Argumenti pret administratīvi teritoriālo reformu no pašvaldībām neizskanēja

Ziņas

Trešdien, 17. jūlijā, Talsu novada pašvaldības administratīvajā centrā uz konsultatīvu tikšanos par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) pulcējās Talsu, Mērsraga, Dundagas un Rojas novada pašvaldību pārstāvji. Neviens nepauda noraidošu nostāju pret plānoto reformu, sakot, ka cipari liecina savu, savukārt ministrs Juris Pūce bija patīkami pārsteigts par klimata maiņu no pašvaldību puses.
VARAM bija veikusi krietnu mājasdarbu, izanalizējot plānotās apvienojamās teritorijas vairākos aspektos; katram apmeklētājam šo informatīvo ziņojumu izsniedza. Tajā ir novados esošās situācijas analīze, kas ietver dažādus rādītājus, piemēram, iedzīvotāju skaitu un tā prognozes, budžetu, darbaspēka migrāciju, ekonomisko aktivitāti, investīcijas, izglītības iestādes, pārvaldību un pakalpojumus u. c. J. Pūce uzsvēra, ka ministrija nav iecirtīga vai stūrgalvīga, tāpēc cer uz ierosinājumiem (gan no iedzīvotāju, gan pašvaldību puses) par plānoto reformu. Tos iespējams nosūtīt uz e—pastu reforma@varam.gov.lv. Vēlāk plānots izveidot arī zvanu centru. Jāuzsver, ka VARAM pārstāvji iecerējuši tikties arī ar Latvijas novadu iedzīvotājiem, lai runātu par gaidāmo ATR. Pirmās tikšanās, visticamāk, sāksies augusta vidū. «Talsu Vēstis» sniegs precīzāku informāciju par laiku un vietu, kad tas būs zināms.
Jāpieņem izaicinājums un jāsaprot, kā tikt galā
VARAM atzina — 2009. gadā īstenotās reformas mērķi un kritēriji valstī nav pilnvērtīgi sasniegti. J. Pūce sniedza plašu prezentāciju par esošo un nākotnē iespējamo situāciju mūsu puses novados. Ministrs skaidroja, ka pašlaik Latvijā ir ļoti neviendabīgas pašvaldības. Proti, 2018. gada sākumā valstī bija 39 pašvaldības, kurās ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju. 20% cilvēku dzīvo pašvaldībās, kur ir līdz 10 000 iedzīvotāju (2018. gada sākumā Mērsraga novadā bija 1478, bet Talsu novadā — 28 071 iedzīvotājs). Tas rada virkni seku, kā rezultātā administratīvās izmaksas pieaug. «Mums ir jāpieņem šis izaicinājums un jāsaprot, kā ar to tikt galā, kā to kontrolēt un ierobežot. Nepieciešams skatīties ilgtermiņā, pretējā gadījumā pašvaldības samazina savu attīstības potenciālu, jo izmaksas tikai turpinās pieaugt,» sacīja J. Pūce.
Latvijas Banka šogad veikusi novērtējumu par ATR rezultātā pašvaldībām sniegtajiem potenciālajiem ietaupījumiem, kas mērāmi lielās naudas summās. Tā, piemēram, ja pašvaldībās vidēji būtu vismaz 20 000 iedzīvotāju, tās gadā kopumā varētu ietaupīt aptuveni 189 miljonus eiro. Šos līdzekļus tādā gadījumā varētu novirzīt citiem mērķiem, novadu attīstībai.
Reformas ieviešana prasīs ilgu laiku, un tā jaunajās teritorijās radīs konkrētus izaicinājumus — vietējās identitātes saglabāšanu, pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu (nepieciešams attīstīt vienotos klientu apkalpošanas centrus) un iedzīvotāju pārstāvniecības un līdzdalības nodrošināšanu. Tie ir jautājumi, pie kuriem būs īpaši jāpiedomā. J. Pūce atklāja, ka 2021. gadā plānots piešķirt vienreizēju mērķdotāciju pašvaldībām, kuras skars ATR. Tāpat ministrija jau uzsākusi sarunas par vēlmi izstrādāt Reģionālo ceļu programmu 2021.—2023. gadam, kam no valsts budžeta vajadzētu piešķirt 300 miljonus eiro. J. Pūce ir noskaņots ļoti pozitīvi un cer, ka to izdosies realizēt.
