuras pieprasījums, kā dzirdams no pilsētniekiem, pārsniedz piedāvājumu. «Talsu Vēstu» redakcija saņēma novada iedzīvotājas zvanu ar lūgumu noskaidrot, vai produkcijas cienītāju pieprasījumam ir cerība tikt apmierinātam un vai «Piena sēta» atradīsies ērtākā un plašāk pieejamā vietā. Pašlaik kājāmgājējam nelabos laikapstākļos nokļūšana līdz veikalam — konditorejai pielīdzināma «ilgajam ceļam kāpās». Pēc atbildēm devāmies pie a/s «Talsu piensaimnieks» valdes priekšsēdētāja Daiņa Norenberga, nododot pateicības vārdus no zvanītājas un iedrošinot darboties tālāk.
— Talsenieki ir apbēdināti, ka bieži sanākt palikt bez iecienītās produkcijas, jo «Piena sētā» to vienmēr ātri izpērk.
— Viss jau ir izprojektēts. Lāpstu zemē varam durt kaut vai rīt. Būvvalde jau ir izdevusi atļauju.
— Kur paredzēta jaunās «Piena sētas» būvniecība?
— Tā paredzēta Brīvības ielā, kur senāk bija alus kiosks, — vecākā paaudze noteikti atceras. Vietā, kur blakus būvē moderno bibliotēku.
— Kāda ir projekta virzība?
— Pirmkārt, objekts ir ļoti dārgs. Otrkārt, valsts un pašvaldība mums lika izbūvēt priekšattīrīšanas iekārtas. Tagad mums tās jānodod. Ieguldījām ļoti lielus līdzekļus, lai rūpnīca varētu pastāvēt, bet man nav saprotams, kāpēc šajā valstī visiem neizvirza līdzīgas prasības. Strādājam no 1922. gada, un visu laiku ražošanas ūdeņus esam laiduši Talsu pilsētas attīrīšanas ietaisēs par samaksu, bet tagad pēkšņi visam jābūt citādāk. To kā prasību uzstādīja vairāki ministri — Valsts vides dienests un uzraugi tam seko līdzi. Tagad ir vajadzīgs vēl viens dokuments — atzinums no Veselības inspekcijas, un tad objekts tiks pieņemts Talsu novada būvvaldē. Talsu novada attīrīšanas ietaisēs tiks ielaists pavisam tīrs ūdens. Ko darīt — tādas ir prasības! Tikai tāpēc mēs vēl neko nebūvējam.
— Kā ir ar konditorejas «Piena sēta» produkcijas apjomu?
— Mēs varam izdarīt tik, cik varam. Neko darbiniekiem nevaram uzspiest — viņi ierodas darbā laicīgi un strādā pietiekami labi. Arī vieta neļauj plašāk izvērsties. Telpa ir aprīkota ar nepieciešamajām iekārtām, kas aizņem zināmu platību, un tur ir cilvēki, kuri veic uzraudzību. Man jāatvainojas, bet pagaidām mēs neko nevaram izdarīt. Iespēju robežās tiek darīts viss iespējamais.
— Kāda ir «Piena sētas» apmeklētība?
— Vidēji dienā pie mums iegriežas tuvu pie 300 cilvēkiem. Tas nav ne daudz, ne maz. Kad tika atvērts «Top» konditorejas cehs Dundagas ielā, mēs bijām kā indikators, jo to jutām, bet viss atgriezās atpakaļ. Kā tautā saka, gājputni ir atgriezušies.
— Kādas ir šodienas tendences, ko pamanāt īpaši?
— Cilvēkiem visu gribas jau šodien. Dzīve ir ļoti steidzīga. Man liekas, ka dzīve mūs pārāk steidzina, es tikai īsti nevaru saprast, uz kurieni. Mēs uzņēmumā cenšamies strādāt pēc iespējas labāk, un cilvēki rokas nenolaiž. Par padarīto darbu tiek maksāta alga, un viņi nesūdzas. «Piena sēta» ir privātbizness, kas darbojas jau vairāk nekā piecus gadus. Arī jaunā iecere bija ļoti laba, bet tad pēkšņi parādījās prasības par priekšattīrīšanu, un līdz ar to mēs bijām spiesti projektu piebremzēt.
— Kā kopumā veicās ar projekta izstrādi?
— Tika izstrādāts moderns projekts. Tas nebija viegli un tika darīts ar lielām mokām. Pretī nostājās pie varas esošie Talsu novada domes darbinieki. Viņi teica, ka atbalstot uzņēmuma darbību, bet zem tā visa slēpās vēlme saņemt lielākus nodokļus. Ja tādi pārstrādes uzņēmumi kā mēs Talsos būtu desmit, būtu pavisam cita dzīve. Es tikai ceru, ka nauda tiktu pareizi sadalīta, jo pie naudas sadales mani nelaiž klāt.