Valsts turpina iztukšoties
Ekonomģeogrāfs, SIA «Karšu izdevniecība «Jāņa sēta»» galvenais redaktors Jānis Turlajs ļoti izsmeļošā un uz datiem balstītā prezentācijā sniedza ieskatu veiktajā analīzē mūsu puses novados. Satraukumu rada sabiedrības novecošanās un tas, ka Latviju turpina pamest iedzīvotāji. Pašlaik izskatās, ka jaunajai paaudzei nākotnē būs jāuztur divas reizes vairāk veco ļaužu nekā pašlaik. Jauno māmiņu skaits patlaban ir divas reizes mazāks nekā neatkarības iegūšanas laikā. «Skumjākais, ka lauki turpina iztukšoties, bet mēs nedomājam, kā ar to tikt galā,» pauda J. Turlajs.
Pēc ATR mazāk nekā 2% Latvijas iedzīvotāju dzīvos vietās, kur reģionālā attīstības centra sasniegšana prasīs ilgāk par 40 minūtēm. Tas, salīdzinot ar Eiropas, pasaules fonu, it nemaz nav slikts rādītājs. Runājot par izglītības iestāžu tīklu, J. Turlajs vērsa uzmanību uz to, ka galvenais ir spēja nodrošināt kvalitatīvu izglītību, jo uzturēt pustukšas skolas pašvaldībām ir pārāk dārgi. «Jo lielāks ir kopējais kapitāls, jo vairāk iespējams paveikt. Ir ļoti jāiespringst, lai panāktu lielos novadus, lai kļūtu konkurētspējīgi, to iespējams izdarīt tikai visiem kopā,» uzsvēra J. Turlajs. Viņš sniedza ieskatu mūsu puses uzņēmējdarbības vidē, uzsverot, ka nepieciešams palielināt pievienoto vērtību.
Skaitļi runā paši par sevi
Iespēja izteikties un uzdot jautājumus bija ikvienam klātesošajam, un to izmantoja visu novadu pašvaldības pārstāvji. Andris Leitas, Mērsraga novada domes priekšsēdētāja vietnieks, sacīja, ka ATR ir vajadzīga, jo «skaitļi runā paši par sevi». Viņš aicināja VARAM izanalizēt, kam Mērsraga novadu pievienot būtu izdevīgāk — Talsu vai Tukuma novadam —, jo attālums līdz abu novadu centriem ir līdzīgs un iedzīvotāju domas šajā jautājumā dalās. J. Pūce sarunā ar «Talsu Vēstīm» solīja, ka ministrija to izanalizēs, un, kad būs tikšanās ar iedzīvotājiem, ar to arī iepazīstinās. A. Leitas pauda cerību, ka pēc ATR būs iespējams novērst elektrības jaudas problēmas Mērsraga ostā, kā dēļ vairāki uzņēmumi nav spējuši ostas teritorijā veikt plānotās darbības.
No Dundagas novada bija ieradies domes priekšsēdētājs Aldis Felts, kurš sākotnēji uzsvēra, ka pašvaldībā strādā vien salīdzinoši nesen, tāpēc viņu par reformas nepieciešamību nevajag pārliecināt. «Neesmu pārsteigts, ka atgriezīsimies vecā rajona teritorijā. Bet domāju, ka mums vajadzētu vairāk runāt par konkrētām funkcionālajām pārmaiņām, nevis robežām un kartēm. Kā iedzīvotājiem uzlabosies pakalpojumi, kādi būs galvenie ATR ieguvumi? Ko ministrija plāno darīt ar pašvaldību darbiniekiem, kuri pēc reformas zaudēs darbavietas?» vaicāja A. Felts. Vēlāk, atbildot uz jautājumiem, ministrs sacīja, ka daļai darbinieku, kuri jau ir pensijas vecumā, nāksies doties pensijā, savukārt pārējiem — pārkvalificēties un meklēt darbavietas citviet.
Arī Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa pauda, ka nepieciešamību pēc reformas nevar apstrīdēt, jo «cipari runā savu», tomēr ATR ietekme būs atkarīga no tā, kādi politiskie priekšstāvji tiks ievēlēti nākamajās vēlēšanās. «Ja vēlēšanu rezultātā tie būs loģiski domājoši cilvēki, kuri vērsti uz sadarbību un attīstību un kuriem piemīt cilvēciskais faktors, būs labi. Ja sāksies politiskais tirgus, intrigas un tā tālāk, tas viennozīmīgi nevedīs uz attīstību,» uzskatos dalījās E. Kārkliņa.
Vairākus jautājumus uzdeva Talsu novada domes deputāts Edgars Zelderis. Daži no tiem: kurus reģionālos ceļus konkrēti plānots atjaunot, kā plānots regulēt pašvaldību uzņēmumus, kas nodrošina ūdenssaimniecību, namu un atkritumu apsaimniekošanu. Viņš interesējās arī par pašvaldību budžeta izlietojuma kontroli, par iespēju pašvaldību vēlēšanās piedalīties tiem, kuri dzīvo ārzemēs, valsts skatījumu par īres namu būvniecību reģionos u. c. J. Pūce uz katru jautājumu sniedza atbildes savas kompetences ietvaros: konkrēts plāns par ceļu atjaunošanu vēl nav izstrādāts, par pašvaldības uzņēmumiem pašlaik esot vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet visdrīzāk katrai pašvaldībai tas būs jārisina individuāli pēc saviem ieskatiem. Runājot par vēlēšanām, ministrs atbalstīja šo ideju un iestājās par e—vēlēšanām, bet tas ir visas valdības, nevis ministrijas ziņā.
Noslēgumā Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols mudināja ministrijas pārstāvjus, tiekoties ar iedzīvotājiem, sagatavot konkrētu uzskaitījumu un faktus, kādi būs viņu ieguvumi pēc ATR.
Neskaidrību neesot
D. Karols bija vienīgais no mūsu puses novadu domju vadības pārstāvjiem, kurš neizmantoja iespēju ministrijai uzdot jautājumus. Kad «Talsu Vēstis» vaicāja, kāpēc tā, viņš atbildēja, ka nav bijusi nepieciešamība, jo viss līdz šim esot skaidrs. Par ATR reformu runā jau vairākus mēnešus, un viņš seko līdzi visai VARAM sniegtajai informācijai. Šajā tikšanās reizē viņš neesot uzzinājis neko jaunu.
Arī A. Leitas laikrakstam sacīja, ka neesot daudz neskaidrību, jo bijusi iespēja iepazīties ar VARAM plašajiem, kvalitatīvi izstrādātajiem analīžu materiāliem. «Ja tie ir izlasīti, jautājumi nerodas. Šajā gadījumā vairāk uztrauc alternatīvas un priekšlikumi, ceru, ka tos ņems vērā. Uzskatu, ka šis bija labs pasākums,» sacīja A. Leitas.
Pēc tikšanās, uzrunājot J. Pūci, viņš atzina, ka «gaisā bijusi laba temperatūra» un rezultātā viss izvērties ļoti pragmatiskā gultnē. «Bija konkrēti jautājumi, un visā tikšanās laikā palikām ļoti racionālā plaknē. Uz tieši to pašvaldības arī aicinu — pieiet šim jautājumam pragmatiski, meklēt labākos variantus iedzīvotāju interesēs. Man šķiet, ka šo četru novadu pārstāvji to parādīja. Nedomāju, ka tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem būs izteikti vairāk emociju, bet pieļauju, ka scenāriji būs dažādi. Protams, sabiedrībā nav vienādas attieksmes pret gaidāmo ATR. Ar nepacietību gaidu tikšanās reizes ar cilvēkiem!» teica J. Pūce.